Dzeja
22.08.2014

Te, tur un citur

Komentē
3
Saglabā

1. Te

Staburags Pērses leja Kokneses nogāzes kazenes
nevar to visu izmest
bet kaut kas ir jāizmet
fotogrāfijās tu un es
tu un citi
un tikai
tu
lai neaizmirstu
kristības iesvētības pirmo un pēdējo zvanu
motociklu ar blakusvāģi ganu suni ar izkārtu mēli vingrotāju
izkārtojumu piramīdās ik rītu ar krītu uzzīmējamas
tenisa čībiņas un stilīgi atrotītas zeķītes
baltas
apkaklītes ar spiciem stūriem
baltas
līgavas māsas kāsī sastājušās kā
septiņpadsmit pavasara mirkļi
melnbaltā ekrānā
nāk
kompānija uz televizoru
ikkatru sestdien’s vakaru ap
gariem un bagāti klātiem galdiem
tikai veikalos nav nekā ēdama
galdi ir pilni ka lūst
partijas lieta kļūst
arvien dedzīgāka jo tā ir
džokera partija
uz sērkociņiem
runas kļūst
arvien daudzdomīgākas jo tās ir
anekdotes
par partiju
dzijas
kā parasti pārtinas
adatas knakšķ stelles klakšķ
segas sedziņas spilvendrānas
svīteri vestītes plecu lakati
kapzeķes zīdaiņu jaciņas
visādai vajadzībai
lupatas pogas diegi
visādai vajadzībai
Burdas Rīgas Modes un neznokurienes
piegrieztnes
kur zirnekļiem ieperināties
kožu un putekļu kunkuļiem krāties
Markss Engelss Bībele Vecais Stenders
Kampanella Komenskis Ušinskis Ostaps Benders
Nerātnās dainas Konversācijas vārdnīca
Palīgs krustvārdu mīklu minētājiem
Pasaules ģeogrāfija viss ir
atļauts
bet ne viss ceļ draudzi
grāmatas
daudz viņu paaudzēm līdzi vāktas līdz vāki
saplaisājuši kā sastrādātas lāpstas kā
zemes racēju nagi sabiezējuši slāņu slāņiem
ar plāksteriem noklātas muguras kā
veciem zaldātiem sistemātiski kārtīgā ierindā
visādai vajadzībai
nomīti zābaki nodzīti mēteļi cauri cimdi
un
nevalkātās drānas
glabātas kādai baltākai dienai
un
lietussargi ak kungs lietussargi
ar salauztām ribām un sarautām saitēm
tādu vien sanāca
pilns simtslitru atkritummaiss
un
tas vēl bija tas vieglākais
mātēm
vispār nevajadzētu mirt
bet kāda ir alternatīva
fotogrāfijas
tu
un manas vecākās māsas
mazmazītiņos zārciņos
visu to nevar panest
bet jānes
jānes
lai neiedzīvotos
vēl lielākos parādos
dzīvokli jāizīrē
es sacirtu gabalos
tavu dīvānu
lai neviens tajā neiegultos

2. Tur

Es gribu lai tev iedod
zirgu
neseglotu
es zinu tu proti
zirgu mijēja Vecā Urbāna ratu pakaļā izaugusi
pareģotājas mātes māsas Martas darbnīcā
dīdīta šūšanā
cik tur tā darba
pie dabīgā zīda biksiņām
strīpaina kaķa priekšķepu pieštepējusi
        au au au
kristāmdienā jau paliela merģele
altārī iesvempusies
dies’ pasargā
sabatticīgiem kaimiņiem aizliegtās dienās
pavardus aizkūrusi
katrreiz par vienu maci
caur atslēgas caurumu lūrējusi
kā rabīns kauj vistu
pārbīlī traci sacēlusi
oi lielu traci
puskautā vista aizpērās
uz tirgus placi
        gatavais cirks
no skapjaugšas Martu kacinājusi
cicī kukū
un brūtgānu aizbaidījusi
pavisam
tu proti no tiesas
pus’ Vaiņodes bērnus vectēva droškā
iesasspiedusi
kas tev var liegt
kā apmāta mācījusies
ar vidējo atzīmi "teicami"
līdz pat Jelgavas institūtam un
patiesībā
līdz beidzamam
tu esi pelnījusi
es gribu lai tev iedod zirgu
bez laužņiem bez iemauktiem nepītām krēpēm
neseglotu vienalgkādā krāsā
lai tev iedod zirgu
bez robežām
izrunāties

3. Citur

Samts brokāts zelta tīkliņā mati smagi
strēmelēs sagrieztas piedurknes krokotas smagi
ieloces palo līdz pirkstu galiem smagi
rubīni granāti zīmoggredzeni smagi
biķeri asiņu krāsas vīnam smagi
krēsli ar melnkoka atzveltnēm ar sarkankoka smagi
nest tos zem baldahīniem smagi
čīkst zābaki skaroties sprādzēm smagi
stieg baložu mēslos smagi
    kā putu mākonis putni kā mīlnieku rotaļā
    saplēstu spilvenu spalvas kā
iekāres mulsums
smagi
šļakst šūpojas slīkušie izplestām rokām smagi
nakts aizsegā līdz viņiem nokāpt un pazīt smagi
no slapjā apģērba izplēst smagi
    kā zirnekļu tīmeklis veļas auklas no šaurībā aušīgu namu
sienām un logiem un margām plivina
pilsoņu vešiņas saulē
smagi
pārkrautu kamieļu karavāna vai tilti kā mirāža virmo smagi
dienvidus tvanā ar elkoņiem katrs sev vietu nolien smagi
zvani nes mesi vai kārtējo Dieva stundu smagi
    kā žagata tekalē sievele krustīdamās lustīgi
dziedādama piebalso miesnieks pie sevis samērā
    skaļi balss laba ij mazi bērneļi
dūdo un vītero tāda
tā iedzimtība
smagi
leģendu ķēdēs pie krastiem piesietas gondolas piedāvājas smagi
no miesām neatplēšamās maskās bez apstājas griežas karnevāli smagi
baloži guzas pa zemi velk pilnas pasaules labumiem smagi
iesprūdis laika rats stikla pūtēju rīklēs smagi
apglumējuši pāļi tur ligzdu pēdējiem spēkiem smagi
    kā izplatījuma naba stāv matrona
kanālu apskates maršruta ekskluzīvajā skatu punktā
diriģē dzimtas ņudzēšanu ap sevi
sakliedzas ar apkārtējam dzimtām
un gludina veļu
    uzspļaudama

Tēmas

Gunta Šnipke

Gunta Šnipke ir liepājniece un arhitekte, kas raksta dzeju ar pārtraukumiem, kuri reizēm ilgst daudzus gadus, šobrīd ir atkal rakstīšanas laiks. Ir izdoti dzejoļu krājumi: "... bērns ienāca..." (1995)...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!