Foto: Āris Matesovičs.
 
Teātris
31.05.2023

Tev vajag nomierināties un atpūsties

Komentē
4

Par izrādi "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" ("Kvadrifrons", 2023).

Šo pieredzi man būtu grūti aprakstīt un vērtēt kā izrādi, arī vēstuļu lasījumus negrasos sīkumaini analizēt, tāpēc šoreiz atļaušos rakstīt pavisam subjektīvi, iespējams, personīgi un varbūt pat pārlieku vispārīgi par savu pieredzi lasījumu laikā un domām, kas manī mutuļoja, pametot kultūrtelpas "M/Darbnīca" mājīgās telpas.

Tomēr ievadam – radošā komanda iestudējumu "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" pieteikuši kā vēstuļu lasījumu ar bēdīgiem valšiem un tā autori un izpildītāji ir "Kvadrifrona" mākslinieki Ance Strazda un Klāvs Mellis, savukārt tekstu veido 236 anonīmu autoru vēstules par nelaimīgu un neatbildētu mīlestību. Izvēlēties tieši šādu formu un saturu māksliniekus iedvesmoja Regīnas Ezeras 60. gadu mīlestības vēstules, kuru adresāts bija kāds sabiedrībā zināms, precēts vīrietis. Saprotamu iemeslu dēļ (arī pati Regīna tobrīd bija precēta) šī mīlestība, tāpat kā daudzi iestudējumā iekļautie stāsti, palika vien uz lapas vai mīlētāju sapņos.

Pasākuma laikā Ance un Klāvs uz skatuves sēž izkārtojumā, kas atgādina neveiklus un nedaudz banālus dzejas lasījumus amatieriskas akustiskās mūzikas pavadījumā, taču to es nebūt nedomāju kā kritiku – nelaimīgai mīlestībai šāda scenogrāfija, bez šaubām, piestāv. Tāpat kā tai piestāv konfektes "Serenāde", ar kurām skatītāji tika cienāti nelielās pauzēs, kuras pavadīja dziesmas, kas skanējušas nu jau šķirtu pāru kāzās. Un, lūk, lielu daļu izrādē izmantoto elementu jau esmu apskatījusi, bet šāda formas vienkāršība tikai priecē, ņemot vērā pārsātinātos iznācienus, kurus pēdējā laikā esmu redzējusi uz lielo teātru skatuvēm.

Tātad Klāvs un Ance sēž uz skatuves un lasa mums vēstules par neatbildētu, nelaimīgu mīlestību, attiecību pārpratumiem un šķiršanās sāpēm. Īsos starpbrīžos ilgu un izmisuma pilnos stāstus pasvītro bēdīgie valši no šķirto lauleņu kāzām. Tā varētu būt recepte izmisumam vai sevis žēlošanai, vēlāk dodoties mājās, tomēr "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" drīzāk iedod līdzi apziņu, ka neesi viens.

Lai gan dziesmu par šķiršanos, nelaimīgu mīlestību un lauztu sirdi ir atliku likām, lai gan dzejas un lugu par to arī tapis un vēl taps daudz, vienlīdz stiprs pretinieks šai tēmai ir romantiskās komēdijas, seriāli, "Instagram" un citi mediji, kas mīl sagrozīt realitāti, liekot domāt, ka laimīgas attiecības ir vienīgais mērķis un risinājums. Protams, būt mīlētam un mīlēt ir forši, tomēr šī tiekšanās pēc mūža mīlestības, pēc tā viena cilvēka, kuram līdzās nomirsi uz slimnīcas gultas, mēdz izrādīties neauglīga un rezultātā liek tev justies kā dabas kļūdai starp kupli saaugušiem jumjiem.

Bet izrādās, ka attiecības beidzas, ka tas cilvēks, kuru iztēlojies sezonas beigās tev skrienam pakaļ lidostā, ir tikai atkāpe, varbūt pat kļūda, ka laulības tiek šķirtas un pasaule apstājas tikai uz pāris mēnešiem, ka kolēģis, ar kuru esi apsēsts, ir attiecībās vai pat precējies, ka Regīnas Ezeras iecerētais grib viņu kontaktu paturēt pēc iespējas lietišķāku. Ka var dzīvot viens, divatā, trijatā, kopienā, ar kaķiem, suņiem vai draugiem vienīgajā mājā, ko par visiem kopā varējāt atļauties.

"Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" izceļ tieši šo normālību. Neatbildētas mīlestības normālību, kas, par spīti mūsu vientuļākajos brīžos klātesošajām aizdomām par pretējo, ir pat biežāk sastopama nekā izdevusies kopābūšana. Klāvs un Ance, dodot balsi vairāk nekā 200 cilvēkiem, kuri, iespējams, mums nevarētu to izstāstīt citādi, atgādina par to mīlestību, kas nesasniedz savu adresātu vai sasniedz un nesaņem atbildi, par to mīlestību, kas izdeg pati sevī vai eksplodē, bet atstāj aukstā pelnu čupiņā tikai tevi.

Ja vien neesam tie savādie amerikāņu filmu varoņi, kas apprec savu vidusskolas simpātiju un tā arī nodzīvo visu dzīvi, lielākajai daļai no mums ir vairāk pieredzes ar pārtrauktām attiecībām nekā ar tām, kuras nekad nebeidzas. Tomēr šķiet, ka biežāk saņemam atgādinājumus tikai par laimīgo mīlestību vai vismaz pievēršam tiem vairāk uzmanības, tāpēc man šķiet, ka šādi vēstuļu lasījumi ir teju vai nepieciešamība. Iespējams, arī man, kas bez īpaša kauna dalās visās savās sāpēs, bet tāpat nereti jūtos tajās viena. Saturīgākajā no izrādē iekļautajām vēstulēm tās autore gari un plaši apraksta sāpes, dvēseles stāvokļus un izgājienus pēc šķiršanās, un tie 80% gadījumu atgādināja manu uzvedību pēc ļoti tuvu un intensīvu attiecību beigām. Ēstgribas trūkums, nomierinošas tabletes, domas par nāvi, mierinājuma meklējumi ezoterikā un svešinieku liktās taro kārtīs, kas patiesībā rāda tikai algoritmu, nevis manu patieso nākotni.

Jau toreiz zināju, ka savās mocībās neesmu viena, jo jau minētais algoritms par to parūpējās, tomēr tie bija cilvēki telefona ekrānā, citās valstīs, lielākoties aiz okeāna, bet te – manā valstī, turklāt vēl manā nozarē! (Konkrētās vēstules autore strādāja teātrī.) It kā jau esmu redzējusi draugus ciešam no salauztas sirds, un varbūt tas skanēs nedaudz ļauni, bet vienmēr noder atgādinājums, ka visi cilvēki cieš un ļoti bieži tas notiek tāpēc, ka viņi nespēj atzīties jūtās, tāpēc ka stundām ilgi skatās sociālo tīklu bildes kādam, kas jau ir attiecībās, jo ļoti stipri mīlēja, bet izrādījās, ka mīlestībai tomēr ir derīguma termiņš.

Un kas vēl skaistāk – cilvēki cieš ne tikai tagad, viņi cietuši vienmēr. Regīna no telefona būdiņas zvana savam iecerētajam un klusē klausulē, kādas vēstules autore (un reizēm arī es) cerīgi gaida, kad nolūkotais čatiņā parādīsies online. Ierīces mainās, sāpes paliek. Un es jūtos labāk tāpēc, ka Ance un Klāvs nolēma par šīm sāpēm atgādināt tik maigā un siltā veidā.

Un, ja tu tūlīt pēc šī raksta izlasīšanas cerīgi hipnotizē telefonu, gaidot to vienu ziņu, kas var mainīt visu tavu dienu, nekas, tu neesi viens, tu mīlēsi un tad vairs nemīlēsi, sāpēsi un nesāpēsi, bet pagaidām došu tev padomu, ko kāds vieds bērns atsūtīja izrādes veidotājiem, adresējot to Regīnai: "Tev vajag nomierināties un atpūsties."

Tēmas

Anna Belkovska

Anna Belkovska (1992) ir dzejniece, dramaturģe un realitātes šovu subtitru tulkotāja.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!