Svaru laiks

SVARU LAIKS

kaut kā tā sagadās, ka tu vasaras sākumā paliec bez darba
laikam biji pasācis par daudz palaist muti un lekties
jā, vasara tikko sākusies, citi plāno atvaļinājumus,
bet tu klīsti pa ielām, dieva nepieņemts
kā zobrats, no mehānisma izkritis, tu ripo, līdz izsīkst inerce

tu saproti, ka ir jāzvana, jābīda lietas, jāuztur kontakti,
bet nez kādēļ nedari to
un skaļā balsī saki sev: es esmu apstājies

un tad tu izlem atstāt pilsētu. pārdot dzīvokli ar visiem putekļiem
lai iet ellē ratā

taviem vecākiem bija māja attālā pagastā pie jūras
tu sen neesi tur bijis. vasarnieku roņveidīgās miesas,
pludmalē izplātas, tev riebj
un vienmēr ir bijis tik sasodīti maz laika

bet nu ir rudens, mikls, rēns septembra laiks
liedags noskalots tīrs. pagalmu apsēdušas sēnes
triumfē trūdu un senas bērnības smarža

tev ir pārdotā dzīvokļa nauda. tu salabo krāsnis, jumtu
iztīri aku. iemācies pļaut ar izkapti. vakaros ej skatīties jūrā
mākoņu formas ir fantastiskas. kaiju lidojumu līknes
tikai šķietami ir nejaušas

draugi sen nav zvanījuši. un tu atļaujies mazu neprātību -
iemet telefonu jūrā

kaimiņš nāk draudzēties un pasauc tevi uz kartupeļu talku
tu rocies pa zemi, nagi atlūst, gar apkakli sūcas neierasts mitrums.
beigās jūs visi piedzeraties, kaimiņš kliedz uz sievu,
suns kauc, aiz sienas ieraudas bērns. tu ej,
un nakts gaiss iesit pa galvu apdullinoši svaigs
bet tavs guvums ir maiss kartupeļu.

tu nemitīgi uzduries pagātnes pēdām
tīrot skapjus, atrodi vecus kalendārus un žurnālus Liesma
1984. - 1988. gada gājumus. un atceries to sajūtu, toreiz,
tajās vasarās. 1986. gada bērns pamostas tevī un izbrīnā lūkojas apkārt
ak, kungs, vai tiešām esmu dzīvojis šo dzīvi?

svaru laiks, saltuma un līdzsvara laiks


XXXX

būs, būs rudens,
čukst rūsganās liepas
un zvaigznes
gāzīsies tev virsū

un tu zem viņām -
nobijies un mazs


AVE, CAESAR, MORITURI TE SALUTANT

reiz man bija draudzene dzejniece bezdarbniece
viņa ģērbās melnās un plandošās drēbēs
un mazliet izskatījās pēc japānietes
bija studējusi filozofiju
un mācījusies gleznot
mēs vazājāmies pa šaubīgām un nomaļām ielām
runājot par dzīvi un malkojot lētu vinčiku
bija deviņdesmito sākumgadi

kādā pagalmā atradām uzrakstu uz garāžas sienas:

ave caesar, morituri te salutant

un mums radās ideja filmai
cilvēks, filmas varonis, iet cauri visādām fabrikām, slimnīcām,
ēdnīcām, stacijām, kapsētām, redakcijām,
skolām un tirgiem
utt., utt.
viņš iet un iet, un iet, skatīdams pasaules daudzveidību
līdz atduras sienā ar uzrakstu
rīta saule apmirdz viņa skumjo un mazliet jau nodzerto seju

ave caesar, morituri te salutant

mums likās - ļoti izcils mākslas darbs būs šī filma
pasaule taps labāka tās iedarbībā, un visi mūs uzslavēs
lieki piebilst, filma tā arī netika uzņemta

ave caesar, morituri te salutant

draudzene sen vairs nav dzejniece bezdarbniece
es pat nezinu, ko viņa tagad dara
varbūt strādā kādā reklāmu aģentūrā
un raksta tekstus, kam jāveicina ļaužu alkatība
bet varbūt sieviešu žurnālā
intervē klimaksa skartas slavenības,
histēriskus politiķus un viņu blondīnes mīļākās
un mīļāko mīļākos
un viņu brīnumdarītājus - plastikas ķirurgus
kosmetologus, dietologus, narkologus
bet vakaros bijusī dzejniece pēta spogulī seju -
seja vīst un vīst, par spīti brīnumdaru pūlēm
tak izmisums acīs - tas gan ir nevīstošs

bet varbūt viņa ir gandrīz laimīga divbērnu māte
vīrs uzņēmējs, privātmāja ārrīgā un kredīts solīdā bankā
vīram ir blondīne mīļākā, bet visumā dzīve ir skaista
viņa apmeklē vecāku sapulces un ziedo labdarībai
saulainās pēcpusdienās rosās pa dārzu
pļauj mauriņu, cērpj dzīvžogus
un iztēlojas, cik labi būtu
iedurt dārza šķēres vīra blondīnes baltajā kaklā

varbūt
neesam sen tikušās

ave caesar, morituri te salutant!


XXXX

jaungada rīts
blīkšķinātāji visi guļ
malkoju novadējušos šampanieti
lučistoje, igristoje
vēroju kā ienākas sniegs
un vējš klapē blokmāju jumtus
ledusskapī vēl ir rosols
dzīvosim!