Komentē
0
Saglabā

Sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro" piedāvājam teātra tekstu lasījumu ciklu "Kara piezīmes", kurā deviņu mēnešu garumā dažādi dramaturgi un režisori sekos notikumiem pasaules politiskajā teātrī un transformēs tos jaunos dramaturģiskos tekstos.

Bez divdesmit minūtēm trīs naktī. Rīgas autoosta. Pie platformas numur divi vai trīs stāv autobuss. Uz Viļņu. Atbraucis ātrāk. Pie autobusa stāv šoferi. Pieeju, parādu biļeti, man pasaka, ka autobuss nav īstais. Vēl jāgaida. Bez manis te vēl daži cilvēki, izskatās arī, ka gaida. Ja jāgaida, tad gaidīšu. Šoferi sakāpj iekšā un aizbrauc. Gaidām. Nu bet bija rakstīts uz autobusa - uz Viļņu. Nu bet teica cits. Gaidām. Jau gandrīz 2.55, būtu tā kā jābūt. Ir. Iekāpju, apsēžos, aizmiegu.

Viļņa. Tuvojās pašvaldību vēlēšanas. Politisko partiju plakāti. Autoosta. Izkāpju. Daudz laika. Eju uz pieturu, kur vajadzētu piestāt autobusam uz lidostu. Aizeju. Ieraugu, ka autobuss uz lidostu tur piestāj. Laika daudz. Nopērku zobu pastu. Eju ēst, bet ne zobu pastu. Lai tiktu tualetē vajag kodu. Lai dabūtu kodu, vajag kaut ko nopirkt, a es gribu iztīrīt zobus, nomazgāt seju un rokas un tad kaut ko nopirkt. Gaidu, kamēr, kāds nāks ar kodu. Nāk. Eju līdzi. Iztīru zobus, nomazgāju seju, nomazgāju rokas,eju kaut ko nopirkt. Ēdu. Dzeru. Lasu. Eju uz autobusu. Tikko aizgājis, vēl laiks. Gaidu. Pienāk ārzemnieki ar lieliem čemodāniem. Laikam ir īstā vieta. Nāk īstais autobuss un pabrauc garām. Skrienu pakaļ, varbūt piestāj kaut kur citur. Nepiestāj. Aizbrauc. Nu labi, eju atpakaļ. Ārzemnieki nesatraucās, turpina sarunāties, gaida. Ja gaida, tad gaidu. Atkal nāk īstais autobuss. Apstājas. 1 eiro. Braucu. Balta lidosta, ar kolonnām. Man atgādina VEF kultūras pili. Bet ir jauns korpuss, ieeju, redzu, ka vēl jāgaida. Gaidu. Lasu. Eju. Man nav maisiņš zobu pastai. Bet viņiem ir un viņi iedod par brīvu. Tas jauki. Neko nepērku. Neko neskatos. Gaidu. Lasu. Laiž iekšā. Eju. Iekāpju. Apsēžos. Patukši. Instruktāža. Dzirdu, ka šo lidmašīnu nosauc par MAU. Domāju, kas ir MAU. Nezinu. Paceļamies.

Neguļu. Iedod ūdeni. Izdzeru. Lasu. Nosēžos.

Borispoles lidosta. Man ir mugursoma, man nekas nav jāgaida. Eju ārā. Tagad esmu ārzemnieks. Vīrieši melnās biksēs, melnās ādas jakās, melnās ādas cepurēs piedāvā man ar taksometru braukt. Taksi? Njet. Taksi? Spasibo njet. Taksi? Njet. Ženšini? Njet. Man ir pakaļ. Ejam uz taksometru. Taksistam bikses ir zilas, jaka pelēka un cepures nav. Viņš nav lidostas taksists, viņš Kijevas. Braucam.

Ārā no lidostas. Šoseja. Nu tā - kur ir karš? Skatos vienu pusi. Koki. Koki. Krūmi. Koki. Koki. Autobusa pietura. Vienā gabalā. Koki. Koki.

Labi, otru pusi. Koki. Elektrības līnija. Nav sarauta. Koki. Krūmi. Reklāmas plakāts. Jogurta. Reklāmas plakāts. Gidnistj, volja i peremoga - cieņa, brīvība un uzvara. Fonā bruņutransportieris un karavīrs. Tātad tomēr ir kaut kas te. Pirms pieciem gadiem, kad biju te pēdējo reizi, tā nebija. Skatos tālāk.

Tilta margas nokrāsotas. Apakša dzeltena, augša zila. Noteikti nebija. Laternu stabi - apakša dzeltena, augša zila. Tā nebija. Garāžu kooperatīvs. Garāžas kā kastītes. Sarga māja arī kā kastīte un paceļas augstāk pār visām. Uz jumta karogs.

Pirms astoņiem gadiem, iebraucot Maskavā ar vilcienu, arī redzēju garāžu kooperatīvu un Krievijas karogu. Dārza mājiņu un Krievijas karogu. Daudzstāvu autostāvvietu un Krievijas karogu.

Bet Kijevā pirms pieciem gadiem tā nebija. Uz daudzstāvu mājām Ukrainas karogi.

Plakāts - Nebesnaja sotnja, debesu simtnieks, fonā sveces. Pirms gada tētis teica, lai paskatos cik veci bijuši daži no debesu simtnieka - cilvēkiem kuri krita apšaudēs Kijevas ielās. Ar ko nodarbojušies? Un tētis uzreiz atbildēja: “Ne tikai jauni un studenti. Daudzi pusmūžā, nelielu uzņēmumu vadītāji. Tad kāds ir viņiem izmisums bijis, ka jāiet? Ka tādi kā es ietu.” Gads ir apkārt, tētis atkal strādā Kijevā, un es braucu pie viņa.

JĀNIS. Kā tev šķiet kāpēc, kāpēc tev liekās, kāpēc nesanāca tas 5. septembra, tas pirmais miera līgums arī laikam bija tāpatās labi domāts, tur tie punkti es tā saprotu ļoti stipri neatšķīrās no tiem, varbūt arī atšķiras, es nezinu, bet kāpēc tas neizdevās?

TĒTIS. Godīgi atzīšos - pirmo neesmu lasījis, otro gan izlasīju.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Esmu lasījis atzinumus, ko citi saka, un citi saka, ka viņš principā ir modificēts variants un atkārto to pašu, kas ir bijis, bet vēlreiz ar apņemšanos, ka mēs nu tagad ievērosim visu.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Un līdz ar to ievērojot iepriekšējo pieredzi, kam es esmu pajautājis, nu cik ta pagājušas, trīspadsmitais, nē divpadsmitajā bija, trīspadsmitais, četrpadsmitais, divas dienas, jau vakar man bija izdevība būt pieņemšanā, tur bija parlamenta deputāti, augsti ierēdņi, tad daudziem es tā arī jautāju: “Nu ko jūs domājat?” Visi izteica lielu neuzticību, ka no visa tā varētu kaut kāds miers iestāties. Salieku kopā, ziņu lenti šķirstu, un ko izdara, paziņo, vērtējumus, vai būs vai nebūs miers, vai arī to separātistu līderi, ko pasaka kādus nosacījumus viņi negrib pieņemt, piemēram, ka viņi atsakās nodot… viņš pat interesanti nosaukts - pasākumu komplekss miera… precīzi tu vari…

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. …ieviešanai. Trīspadsmit punkti viņam. Kāds pasaka mēs nenodosim Kijevas kontrolē robežu. Man tev te drusku par tiem noteikumiem jāpastāsta, kas tur tas būtiskākais. Pirmais tātad, pārtraukt apšaudes ievērošana, ko lai izdarītu jāatvelk ieroči uz vienu pusi smagie uz otru pusi. Tad tur atkarībā no kalibriem ir noteikts, laikam, līdz 100mm tur bija 50 km atvelk cik kurš tālu, virs 100 mm, kas šāva, tiem tur bija 70 km un tiem, kas tur vēl lielāku, tiem tur jāskatās precīzi tie cipari.

Gandrīz esam klāt. Taksists kredītu par savu auto maksā dolāros. Mēneša sākuma viens dolārs bija 16 grivnas. Pēc divām nedēļām 26 grivnas. Mēneša beigās tētis man atsūta e-pastu - viens dolārs divdesmit astoņas grivnas. Tā ir vēl viena fronte. Tiek teikts, ka grivnas vērtības kritums ir mākslīgi izsaukts. Krievija veicot spekulācijas valūtas tirgos. Sociālā spriedze aug, jo algas pa mēnesi nav palikušas divreiz lielākas, bet lai nomaksātu kredītu jāatdod ir divreiz vairāk.

Esam klāt. Kijevas mikrorajons. Deviņu stāvu ēkas un augstākās. Pa vidu divstāvu privātmāja ar sētu, uz logiem restes. Visas citas tādas nojauktas. Šo kaut kā panāca, ka nenojauc.

Tēta nav mājās. Darba diena. Pēc tam pieņemšana, būs vēlu. Ēdu. Lasu. Vakar no rīta Minskā vienojās par pamiera noteikumiem, bet tikai rīt pusnaktī tiem jāstājas spēkā. Šobrīd stājies spēkā nav nekas. It īpaši pie Debaļcevas.

JĀNIS. Te kaut ko salīdzināja politologs Oļegs Ponomorovs, ka Ukraina tā kā jaunā Bosnija, bet viņš drīzāk rakstīja, ka viņa varētu būt līdzīga ar Horvātiju, kura 91. gadā sākās konflikts ar Serbiju, arī tika izveidota kaut kāda tur tā nemiernieku grupa no Serbijas, kas operēja Horvātijā, kas lai paliktu tā visa Dienvidslāvija bijusī ar Serbiju, Horvātiju kopā. Un tad esot bijuši viņiem to četrarpus gadu laikā vienpadsmit dažādi pamieri, bet beigās Serbija ar laiku tikai palika tikai vājāka un Horvātija ar laiku palika tikai stiprāka un viņa panāca to, ka visi tie nemiernieki pazūd. Un tas it kā ir tas ceļš, kurš lēnām tā kā Ukrainai it kā iet. Tā kā pagaidām ir divi pamieri noslēgti, tad turpināt, turpināt…

TĒTIS. Nu bet cena diezgan augsta. Es piekrītu citam vienam, žurnālā starp citu lasīju. Es tev varu paņemt to žurnālu un patulkot tūlīt. Vārdu sakot, politologs par Minskas vienošanām un Donbasa nākotni. Par Minskas vienošanām. Ļoti liela iespējamība, ka daļēji uguns pārtraukšanā atkārtosies septembra scenārijs. Problemātiska varētu būt jau šīs pašas vienošanās pirmais punkts. Problēma pirmā. Uguns pārtraukšana. Ja pat puses mēģinās izpildīt šo vienošanos, mums ir pagājušā gada pieredze. Bija vairāki pamiera mēģinājumi, bet ne reizi neizdevās panākt pilnīgu uguns pārtraukšanu. Labākā perspektīva šobrīd ir nosacīts pamiers -  periodiskas apšaudes, lokālas sadursmes. Pastāv ļoti lielisks risks, ka turpināsies kaujas pie Debaļcevo. Zini kur tas ir?

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Stājies priekšā, esi redzējis tās kartes?

JĀNIS. Jā, es kartes esu redzējis ar Debaļcevo, jā. Tāds kā ieloks iekšā tajā teritorijā. Tur ir Artjomovska, jā.

Tētis meklē planšetē.

TĒTIS. Kāpēc tur tās kaujas notiek, es tev varu parādīt kas tas ir.

JĀNIS. Jā. Live Journal?

TĒTIS. Kur man kartes palika? Šite nebija. Ā, re kur.

JĀNIS. Kot Ivanov?

TĒTIS. Mhm. Tas ir šī gada periods. Šitenī te mazajā ielociņā, tie zilie, tie ir ielenkti ukrainieši. Viņiem izdevās šinī te vietā saspiest viņus uz pusēm, kontrolēt šito te galveno piegādes ceļu, ukraiņiem galvenie piegādes ceļi ir atgriezti, kaut kādas vienības ar pieciem tūkstošiem nonākušas aplenkumā. Vot kā.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 30. janvārī.

Separātistiem ir izdevies ieņemt Ugļegorsku. taču 50 kilometrus garā šoseja Artjomovska - Debaļceva, vienīgais ukraiņu apgādes ceļš atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Notiek civiliedzīvotāju evakuācija no Debaļcevas.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 31. janvārī.

Separātisti ieņem Kaļinovkas ciemu. Ukrainas spēku mēģinājums atgūt Ugļegorsku cieš neveiksmi.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 3. februāri.

Separātisti notriec divas ukraiņu Su-25 sauszemes spēku atbalsta lidmašīnas. Vienam no pilotiem izdodas katapultēties. Separātisti ieguvuši kontroli pār šoseju Logvinovo ciema tuvumā, un uz Debaļcevo sūtītā Ukraines spēku apgādes kolonna Debaļcevo nesasniedz.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 4. februāri.

Separātisti ir nostiprinājuši savas pozīcijas pie Logvinovo.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 9. februāri.

Ukraiņu spēki atkāpjas no savām pozīcijām ciemos Krasnij Pahar, Aļeksandrovskij un Groznoje. Debaļcevā notiek ielu kaujas. Separātisti ieņem Logvinovo ciemu un pilnībā iegūst kontroli pār šoseju Artjomovksa - Debaļcevo. Pēc divām dienām Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas vadītāju tikšanās Misnkā.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 12. februāri.

Ukrainas spēki uzbrūk separātistiem Logvinovo ciemā virzienā no Svetlodarskas un Debaļcevas, ar mērķi atgūt kontroli par Logvinovo un līdz ar to vienīgo apgādes ceļu. Uzbrukums ir nesekmīgs, separātisti turpina kontrolēt Logvinovo. Separātisti ieņem Kamenka ciemu un 331 metru virs jūras līmeņa esošo Mogila Ostraja kalnu. Ziņojums tiek noslēgts ar teikumu, ka separātisti pārliecinoši kontrolē savas ieņemtās pozīcijas, turpina ieņemt jaunus ciemus un stratēģiski svarīgus pakalnus Debaļcevo tuvumā.

Tikko notikušajās miera sarunās Petro Porošenko pastāv uz to, ka pie Debaļcevo ukraiņu karavīri aplenkumā nav nonākuši, separātisti un Putins uzskata, ka ir, tāpēc stratēģiski svarīgais dzelzceļa mezgls Debaļcevā un pati Debaļceva ir nododama separātistu kontrolē.

Līdz pamieram viena diena. Kaujas turpinās. Ukraiņu spēki aizstāvas un mēģina atgūt kontroli pār šoseju Artjomovska - Debaļcevo, separātisti turpina uzbrukt un pirms pamiera iestāšanās ieņemt Debaļcevu. Jebkurā gadījumā, pēc 15. februāra pulksten 12 naktī kaujām vajadzētu beigties un katrs paliek tur, kur ir 15. februāra pusnaktī. Abām pusēm vajadzētu spēt sev pārtiku pievest, ievainotos aizvest. Pat ja separātisti nelaiž cauri Logvinovo ciemām, tad abās šosejas puses klaji lauki, ciemu var apbraukt pa tiem. Nevajadzētu nevienam pa nevienu vairs šaut. Nevajadzētu.

JĀNIS. Bet varbūt Krimā, tajos austrumu reģionos, viņiem atkal domu gaita bija tāda - paga, mēs šito Janukoviču ievēlējām, viņš tagad kaut ko neparakstīja un tad cilvēki sāk viņam protestēt. Latvijā viens politologs, laikam viens, es nezinu, varbūt vairāki uzskatīja  - kā, protestē pret patiesībā ievēlētu varu. Viņiem varbūt ir sajūta - tā jau nu gan, mēs ievēlējām, un tagad te daži saka - ej prom. Kāpēc jāiet? Mums viņš patīk.

TĒTIS. Ne velti viņi iedevuši tām pārmaiņām, kas notika pagājušā gada februārī - pašcieņas revolūcija. Vara jau bija sevi tiktāl degradējusi un izkurtējusi, pie tam solot vienu ārpolitisko virzienu, kas varētu ievest mūs kaut kur, iecelt, tuvināšanās Eiropas Savienībai, ja? Bet paši tanī laikā ar bandītiskām metodēm pārvalda valsti, kontrolē visas naudas plūsmas un, teiksim, vienkāršs ierēdnis vai valsts prezidents tādās bagātībās kā bija iedzīvojies Janukovičs, ja, un viņa atbalstītāji, nu tās ir neiedomājami, to var tikai laupot, nozogot izdarīt. Visi tie viņa īpašumi, kas ir viņam Kijevas pievārtē. Un visiem citiem pārējiem tieši tāpat, bet kad ir sācies konflikts jau , nu tad jau vairs grūti laikam viņu apturēt. Jo ja cilvēkiem tas mērs nebūtu bijis tik pilns, acīmredzot viņi neietu uz tādu izšķīrīgu kaut kādu izmisuma soli, ka gatavi atdot savu dzīvību, lai tikai tomēr to novāktu.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Katrs laikam ar savu nāca, ja. Jo Krievija te bija tā iefiltrējusies iekšā, pārņēmusi visas varas struktūras. Ukraina bija bezpalīdzīga. Viss bija krievu rokās. Visi aizsardzības ministri, kas te bija Janukoviča laikā - tie ir tīrie krievu ielikteņi. Visi izlūkdienesti bija pārņemti ar krieviem, ja. Armija tika apzināti degradēta, īsināta, finansējums nedots. Tikai tas, lai formāli, jā, ir neatkarīga Ukrainas valsts, bet patiesībā piedēklis, ja, Krievijas.

JĀNIS. Tajā Krimā, tajos austrumu reģionos, kur viņiem tur nāk? Tad viņiem tas nebija arī pašcieņas jautājums, vai viņiem tad šāds piedēkļa statuss viņiem patīk, viņiem ir labi?

TĒTIS. Tur jau arī tie iedzīvotāji ir dažādi. Bija ļoti daudzi, kas simpatizē, brauca un piedalījās, ja. Ja mēs paskatāmies tās Maidana fotogrāfijas, tad mēs tur redzam tās Maidana teltis - tur Doņecka, Doņeckas teltis, bija Krimas teltis, ja, teiksim Krimas iedzīvotāji, bet nu lielākā daļa bija tādi, kas simpatizēja Krievijai, ja. Uz to noskaņojumu spēlējot, pareizi viņus organizējot, jo bieži vien nāca ar brutālu varu, mēģināja parādīt, ka mēs tomēr varam. Teiksim, rīkojās tādām metodēm, ka, teiksim, notiek, teiksim, pro-ukrainiska kaut kāda demonstrācija, a tur pat savāc izsitēju baru, pro-krievisku, kas to ukrainisko demonstrāciju izsit vienkārši, ja, nežēlīgi, ar dzelzs mietiem, stieņiem, ja, fiziski izrēķinās, pēc tam vajā vēl tos cilvēkus, Doņeckā bija demonstrāciju izdzenāšana, vienkārši malodčiki, tā saucamie vai tjitjuškas. Harkovā bija tādas demonstrācijas. Tur tikko vienu veceni notiesāja starp citu no Harkovas. Kaut kā bija sagadījies, ka bija pro-ukrainiskā revolūcija, un tad tika uzrīdīti pro-krieviskie virsū. Vienkārši naturāli izdzenāja. Viens bija sasists smagi, un viņš sēdēja pie ieejas metro tunelī, un viena vecene, safilmēts, kā viņa viņu jau sasitu smagi sit vēl. Vienkārši garām ejot. Pēc profesijas medmāsa. Un viņiem tak tomēr Harkovā izdevās novērst šādas te diversijas, vara noturējās, bet Doņecka pazaudēja, neizdevās savlaicīgi, teiksim, ja būtu, gana izlēmīgi nerīkojās vietējā pašvaldība, nenostājās laicīgi pretī, ja, Luganskā, ja būtu laicīgi nostājušies pretī šādiem sabiedriskās kārtības traucētājiem, tad droši vien nebūtu, kas te turpinās te. Milicija būtu stingrāka, saprotot, kas notiek. Harkovā to izdevās. Un to veceni, kas sita demonstrantu pro-ukrinisko, tikko notiesāja, pusotru gadu iedeva kolonijā viņai, ja. Un tas cilvēks, tas, kurš bija sasists, bija gatavs viņai piedot, nu tikai lai viņa palūdz piedošanu. Viņa tak nē. To neizdarīja. Viņa labāk atsēdēs. Cik idejiski bija viņi nozombēti viens pret otru.

Paēdu. Satumst. Eju ārā. Braukšu uz centru. Garām deviņstāvenēm. Nu labi ir arī piecstāvenes. Piecstāvenēm pretī būvē jaunas. Ļoti augstas. Izskatās smalkas. Jaunie projekti. Tāpat kā Latvijā, arī Ukrainā tiek kritizēti. Vasaras Kijevā ir karstas. Dzīvoklī ir vajadzīgs kondicionieris. Projektējot māju, varētu paredzētu dzīvokļos vietu kondicionierim vai kondicionieriem. Varētu paredzētu vietu, kur novietot kondicioniera ārējo daļu. Ielas otrā pusē, piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados celtās piecstāvenes siena nolipināta ar kondicionieru ventilātoriem, vienā logā reklāma - Кондиціонери - продаж, сервіс, монтаж. Nu tad jaunās mājas iemītniekiem tālu nebūs jāiet. Un tā esot atšķirība - Rīgā ir aizliegts izmainīt ēkas fasādi. Ja ēkai ir arī sānu un aizmugures fasādes, tad arī tās nevar ar kondicionieriem nokārt. Vai arī iestiklot lodžiju. Ar autobusa Ikarus logiem. Izvirzītiem pusmetru virs balkona malas. Lai vairāk vietas. Daži dzīvokļi esot palikuši bez balkoniem. Par smagu.

Eju uz priekšu gar jauno māju. Iekšpagalms. Iekšpagalmā dažas reizes mazāka, bet visā visumā precīza Eifeļa torņa kopija. Jaunās ēkas nav tikai privātu uzņēmēju iniciatīva. Starp projekta atbalstītājiem ir arī Kijevas pašvaldība. Tāpat kā īstais Eifeļa tornis, arī šis tumsā midžina krāsainas lampiņas. Eju uz metro.

JĀNIS. Un tad teiksim tā revolūcija Maidanā, pašcieņas revolūcija, tad teiksim viņu tas arguments Doņeckā, Luganskā - mēs arī tāpatās kā Maidanā, tauta sanāk, arī pašnoteikties, būt brīviem. Tad tas…

TĒTIS. Nevar teiksim…  varētu uzskatīt, ka viņa ir neleģitīma vara, ja, krievi jau nevienu brīdi, gandrīz var teikt neapšaubīja, ka vara ir neleģitīma. Janukovičs pats jau aizbēga. Varas struktūras pēc būtības, kurām vajadzīga tautas pārstāvniecība, lai vēlētu, viņas tiek vēlētas, viņas jau ar varu netika mainītas. Parlaments kā tāds, viņš pat bija, darbojās līdz pat septembrim tanī sastāvā, kāds viņš bija.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Ko ievēlēja? Ievēlēja visas tautas vēlēšanās, ievēlēja  pirmo ievēlēja prezidentu.

JĀNIS. Pavasarī.

TĒTIS. Pavasarī, 25. maijā laikam. Pat krievi atzina, ka tās vēlēšanas ir godīgas.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Respektīvi ne jau kaut kāds ieceltais, bet vēlēšanās ieceltais.

JĀNIS. Principā tātad vienīgais, nekāds parlaments neaizgāja prom, aizbēga tikai prezidents.

TĒTIS. Jā.

JĀNIS. Tas godīgi sakot, neiztur nekādu kritiku.

TĒTIS. Pilnībā.

JĀNIS. Vienkārši viņi paši savā uzrunā Krimas aneksijas brīdī, kad nu tagad nevar sarunāties ar to varu, vara, parlaments jau nebija mainījies.

TĒTIS. Nebija. Tieši tā.

JĀNIS. Jā, tas tā paslīd garām tā , patiesībā. Jā.

TĒTIS. Tas tāds liels panākums. Tāpēc arī viņi spēlējās ar šitiem terminiem - pretterorisma nevis kara stāvoklis. Droši vien būtu teiksim no drošības viedokļa ieviest kara stāvokli. Varbūt tad arī būtu savlaicīgi izdevies to  novērst, bet tad atkal pazustu tas leģitīmais varas maiņas moments, varētu spēlēties.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. A tagad ir ievēlēts parlaments gandrīz par sešdesmit procentiem mainījies. Parlaments, kurš teiksim vismaz vārdos, ja ne kaut kādos darbos atbalsta reformas.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Ir vairākums, teiksim  pārmaiņu spēki, kas to grib, visa tā bijušā valdošā Reģionu partija, tā ir izjukusi, viņa pat vēlēšanās ar tādu nosaukumu nepiedalījās.

Pa ceļam uz metro metināšanas iekārtu firmas SELMA veikals. Ukraiņu uzņēmums. Izpārdod pēdējās atlikušās iekārtas. Ražošana apstājusies.

Metro biļetes cena nesen pieaugusi divas reizes. Braucu lejā. Nezinu nevienu citu pilsētu, kur metro atrastos tik dziļi pazemē. Parīzē uz metro var nokāpt pa trepēm pāris sekundēs. Londonā kāpiens ir nedaudz ilgāks. Maskavā un Sanktpēterburgā ir kāds laiciņš uz leju jāpabrauc, bet Kijevā ir tāds laiciņš jāpabrauc, tad jāšķērso starpeskalatoru gājēju laukumiņš un jānobrauc vēl tik pat daudz uz leju. Ir leja. Metro smarža un ventilācijas radītais vējš. Piebrauc metro. Braucu. Viena pietura. Otra. Trešā. Garais pārbrauciens. Īstā. Izkāpju. Uz augšu. Nu labi, dažreiz arī tas metro nav tik dziļi. Ir kā Maskavā vai Sanktpēterburgā. Caur tuneli. Trepes. Maidans.

JĀNIS. Tajā rudenī kad viņi noslēdza, vai tu skatījies, kurš tad bija pirmais, kurš pārkāpa?

TĒTIS. Nu es dzīvoju šinī informācijas telpā, un šinī informācijas telpā dzīvojot izveidojas pārliecība, ka nu ja pasaka, ka ukraiņu pozīcijas ir apšaudītas tik un tik reizes dienā, tad tu domā, ka laikam tad nu viņi skatās, kā uz viņiem šauj un neko nedara, bet laikam tomēr patiesība ir tā, ka tomēr laikam šauj abi divi. Nu es teicu - šī kara īpatnība - tiešas tādas sadursmes nav bijušas, visu laiku tju artilērijas apšaudes un mīnmetēji izšauj, izšauj pretī. Ir pat tāda terminoloģija - otvetka. Saprati, ja?

JĀNIS. Jā, jā, Atbildes.

TĒTIS. Jā. Atbildes šāviens. Nu ja būtu teiksim ukraiņiem labākas tehnoloģijas, teiksim, mīnmetēju noteikšanas kaut kādi radari, nu tad varētu ātrāk viņus neitralizēt, nu bet diemžēl viņiem tādu nav ierīču. Trīs esot amerikāņi nodevuši, nu bet viens esot jau transportēšanas laikā sabojāts, otrs esot sašauts, a pa to trešo neko daudz labu tur neesmu dzirdējis, ka viņš tur būtu baigo efektivitāti izrādījis.

JĀNIS. Noteikt koordinātas mīnmetējam?

TĒTIS. Jā, kaut kā pēc skaņas. Tur ātri datus apstrādā, iedod jau gatavas koordinātas priekš mīnmetēja vai lielgabala šāviņa, un var paspēt izšaut kamēr viņi nav pārvietojušies. Viņiem arī vajag savākties, lai aizbrauktu projām, aizmuktu. Tādas sistēmas.

JĀNIS. Bet ir no svara, kurš pirmais uzšauj, vai ir no svara, kurš saņemas un neatbild, bet jautājums ir, cik ilgi neatbildēt?

TĒTIS. Tieši tā. Nu ir teiksim tādas ieroču sistēmas, nu kuras drīkst pielietot, tur kaut kāda tāda hierarhija, kurš kādā līmenī pieņem. Diemžēl ir pazīmes, ka ir tādas ieroču sistēmas kā raķetes bijušas vadāmās, nu kuras pielietot nu teiksim augstākais virspavēlnieks var dot atļauju. Diemžēl tā arī ir, jā. Kāpēc notika tā Krematorskas apšaude? Nu, viens no variantiem ir tāpēc, ka ukraiņi svētdienas vakarā palaida uz Doņecku raķeti, kurā saspridzināja kaut kādu munīcijas noliktavu. Savukārt pirmdien, nākamajā dienā šie paņēma un izvilka savas zenītartilērijas zalvju iekārtas un aizgāja un apšaudīja ukraiņu pretterorisma operāciju štābu Krematorskā. Jūs sabumbojāt mums to, mēs tāda pat veidā varam atbildēt. Tad rēķinieties ar to. Jūs tā. Dots pret dotu.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Nu, protams, ukraiņi ziņo visu to, ka ļaunie ir izšāvuši ar tādām sistēmām, nu kādu Ukrainas armijas bruņojumā nav. Pie tam ar tādu munīciju, kas pēc starptautiskām konvencijām ir aizliegta, tā ir kasešmunīcija. Kas precīzi tika šauts pa pretterorisma operācijas štābu, kas ir Krematorskā.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Vēl viena tāda īpatnība - ka visi šāviņi, kas tika izšauti pret pretterorisma operācijas šāviņi, tur bija kādi astoņi, deviņi šāviņi, izlaistas divas zalves, tie visi ir uzsprāguši, bet savukārt pa dzīvojamo rajonu palaida to pašu zenītraķešu zalvju sistēmas šāviņus, kuri neeksplodēja. Vienkārši iedomājies, ja būtu dzīvojamā rajonā tādi paši šāviņi un sprāguši, tad to upuru skaits nebūtu nebūtu tā kā tagad kaut kādi septiņpadsmit, tad tur būtu simtos mērāmi. Esot saka pilnīgi tā vot balkonā ietriekusies tas raķetes korpuss un nav eksplodējis. Nu vai tas ir tīšām vai tā ir bijusi kāda tehniska kļūme, par to neviens nerunā. Tā kā nu te iet tā tagad.

Garām brauc mašīnas. Nav riepu, smilšu maisu. Nav teltis. Pa Hreščatiku, Kijevas galveno ielu brauc mašīnas. Rīt būs sestdiena. Tad Hrešcatiks tāpat arī kā pirms Maidana tiek slēgts un pārtop par gājēju ielu. Maidan Nezalzhnosti ielas pretējā pusē. Pirms tam tas ir bijis Hreščatika laukums, Parlamenta laukums, Padomju laukums, Kaļīnina laukums, Parlamenta laukums, Kaļīnina laukums, Oktobra Revolūcijas laukums un kopš 1991. gada Maidan Nezalzhnosti jeb Neatkarības laukums. Kāpju lejā. Šķērsoju Hreščatiku pa apakšu. Kāpju augšā. Ir.

Ir sveces. Izliktas ukraiņu trijžubura formā. Sveču trijžuburis vairākus metrus garš, vairākus metrus plats. Trijžuburi par savu simbolu pieņēma Kijevas lielkņazs Vladimirs Svjastoslavičs, zināms arī kā Valdemārs Sveinaldsons, kurš Krimā pieņēma kristīgo ticību un sāka pārveidot rusu pagānu valsti Gardarīki par kristīgo Kijevas Krievzemi.

Laukumā cilvēku daudz. Daži dzīvi, pārējie fotogrāfijās. Pie svecēm noliktas pāris fotogrāfijas. Portreti. Kāpju pa trepēm. Uz trepēm fotogrāfijas. Portreti. Lielāki. Mazāki. Melnbalti. Krāsaini. Jauni cilvēki. Pusmūžā. Vīrieši. Blakus fotogrāfijām ziedi. Nedaudz pavītuši. Svaigi. Sapuvušu nav.

Eju tuvāk Neatkarības laukuma Neatkarības kolonnai. Tās galā virseņģelis Mihails, kurš tiek uzskatīts par Kijevas patronu. Kolonnas apakšā stāv vairākas sievietes. Dzied. Vienas dziedātājas nomainot citas. Dziedot visu laiku. Kolonnas apakša arī nolīmēta ar portretiem. Ap kolonnu izvietoti stendi. Fotogrāfijas. Eiromaidana fotogrāfijas. Riepas. Protestētāji. Milicijas vienības “Berkuts” kaujinieki. Uz zelta poda sēdoša bijušā prezidenta Janukoviča lelle pilnā augumā, kura ar visu podu ielikta restotā būrī.

Ne tikai Eiromaidana bildes. Bildes no Austrumukrainas. Civiliedzīvotāji vai atgriežas mājās vai dodas prom. Vai nu krauj mantas no žigulī vai krāmē tās laukā. Blakus žigulim lielā koka puķupodā milzīgs gumijkoks. Jumta bagāžnieks žigulim vēl tukšs. Noņemts nost vai liks vēl virsū? Ja brauc prom, tad varbūt neņems. A ja neņems, tad kāpēc ārā iznests? Nesaprotu.

Vēl bildes. Ukrainas armijas karavīri. Pozē nostājušies pie tanka. Bilde uzņemta vasarā. Vai visi vēl dzīvi? Nacionālās Gvardes karavīrs. Komandpostenī uz šosejas. Vēls vakars. Viņu izgaismo garām braucošas mašīnas uguņi. Daudz fotogrāfiju ar brīvprātīgo bataljona “Aidars” karavīriem. “Aidar” karavīri civiliedzīvotājiem izdala ūdeni pieclitru plastmasas pudelēs. “Aidar” karavīri Sofijas laukumā Kijevā stāv nostādīti ierindā ar mantām pirms došanās uz fronti. “Aidar” karavīrus nosvēta pareizticīgo mācītājs.

Eju atpakaļ uz Hreščatiku Eiropas laukuma virzienā. Maidana sānā tiek būvēta skatuve. Jauni vīrieši nes un liek kopā podestus. Podestu dzelzs konstrukcijas atpazīstamas. Vieglmetāla, izturīgas, izmanto, šķiet, lai uzbūvētu jebkuru lielāku vai mazāku skatuvi mūsdienās. Koka podesti arī atpazīstami. Nevis tie, kurus parasti izmanto skatuves būvēšanai, bet paštaisīti. Smagi. Lētāki. Tādi kā šeit, Dirty Dīlā.

Ielas pretējā pusē nemieros nodedzinātā Arodbiedrību ēka, kura pārvilkta ar milzīgu Ukrainas dabas ainavas plakātu - zilas debesis un labības lauks. Pāri visam uzraksts - Slava Ukraini! Gerojam slava!

TĒTIS. Tagad te negatīvo visu salikšu un tad tu domāsi, ka viņi visi tādi bandīti.

JĀNIS. Aidars?

TĒTIS. Mhm. Re kur bataljona Aidar kaujinieki atļaujas visatļautību uz ceļa Borispole - Kijeva. Tas ir iedomājies es mammu vestu tagad uz lidostu.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Lai arī kādi būtu apstākļi, tad ko viņi izdara. Tētis planšetē uzliek video. Nu tur labi, šinī mašīnā ved vienu viņu karavīru mirstīgās atliekas. Viena mašīna mēģina kaut kā iet garām, un viņiem nepatīk, viņi visi laiku bremzē to ceļu, iet pa vidējo joslu. Ir tās četras joslas, redzi?

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Nevis kustā pa kaut kādu vienu. Nu var saprast to, ka viņi pavada savu bojāgājušo. Nu vārdu sakot, brauc, kā patīk.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Tas ir uzņemts ar video reģistratoru no vienas mašīnas tā sieviete, kas tur komentē. Tagad viņš mēģina apdzīt, viņš nelaiž garām. Tas ir huligānisms uz ceļa. Ja tu ej ar to kolonnu, tad turies tur gar malu kaut kur.

JĀNIS. Jā.

TĒTIS. Redzi, izej no kaut kur tur pie. Pauze. Paņem un aptur satiksmi, un izkāpj un piekauj autovadītāju. Tā ir tikai viena tāda epizode. Grūtniece mašīnā brauc. Pauze. Nu kā var tā diskreditēt sevi? Kur ideāli paliek? Vai ka karš tā jau ir notrulinājis visus?

Video beidzas.

JĀNIS. A viņiem bija paskaidrojumi kaut ko par šito bija jāsniedz? Tam Aidaram?

TĒTIS. Protams.

JĀNIS. Un ko viņi skaidroja?

TĒTIS. Tas, ka viņi viņu pavadīja, tanī furgonā veda savu mirušo biedru. Un kāds arī atļāvās apsteigties tikai tāpēc, ka viņiem jāsteidzās. Pamatojums - nu mēs bijām ļoti emocionāli un Un pēc tam gan jau viņi izlīga savā starpā. It kā, bet cilvēkiem ta rūgtums ir palicis.

JĀNIS. Un tas bija iemesls arī to Aidaru izformēt?

TĒTIS. Ne tikai. Tur ir arī bijis kaut kas vairāk apakšā, jo viņi esot nodarbojušies ne tikai ar šitādām te lietām, nu tas ir viens gadījums konkrētais, tas tikai liecina kāds noskaņojums ira tanī vienībā, ka tur vadības nekādas nav. Nu labi, viņi vismaz kaut kādi cīnās par to neatkarīgo Ukrainu, bet disciplīnas tur nekādas. Principā patriotiski noskaņoti bandīti, kurus var izmantot gan tā, gan šitā. Viņi nodarbojušies ar uzņēmumu atņemšanu, kaut kā intereses aizstāvējuši, nu, iespējams, ka narkotikas tirgojuši. Pakalpiņi kaut kādam vienam bataljona komandierim, kurš saistīts ar kaut kādām citām biznesa interesēm. Tas pats, kas Latvijā, kas zemessardzē bija.

JĀNIS. Jā. Tādā gadījumā tad viņi neko neatšķiras no…

TĒTIS. Ne ar ko.

JĀNIS. No Doņeckas un tiem bandītiem tad kādā brīdī.

TĒTIS. Jā.

TĒTIS. Tu nepaņem šo te par galveno epizodi. Galvenā doma tomēr ir šīs savas neatkarības, savas brīvības aizstāvēšana. Tās ir tādas epizodes, kas nāk vienmēr līdzi un ir tās emocionālākās.

Vai es paņēmu šo epizodi kā galveno?

No Eiropas laukuma nogriežos pa labi. Eju. Ielas vidū drošības saliņa. Koka kātā plīvo balti-sarkani-baltais Baltkrievijas karogs. Baltkrievijas Tautas Republikas karogs. Valsts, kura pastāvēja no 1918. gada 25. marta līdz 1919. gadam Baltkrievijas teritorijā, un turpina pastāvēt šobrīd kā trimdā visilgāk esošā valdība pasaulē. Karogs plīvo. Šajā vietā 22. janvārī gāja bojā viens no pirmajiem Eiromaidana dalībniekiem, Baltkrievijas pilsonis Mihails Žizņevskis. No Baltkrievijas aizbraucis politisku iemeslu dēļ. Ukraiņu galēji labējās organizācijas Ukraiņu nacionālā pašaizsardzība jeb UNSO biedrs.

Stāvs kāpiens augšup. Gar Ministru kabinetu. Ēku milzīgām, masīvām granīta kolonnām. Gar Augstāko radu jeb Ukrainas parlamenta ēku. Gar Marijas parku. Pie ieejas parkā sveces, fotogrāfijas, ziedi. Gar Kijevas virsnieku namu. Virsnieku nama ieejas durvis stiklotas. Arī tajās fotogrāfija. Gar metro staciju Arsenaļnaja. Ivana Mazepas iela. Latvijas Republikas vēstniecība. Pirms tam karogkāts ar Latvijas karogu atradās iekšpagalmā. No ielas nepateiksi, ka dzeltenā trīsstāvu māja ir vēstniecība. Tagad karogkāts mājas priekša. Karogs ir. Uz mājas sienas Latvijas ģerbonis.

Blakus vēl viena tāda pati dzeltena māja. Pirmā stāva izkārtne liecina par to, ka pirmajā stāvā vjatnamiešu restorāns “Hanoja”. Ir bārs. Ir karaoke. “Hanoja” nestrādā kopš 2011. gada. Ēkā izmitināti bēgļi no Austrumukrainas. Caur trešā stāva logu redzu divstāvu gultu. Žāvēties izkārtas drēbes. Logā Ukrainas karogs.

Atveras vārti. Izbrauc mašīna. Iekāpju. Tētis.

JĀNIS. Brāļi. Brāļu tautas.

TĒTIS. Nu re ku, ukraiņu karavīri nokļuvuši gūstā tiek… nelaimīgas sakritības dēļ nokļuva gūstā, biezā miglā apmaldījās. Un tad tā vot izturas pret viņiem.

Tētis uzliek video.

TĒTIS. Tas ir bataljona komandieris. Saka, ka tas esot speciālās aktieris, kas piedalās šādās te psihiskās epizodēs. Viņš nav nekāds komandieris tur tā it kā separātistu bataljona. Nu jā, viņam uzdevums bija savākt ievainotos. Nu viņš ir izbijies, bet viņš nezaudē pašcieņu. Viņš ir samulsis, ja. Kā nebūsi, vai ne? Bet šitādi ir parasti ievietotie materiāli, ukraiņi nekad tādus materiālus nav izlikuši, ievietojuši. Ar tik brutālām metodēm nofilmē, un to filmē oficiālie krievu televīzijas kanāli.

JĀNIS. Tad ir jautājums - tad šie visi cilvēki viņi tā kā nav Hāgas tribunālā par kara noziegumiem?

TĒTIS. Šitie, kas aizturēti?

JĀNIS. Nē, tie kas separātistu pusē.

TĒTIS. Nu lai tiek līdz viņiem Hāgas tribunāls. Krievu televīzijas sižets, nu tādi tur ir. Redzi Rosija.. uz mikrafona. LifeNews, Rosija. Redzi, cilvēcīgi izturējāmies, visiem gūstekņiem ira sniegta medicīniskā palīdzība, tur ir viena tāda epizode, ka viņiem griež ukraiņu karodziņus nost, uzšuvīti un liek apēst.

TĒTIS. Tāda epizode. Tos pašus, ko tur tikko aizturējuši. Ja, viņi, teiksim tikko paņemti gūstā, un tad… un lai būtu dots pret dotu, teiksim, pēkšņi ukraiņi esot apšaudījuši Doņecku, un tas trolejbuss tur tika sašauts, un aizgājuši cilvēki bojā. Lai vēlreiz izdarītu vot skatu iespaidīgāku, tos tikko rādītos gūstā saņemtos nākamajās dienās atved izrādīt pūlim, uztaisa bildi. Iztaisa ļoti smuku skatu. Sašutušie iedzīvotāji. Ļoti profesionāla kamera, ļoti laba bilde. To tikai ar profesionālām televīzijas kamerām var uzņemt.

JĀNIS. Tad, tad, tad…

TĒTIS. Tas tiek taisīts arī lai iespaidotu ukraiņus. Iebiedēt šitos, iebiedēt tie, kas vēl nav nokļuvuši gūstā. Psiholoģiski aizdomāties: “A pret ko es karoju? Es karoju pret civiliem iedzīvotājiem. Vai tāds mans ir uzdevums? Tā ir šī kara īpatnība.”

JĀNIS. A bet, a bet trolejbuss bija tas, ka varbūt tas šāviņš ir no ukraiņu puses, ja?

TĒTIS. Jā.

Braucam. Vajag benzīnu. Braucam garām Lukoil. Nevar redzēt, ka tas ir Lukoil. Benzīna uzpildes stacijas tablo augšējā daļa, kur Lukoil firmas zīme notīta ar necaurspīdīgu plēvi. Lai neredz, ka tas Lukoil. Lai neredz, ka tas ir Krievijas otras lielākas naftas ieguves kompānijas benzīntanks. Es nezinu, vai neredz. Varbūt arī neredz, jo benzīntankā viena mašīna ir. Uzpildās. Bet varbūt tam nav nekādas nozīmes, jo neskatoties uz Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu ieviestajām sankcijām pret Krieviju, Ukraina sankcijas pret Krieviju nav ieviesusi.

Ukrainas preču galvenais noieta tirgus pēc 2014. gada 24. marta datiem ir Krievija. Divdesmit septiņi procenti no visām Ukrainas eksportētajām precēm tiek eksportētas uz Krieviju. Nākamais lielākais noieta tirgus ir Turcija ar 6,4 procentiem. Pēc tam Ēģipte ar 5,4 procentiem. Kazahstāna ar 4,7 procentiem un Ķīna ar 4,6 procentiem. Pirmā no Eiropas Savienības valstīm ir sestajā vietā esošā Itālija ar 2,9 procentiem.

Ukrainas galvenās eksporta preces. Daļēji apstrādāta dzelzs rūda. 9,2 procenti no visām eksportētajām precēm. Eļļas augu sēklas - 5,4 procenti. Kukurūza - 5,3 procenti. Karsti velmēts tērauds - 4,4 procenti. Dzelzs rūda - 4,4 procenti.

Četri no pieciem pelnošākajiem uzņēmumiem 2012. gadā atradās Doņeckā. Simtu piecpadsmit no simtu piecdesmit ogļraktuvēm atrodas okupētajās teritorijās. Ukraina ir pazaudējusi 7 procentus no savas kopējās teritorijas, bet karš ir sagrāvis vienu piekto daļu Ukrainas ekonomikas.

Vairāk nekā deviņdesmit procentu saldumu ražošanas koncerna Rošen akciju pieder Ukrainas prezidentam Petro Porošenko. Viena no Rošen fabrikām atrodas Krievijā, Ļipetskā. Šī gada janvārī Ļipetskas fabrikā uzsāk divu jaunu konfekšu veidu ražošanu. Petro Porošenko ir cukura diabēts.

Iebraucam citā benzīntankā. Apstājamies. Mašīna dabūta nesen. Kā attaisīt benzīna uzpildes vāciņu? Meklējam. Atrodu. Tētis uzpilda benzīnu. Samaksā. Braucam. Apstājamies. Nopērkam tradicionālo Kijevas torti. Rošen veikalā. Ražo Rošen.

Mājas. Tētis apsēžas. Es apsēžos.

TĒTIS. Tā. De facto - vienīgais nemilitārais konflikta risinājuma variants… tā, tā ir tā iesaldēšana. Militārā ceļā mēs varēsim atbrīvot šīs, šos apgabalus, domājot, ka jebkurš objektīvi domājošs cilvēks sapratīs, nu izņemot naivos urā patriotus, kuri līdz šim noteikti ticēja, ka varētu militārā ceļā atbrīvot Donbasu. Diemžēl nav pieejami tik daudz lieli resursi. Es piekrītu, es esmu gatavs samierināties ar zaudējumiem no šīs te teritorijas daļas. Teikšu vairāk politiski un ekonomiski tas mums ir izdevīgi. Un šobrīd šīs teritorijas atgriežot Ukrainas sastāvā maz ticams…

Uz mūsu sarunas beigām, tētis vairākas reizes iemieg. Tas, ko jūs tikko dzirdējāt nav vienīgais, ko tētis man pateicu mūsu sarunas laikā. Arī viss iepriekš dzirdētais ir runāts 14. februāra vakarā, pāris stundas pirms pamiera stāšanās spēkā.

Šobrīd, kamēr tētis ir iemidzis, es ātri izstāstīšu jums to, ko viņš teica pēc tam, kad pamodās.

Tēta lasītajā rakstā labākais konflikta risinājums ir konflikta iesaldēšana. Iesaldēšanai var būt divi varianti.

Pirmais variants. Krieviju spēcīgi skar ekonomiskā krīze. Krievija, līdzīgi kā Serbija, kļūst vājāka. Ukraina, līdzīgi kā Horvātija, kļūst stiprāka. Konfliktu atsaldē. Ukraina atgūst kontroli Doņeckā, Luganskā un, iespējams, arī Krimā.

Otrais variants. Konflikts ieilgst.

Labais apakšvariants. Doņeckas un Luganskas Tautas republikas ir kaut kas līdzīgs. Piedņestrai. Ukraina izvērš sadarbību ar Eiropas Savienību. Doņeckai un Luganskai ir izdevīgi caur Ukrainu tirgoties ar Eiropas Savienību. Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību. Doņeckas un Luganskas Tautas republiku iedzīvotāji izvēlas iegūt Ukrainas pases. Ir ekonomiski izdevīgi būt saistītiem ar Ukrainu. Notiek pakāpeniska Doņeckas un Luganskas reģionu atgriešanās Ukrainas sastāvā.

Sliktais apakšvariants. Doņeckas un Luganskas Tautas republikas kļūst par kaut ko līdzīgu Abhāzijai vai Kalnu Karabahai. Nekādas attiecības un lielas lokālas sadursmes.

Ļoti sliktais apakšvariants. Abas šīs republikas kļūst par kaut ko līdzīgu Čečenijai, kur tagad dzīvo daudz cilvēku, kuri pieraduši karot. Pieraduši gūt ienākumus karojot, nolaupot cilvēkus un atņemot mantu. Un tas radīs galvassāpes ne tikai Ukrainai, bet arī Krievijai.

Ideāla risinājuma nav. Esot jāizvēlas mazākais no ļaunumiem.

JĀNIS. Kā tu domā, kas notiks pēc svētdienas pulksten divpadsmitiem?

TĒTIS. Uz kādu brīdi apklusīs šāviņi.

JĀNIS. Domā uz cik ilgu laiku?

TĒTIS. Nu varbūt atpūtīsies kādu dienu.

Paēdam vakariņas. Braucam uz teātri. Braucam uz ukraiņu dzejnieces Lesjas Ukrainkas vārda nosaukto Nacionālo Akadēmisko Krievu Drāmas teātri. Uz izrādi par Klaudiju Šulženko. Ukraiņu vai arī padomju estrādes dziedātāju, kura Ļeņingradas blokādes laikā kopā ar frontes džeza ansambli karavīriem nospēlēja vairāk nekā piecsimt koncertu. Turpināja koncertēt līdz kara beigām un arī pēc tam.

Izrāde notiek Kijevā. Krievu drāmas teātrī. 2015. gadā. Par notikumiem Otrā pasaules kara laikā. Kā par to runā Krievu drāmas teātris Kijevā 2015. gadā?

Izrādes sākumā Klaudiju pārsteidz tas, cik pēkšņi sākas karš. Nacisti uzbrūk. Kā tā? Gandrīz divus gadus atpakaļ Staļins ar Hitleru noslēdza neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Nu nevar būt, ka tikai Hitlers pie visa vainīgs. Pēc tam vēlāk, Ļeņingradas blokādes laikā Klaudija klīst pa sabombardēto, tukšo pilsētu. Meklē pārtiku, malku. Ieiet skolā. Uz skolas sienas zīmējums - Staļins, visu dzīvnieku draugs. Zīmējumā ap Staļinu sasēduši suņi, kaķi, aitas. Ar Staļinu pie varas no Ļeņingradas jau sen pazuduši visi suņi un kaķi. Vajag izturēt un izdzīvot, lai tad, kad Staļins uzaicinās uzdziedāt, varētu atteikt.

Nezinu vai pēc tam Staļins viņu aicināja. Ja aicināja,vai atteica.

Pa ceļam uz izrādi, mēs beidzām runāt par detaļām. Kā tad viss ir, ja paskatās uz visu kopumā. Kam ir jēga? Tu tagad esi Kijevā. Es tagad esmu Kijevā. Septiņsimt kilometrus no frontes. To faktu zinām. Tas dzirdēts. Tas redzēts. Atkal kaut ko jaunu uzzinām. Liekam kopā. Mēģinām saprast. Kāda visam jēga?

Ir. Bija Jaungada atbalsta akcija Ukrainas karavīru bērniem. Bērni uzrakstīja un/vai uzzīmēja ko viņi gribētu saņemt dāvanā Ziemassvētkos. 300 bērnu vēlmes tika nosūtītas uz Latviju. Līdz 5. decembrim cilvēki apskatījās zīmējumus, atrada dāvanu, kuru gribētu uzdāvināt, uzrakstīja kartiņu, atnesa uz Kara muzeju vai Aizsardzības ministriju. Likās, ka līdz 5. decembrim visiem dāvanas nesanāks, bet parādīja par to sižetu Panorāmā. Līdz piektajam visiem bija. Aizveda visu līdz Kijevai, tad tur pievienojos es, un devāmies uz Mikolājevu. Bija Ziemassvētku vecītis no Latvijas. Tam laikam ir jēga.

Izrāde beidzas. Braucam mājās. Atbraucam. ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Pjats savā tviterkontā publicē satelītuzņēmumus, kuros, kā viņš apgalvo, redzama Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma un artilērijas ieroči netālu no Debaļcevas. “Mēs esam pārliecināti, ka tā ir Krievijas militārā tehnika, ne separātistu,” teikts paziņojumā.

Līdz šim vairāki žurnālisti aicināja NATO valstis sniegt atbalstu Ukrainai, publicējot tikai viņiem pieejamos satelīt uzņēmumus, kuros varētu redzēt to, ka Ukrainas teritorijā atrodas Krievijas Federācijas bruņotie spēki. Līdz šim šādi uzņēmumi nebija publicēti.

Krievija vēl joprojām noliedz to, ka Ukrainā karo Krievijas Federācijas bruņotie spēki.

Pamiers. Petro Porošenko uzruna.

Skan uzruna.

“Ukraina vienmēr ir ar atbildību izturējusies pret savām starptautiskajām saistībām. Mēs esam gatavi vēl vienreiz to apliecināt. Pēc dažām minūtēm es kā bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks došu pavēli mūsu lieliskajiem bruņotajiem spēkiem, Nacionālajai gvardei, robežsardzes spēkiem, Iekšlietu ministrijas spēkiem un Ukrainas drošības dienesta spēkiem pārtraukt sadursmes ar ienaidnieku visā frontes līnijas garumā Doņeckas un Luganskas apgabalos, kā to paredz Normandijas formātā panāktā vienošanās Minskā starp Ukrainas, Krievijas Francijas prezidentiem un Vācijas kancleri.”

Visu Petro Porošenko runu ukraiņu valodā es jums nelikšu klausīties, jo tā ir diezgan gara, bet man patika tas, ko viņš teica runas beigās.

“Es apzināti netaisos runāt par to, ko Ukraina darīs tad, ja miera process tiks izgāzts. Pateikšu tikai vienu - saņēmuši sitienu pa vienu vaigu, otru mēs negriezīsim. Un lai piedod man Dievs.”

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 15. februārī.

13. un 14. februārī aplenkumā nonākušie ukraiņu spēki mēģina frontes līniju pie Debaļcevo, veicot uzbrukumus Luganskas, Logvinovo un Ņiznije Lozovoe ciema virzienā. Uzbrukumi tiek atsisti un ciemi Logvinovo un Ņiznije Lozovoe paliek separātistu kontrolē. Turpinās ielu kaujas Debeļcevā un Černuhino ciemā. Separātistu spēki ieņem jaunas teritorijas Ugļegorskas, Krasnij Pahar un Seveļevkas tuvumā.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 16. februārī.

Aplenkumā nonākušie ukraiņu spēki atkārtoti mēģina pāraut uz ziemeļiem no Debaļcevo esošo frontes līniju Ņižnije Lozovoe ciema tuvumā. Nesekmīgi.

Ukraiņu spēki mēģina pārraut uz ziemeļiem no Debaļcevo esošo frontes līniju, veicot uzbrukumu gar 303,4 metrus virs jūras līmeņa esošā Skelevaja balka kalna austrumu malu Logvinovo ciema virzienā. Nesekmīgi.

Ukraiņu spēki mīnē šoseju Artjomovska - Debaļcevo uz ziemeļrietumiem no Logvinovo ciema.

Logvinovo ciems joprojām atrodas seperātistu kontrolē.

Ukraiņu spēki iznīcina dzelzceļa tiltu pār ūdens tilpni vienu kilometru uz dienvidrietumiem no Novoluhaskoe ciema.

Ar smagās bruņutehnikas atbalstu turpinās ielu kaujas Debaļcevā un Černuhino. Separātisti ieņem Debaļcevas pilsētas ziemeļrietumu daļu un turpina virzīties pilsētas centra virzienā.

Separātisti atstāj Malorlovkas ciemu un tā apkārtnē esošās ogļraktuves “Poltavskaja” un “Jenakievskaja” un atkāpjas Olhovatkas ciema virzienā. Atkāpšanas laikā separātisti uzspridzina “Jenakievskaja” raktuvju infrastruktūru.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 17. februārī.

Aplenktie ukraiņu spēki cenšas izkļūt no aplenkuma. Veic uzbrukumus separātistu pozīcijām Logvinovo ciemā. Uzbrukumi nesekmīgi.

Aptuveni 200 karavīru liela ukraiņu mehanizēto spēku vienība mēģina izkļūt no aplenkuma, pa lauku apejot Logvinovo un Ņiznije Lozovoe ciemus. Kolonna tiek iznīcināta.

Debaļcevo turpinās ielu kaujas. Līdz 17. februāra vakaram ir ieņemta dzelzceļa stacija Debaļcevas centrā.

Ukraiņu spēki pilnībā vai daļēji atkāpjas no savām pozīcijām Černuhino, Aļeksandrovskij, Jeļenovka, Bulavinskoe un Olhovatka Debaļcevas virzienā.

Separātistu gūstā nonākuši 72 ukraiņu karavīri, divdesmit četri padevušies.

Debaļcevas rajonā notiekošo kauju karte 18. februārī

Pēc pusnakts Ukrainas armijas augstākā virspavēlniecība dod pavēli aplenktajiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem būt gataviem atkāpties. Atkāpšanās maršuts - pa laukiem gar Logvinovo, ukraiņu kontrolētā Luhanskas ciema virzienā. Vienos naktī pie Debaļcevas robežas stāv kolonna ar dažiem tankiem, bruņutransportieriem, smagajām kravas mašīnām. Kopumā aptuveni divu tūkstoši karavīru. Ar izslēgtām gaismām kolonna uzsāk ceļu ārā no pilsētas. Kolonnu ierauga. Kolonnu apšauda. Daļa no tehnikas tiek sašauta. Nav spējīga tālāk pārvietoties. Karavīri turpina iet tālāk iet kājām. Karavīri tiek ievainoti. Karavīri iet bojā. Nav laika kritušos vai ievainotos evakuēt. Kritušie un ievainotie tiek atstāti. Priekšā jau Luhanskas ciems. Tas jau atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Nē. Izrādās, kā neatrodas vis. Artilērijas šāviņi. Kaut kā garām vēl tam. Viss.

Pulksten trijos pēcpusdienā pār bijušo Ukrainas armijas bāzi Debaļcevā tiek pacelts Jaunkrievijas karogs.

Kara piezīmes

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!