Viena, divas, trīs, četras, piecas, sešas, septiņas. Nē, ātrāk, vie, diu, trī, čet, pie, se, sep.... svītriņas mobilā telefona ekrānā. Notiek uzlāde. Ekrāns iemirdzas. Ti-di-di-di, ti-di-di-di. Dzeloņi ausīs. Jā, tāds rīts. Tāds būs rīts. Tu atvērsi acis, būsi gulējis maz, gaužām maz. Vēlēsies lakt miegu vēl un vēl, kā mazs kaķēns negausīgi dzer pienu. Gribēsi sarauties līkumā, piespiest stilbus krūtīm, aptvert kājas rokām, palīst dziļāk, dziļāk zem segas, atpakaļ iedomātajā sākotnē, vispatiesākajā no sajūtam.
Būs tāds rīts. Kad jāpieglaužas kādai snaudošai sejai, miega aizķepinātām acīm, vaigam, kurā spilvena vīles iespiesta švīka, uzlikt galvu uz aizmigušām krūtīm un, klausoties sirdspukstos, aizslīdēt atpakaļ pasaulē, kurā nav sākuma un beigu punktu laika līnijai, kurā viņa vienmēr ir līdzās un apvij tev rokas un pieglaužas klāt, čukst ausī mazas, neveiklas blēņas un...
Tu būsi atvēris acis. Gulēdams sataustīsi svelošo modinātāju, ieslēdzis nakts lampiņu, iespraudis radio. Tu izdzirdēsi banālu popdziesmu un pēkšņi atskārtīsi, cik tā tomēr patiesa, ticēsi dziedātājas saldajiem meliem - viņa solīs atgriezties, tu ticēsi, viņa solīs mīlēt, tu noskumsi, viņa atkārtos un atkārtos refrēnā uzticības solījumu, un tu vēlēsies, kaut šī dziesma tiktu dziedāta tikai tev. Tu sajutīsi to īpatno sajūtu, kad prāts vēl guļ, bet sajūtas jau ir modušās. Grīdas dzestrais aukstums ieplūdīs caur kāju pirkstiem, pēdām, papēžiem, nepamodies tu būsi piecēlies - sēdēdams uz dīvāna, vērsies tumšajā loga ekrānā, stindzinošais vējš pa logu šķirbām, caur avīžu vīkšķiem un līmlentēm būs izlauzies un ieperinājies telpā. Tavā telpā. Tavs nepieradinātais acu skatiens klejos pa tumšo istabu. Stāsti no grāmatām, notis no ģitāras, neuzrakstītie vārdi no pildspalvas, neizsēdētie sēdējumi no džinsu bikšu dibena - viņi visi tevi vēros, viņi būs nomodā, viņus nesaldēs skumjais rīts. Tāds rīts.
Tu uzvilksi biezās bikses, aizpogāsi kreklu, biezo svīteri, jau vakar būsi gatavojies rītam, visu nolicis pa tvērienam. Būsi zinājis, ka ir jāceļas, ka ir jāceļas un jābrauc. Rīts izrādīsies pārāk agrs, tu ieiesi virtuvē, ieslēgsi tējkannu, vērosi augošos burbulīšus, bet, kad ūdens būs uzvārījies, tu nepagatavosi sev ne kafiju, ne tēju, neapēdīsi ne šķēlīti no vakar sagatavotajām maizītēm, ne šokolādes drumslas. Neko, tev negribēsies neko, tu piecelsies un, uzvilcis dūnu jaku, nevīžīgi apmetis ap kaklu šalli, dosies mutē rītam. Ļausies cepures iemidzinošajam pūkainumam un iziesi uz tukšās ielas. Tu nedzirdēsi sētnieces slotas švīkstus, nepamanīsi naktī uzsnigušo
Pilsētas neons un miruši skatlogi, un naktslampiņu gaismas retos logos. Tu vēlēsies piedot, tieši kā Tēvreizē, piedot saviem parādniekiem, vēlēsies aiziet pie kāda no tiem, ilgi klauvēt pie durvīm un sagumt tā cilvēka priekšā un aizgūtnēm raudāt. Nē, tu tikai vēlēsies nopirkt līdzjūtību. Vai vismaz izdiedelēt pāris vārdu. Tāds rīts. Kad pietrūkst vārdu.
Iekāpis autobusā un piekļāvies krēsla atzveltnes zamšam, tu vēlēsies atgūt miega minūtes. Zināsi, ka tavā rīcībā ir vairākas stundas, tik ļoti vēlēsies aizmigt, ka to nespēsi. Tu nebūsi novilcis cepuri un cimdus, vēlēdamies pēc iespējas ātrāk sasildīties. Autobusa salonu sildīsiet tu un kāds sirms vīrs, kurš izkāps pēc dažām pieturām, atstādams tevi dunošā vientulībā. Tāds rīts.
Tu mēģināsi ieraudzīt viensētas aiz pāri laukiem mirdzošajām ugunīm, bet jo vairāk sasprindzināsi acis, jo spilgtāka kļūs gaisma, un tu redzēsi tikai košu puķi, kas piesprausta pie melnās rīta segas. Tu būsi atguvis siltumu mazliet. Novilksi jaku, uzklāsi to sev virsū un kārtējo reizi aizvērsi acis, mēģinot iemigt. Šoreiz tas izdosies. Pamodīsies, kad visapkārt liesmos lielpilsētas uguņi, un motori dejos gurnu dejas slidenajās ielās. Steidzīgi gājēji, ar saiņiem un bez. Tāds rīts.
Tu izkāpsi pilsētas sirdī, kur tramvaju grabošās trajektorijas, piečurāti tuneļi - pelēkajā akvarelī, kas neredzamas rokas pludināts, zaudēs krāsas un kļūs neizteiksmīgi bāls, vēlāk izmircis tiks izsviests kādā pilsētas nomalē, kur kārtējo atkušņa lietavu lāses to sadragās lēkšķēs. Tu būsi bijusi kāda nemanāma plēksne, radusies neveikla otas triepiena rezultātā. Tāds rīts.
0