Esmu no tiem cilvēkiem, kas bieži atgriežas pie agrāk lasītām un it kā labi zināmām grāmatām. Ik reizi, pārlasot labu grāmatu, ir iespējams atklāt kaut ko jaunu un būtisku. Tomēr īsti lieli atklājumi agrāk lasītā grāmatā, kas ne tikai maina notikumu akcentus, bet visu grāmatas būtību, ļaujot jums atklāt jaunas, brīnišķīgas dimensijas, gadās varbūt tikai dažas reizes mūžā. Tad pēkšņi šķiet – viss ir iespējams, un tu jūties kā Alise, kas dodas lejup pa truša alu un atklāj sev pilnīgi jaunu pasauli, par kuras eksistenci agrāk pat nenojauta. Tie ir mulsuma un prieka pilni brīži, kas spēj sagādāt patiesu un dziļu saviļņojumu.
Laikā, kad radās ideja par rakstu sēriju, kurā es stāstītu par labām, skaistām un nozīmīgām grāmatām, kas agrāk ir izdotas latviešu valodā, man bija skaidra vīzija, ka vēlos uzrakstīt par Šarla de Kostēra "Leģendu par Pūcesspieģeli un Jēru Maigumu, par viņu varonīgajiem, jautrajiem un slavenajiem piedzīvojumiem Flandrijā un citās zemēs". Es biju pārliecināta, ka zinu šo stāstu, kā nekā – kopš agrīniem pusaudža gadiem esmu lasījusi to vismaz trīs reizes savā mūžā. Zināju, ka stāsts ir par bagāto, čaklo, dzīvespriecīgo flāmu tautu, par šīs tautas cīņu par ticības un sirdsapziņas brīvību, par dārgi atpirktajām pilsoņu tiesībām un brīvībām. Par savtīgajiem valdniekiem Romas Imperatoru Kārli Piekto un Spānijas karali Filipu Otro, kuri, par ieganstu izmantojot cīņu pret protestantu ticības izplatību un par katoļu baznīcas nedalāmību, aplaupīja un pakļāva inkvizīcijai flāmu tautu. Par nekrietno, mantkārīgo un skaudīgo zivju tirgotāju, kas Tila Pūcesspieģeļa krietno tēvu Klāsu noveda sārtā, kā dēļ pēc pārciestajām bēdām un inkvizīcijas mocībām mira Tila māte Sotkina. Zināju, ka jautrais asprātis Tils ar jocīgo palamu Pūcesspieģelis, nekur pasaulē nav tik ļoti tautā mīlēts kā Latvijā (ja neskaita Beļģiju). Zināju par Neli, Tila mīļo un uzticīgo meiteni un to, ka Pūcesspieģelis latviešu lasītājiem ir pazīstams jau krietni vairāk nekā simts gadus no mazām, brošētām grāmatiņām gotu drukā, kas stāstīja par jokdari Tilu tādu, kādu to pazina vācu zemēs no Lejassaksijas Viduslaiku leģendām un joku stāstiem. Protams, zināju par leģendāro Jaunatnes teātra iestudējumu un arī par Aspazijas sarakstīto lugu "Tils Pūcesspieģelis", kas gan publicēta, gan izrādīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Taču es neko nezināju par "Tila Pūcesspieģeļa" autoru Šarlu de Kostēru, viņa biogrāfiju un pasaules uzskatiem. Un tieši maza nianse autora biogrāfijā maina "Leģendas par Pūcesspieģeli" būtību. Šarls de Kostērs bija brīvmūrnieks. Zinot kaut pavisam nedaudz par brīvmūrniecības simboliem, pasaules uzskatiem un organizācijas struktūru, jūs spējat lasīt pavisam citu grāmatu. Un šajā grāmatā jūs ieraudzīsiet, ka Tils Pūcesspieģelis, ākstu karalis, ir Izredzētais – sešas reizes kristīts vienā dienā: pirmo reizi – no Augstākās Būtības ar lietus gāzi, otro reizi – no Mūrnieka, kurš it kā nejauši un joka pēc pagadījies baznīcā, trešo reizi – no mācītāja, un vēl trīs reizes, ik reizi citā veidā. Un tad jūs ieraudzīsiet Tilu Pūcesspieģeli, Lielo Meistaru no bērna autiņiem. Tila kristību ainas apraksts neatstāj nekādu šaubu – ikviena "kristīšana" nozīmē jaunu, augstāku brīvmūrniecības pakāpi.
Un, ieraugot Tilā Lielo Meistaru, jūs sapratīsiet, ka uzdevums, ko Tils saņem pavasara garu sabatā – meklēt Septiņus – pēc būtības nemaz nav izskaidrojams citādi, kā vien ar šī skaitļa nozīmi brīvmūrniecības pasaules uzskatā. Tas ir ceļš caur pasaules un sevis izzināšanu. Tas ir Pūcesspieģelis, kas sevī apvieno gudrības un ākstības simbolus – pūci un spoguli. Tiesa, de Kostērs gan piedāvā "vieglo" atrisinājumu grāmatas finālā – Tilam Pūcesspieģelim liekot septiņu nāves grēku tēlus caur liesmām pārvērst septiņos cēlos tikumos, tomēr šo un daudzu citu simbolu patiesā nozīme – savas pasaules pārveidošana – nav nedz savādāk saprotama nedz paskaidrojama kā vien brīvmūrniecības kontekstā. Un tajā it visam – pat audumu krāsām, no kā tiek pagatavots maisiņš Klāsa pelniem, ko Tils nēsā uz krūtīm – ir dziļāka simboliskā nozīme.
Brīvmūrnieciskā pasaules uztvere īpaši būtiska ir romāna "Pirmajā grāmatā" un finālā, ko veido "Piektās grāmatas" beidzamās divas nodaļas, tomēr tā caurvij visu darbu. Lai arī vēsturiskie notikumi grāmatā ir aprakstīti samērā precīzi, tomēr subjektīvi, no flāmu tautas pozīcijām. Tur nerodas šaubas, ka flāmi ir labie, bet spāņi – sliktie. Kad lasīsiet par Fīlipu Otro jums šķitīs, ka ļaunāks cilvēks vispār nekad pasaulē nav dzīvojis, tomēr gribu vērst jūsu uzmanību, ka daudz kas no rakstītā – gan par "kaķu klavesīnu", gan par sadedzināto pērtiķīti nav dokumentāli fakti, bet gan autora fantāzija vai vēsturiskas baumas, kam nav iespējams gūt nedz apstiprinājumu, nedz noliegumu. Spāņi uzskata, ka Filips Otrais ir viens no dižākajiem valdniekiem Spānijas vēsturē, un kā nu ne – flāmu zemes bija bagātākās un saimnieciski attīstītākās visā Eiropā, un inkvizīcijai izrēķinoties ar bagātajiem flāmu muižniekiem, tirgotājiem un amatniekiem, viņu manta tika pakļauta konfiskācijai un pildīja Spānijas karaļvalsts kasi.
"Leģenda par Pūcesspieģeli" ir vēsturisks dēku romāns, šausmu stāsts ar mistikas elementiem, kriminālromāns par sērijveida slepkavu un, ja vēlaties – augstākā līmeņa sazvērestība. Vārdu sakot – te viss, kas ir tajās grāmatās, ko vakarā iesākot lasīt, nespēsiet atrauties līdz pat saules lēktam. Un, atšķirībā no tādām īstermiņa modes kaprīzēm kā Dena Brauna sacerējumi, šo grāmatu jūs gribēsiet izlasīt vēlreiz.
Bibliogrāfija:
No franču valodas tulkojis Jānis Jaunsudrabiņš
- Šarls de Kostērs "Leģenda par Pūcesspieģeli un Jēru Maigumu, par viņu varonīgajiem, jautrajiem un slavenajiem piedzīvojumiem Flandrijā un citās zemēs", 1927. gads, Rīga, ar beļģu mākslinieka Fransa Mazarela ilustrācijām, 5000 eksemplāros.
- Šarls de Kostērs "Leģenda par Pūcesspieģeli un Jēru Maigumu, par viņu varonīgajiem, jautrajiem un slavenajiem piedzīvojumiem Flandrijā un citās zemēs", 1961. gads, Latvijas valsts izdevniecība, Rīgā, ar latviešu mākslinieka Oļģerta Ābelītes oriģinālkokgrebumu ilustrācijām, audekla vākos, tirāža – 10000 eksemplāri, 509 lpp. Uz grāmatas audekla vāka ir nosaukums "Pūcesspieģelis". Šim izdevumam ir arī noņemams papīra apvākojums, sastopams gan fuksiju sārtā, gan tirkīza zilā krāsā. Grāmatai ir pēcvārds un komentāri grāmatas beigās. Šis izdevums ir viena no skaistākajām grāmatām latviešu valodā.
- Šarls de Kostērs "Leģenda par Pūcesspieģeli un Jēru Maigumu, par viņu varonīgajiem, jautrajiem un slavenajiem piedzīvojumiem Flandrijā un citās zemēs", 1986. gads, Zvaigzne, Rīgā, sastopams gan iesiets cietos vākos (tirāža 3000 eksemplāri), gan mīkstajos vākos ar līmēto muguriņu (47000 eksemplāri). 497 lpp. Grāmatai ir Konstantīna Paustovska priekšvārds, kas tulkots no krievu valodas un nesniedz nekādu būtisku informāciju. Ir būtiski papildināti komentāri grāmatas beigās. Ir "Svarīgākie dzīves un daiļrades dati" par Šarlu de Kostēru, kuros nav norādīts, ka 1858. gadā viņš tiek iniciēts brīvmūrnieku ložā "Les Vrais Amis de l'Union et du Progrès Réunis".
- Vēl latviešu valodā 1954. gadā ir izdota saīsinātā un rediģētā versija Šarla de Kostēra "Leģendai par Pūcesspieģeli" V.Pieses tulkojumā, 353 lpp.
1961. un 1986. gada izdevumi ir samērā viegli atrodami lietotu grāmatu tirdzniecības vietās. To cenas svārstās no 5 līdz 10 latiem par 1961. gada izdevumu un no 50 santīmiem līdz 2,5 latiem par 1986. gada izdevumu.
1