Stāsts bez labajiem

Diezgan demagoģisks raksts izdevies autoram. Viss raksts ir pilns ar klišejām.
Viņaprāt, ja kāds iebilst pret nekontrolētu laimes meklētāju plūsmu, tad tas ir ne-eiropietis, nīst geiropu u.tmldz.
Pašlaik tiek izmantots ļoti ērts vārdiņš - bēgļi. Nu, nav visi šie cilvēki bēgļi un daļa arī neizturas kā bēgļi. Viņi dodas uz Eiropu ar prasībām un naidu. Kāpēc lai kāds gribētu redzēt šos cilvēkus sev blakus?
Domāju, ka lielākai daļai nav nekas pret bēgļiem (ja tie tiešām ir bēgļi), bet vairāk gan pret iztapīgajiem, melīgajiem un nemākulīgajiem Latvijas politiķiem, kuri nez kāpēc pārstāv Briseli Latvijā nevis otrādi.
Un kāpēc lai Latvijas valdības lēmums par bēgļiem būtu riebīgs tikai tādēl, ka daļa politiķu ieklausās savos vēlētājos un pauž viņu viedokli.
Liela daļa, t.sk., raksta autors, aizmirst, ka primārās ir Latvijas intereses un tās ne vienmēr sakrīt ar Briseles viedokli.

"Tur nav ko cerēt vai necerēt. Cilvēki ir lielā mērā tādi, kā pret viņiem attiecas." -> Gan tas, ka kaut kā īpaši labi izturoties un iekļaujot sabiedrībā, jaunas imigrantu kopienas politiski nostāsies pamatnācijas pusē, nevis citu mazākumtautību pusē, gan tas, ka latviešiem šāda integrācija var vispār izdoties, tomēr arī ir tikai subjektīvas pārliecības, vai ne?
Tās taču nebalstās kādā objektīvā un detalizētā pētījumā, ja tāds vispār ir iespējams, vai ne?

Personīgi gan nešaubos, ka būsim gana iecietīgi, laipnu un, ja nu ne īpaši viesmīlīgi, tad gana neitrāli. Latvieši ir diezgan maiga nācija.

Tomēr atļaušos palikt pie pārliecības, ka pastāv gana būtisks risks, ka attiecībā uz lielām jaunu imigrantu masām nekādu brīnumintegrāciju mums nodrošināt neizdosies, un interešu pārklāšanās ar pārējām mazākumtautībām, ja ne pirmajā paaudzē, tad ilgtermiņā tomēr daudzos pamatnācijai būtiskos jautājumos nostādīs mūs politiski dažādās pusēs. Protams, tā arī ir tikai mana subjektīva teorija, bet es gribētu, lai politiķi, veidojot imigrācijas politiku, šādu risku pie mūsu lielā mazākumtautību īpatsvara tomēr ņemtu vērā.

Laikam tas arī ir tas, kas mani visvairāk kaitina mūsu tā saucamajos intelektuāļos - visi jūs bez domāšanas esat pieņēmuši, ka Rietumu nāciju multikulturālisma idejas ir kaut kāda pārcilvēciska, pārākas civilizācijas ētiska iezīme, par kuras dogmām vispār nav ko diskutēt.
Un mēs ar savu kurnēšanu sociālajos tīklos (neko vairāk) un saujiņu (2-3 skaļākiem nacionālistiem) esam kaut kādi acīmredzami tumšāki ļautiņi.
Taču visas šīs ideoloģijas būtībā ir tapušas monoetniskās valstīs, kuras nevar iedomāties, kā ir tad, kad savā valstī pamatnācija tuvojas 50% robežai.
Esmu diezgan drošs, ka neviena no šīm nācijām pati to nepaciestu. Visi viņi ātri vien savēlētu tādas partijas, ar kurām salīdzinot tāds Raivis Dzintars, nemaz nerunājot par, piem., Robertu Zīli, būtu kaut kādi pragmatiska multikulturālisma iemiesojums.

Lielā mērā piekrītu, taču par šo - "Kad Jānis Dombrava pilnā nopietnībā pieprasa, lai ES uzņemtos atbildību par padomju okupācijas laika imigrantiem" - es domāju, ka ES tomēr būtu jāņem vērā, ka mēs esam valsts ar vislielāko mazākumtautību īpatsvaru eiropā. Neviena cita ES valsts ar 85-95% savas nācijas īpatsvaru nevar iedomāties, kā tas ir.
Protams, var jau cerēt, ka imigranti balsos par latviskām partijām, taču pastāv gana nopietns risks, ka viņi tomēr nosvērs politisko kausu par labu lielajam mazākumtautību pulkam.

Labi, tas nav būtiski, lai neuzņemrt 800 bēgļu, taču esmu diezgan drošs, ka aptrakusī Vācija ļoti labprāt piespiestu mums pievienoties pastāvīgai un neierobežotai, neprognozējamai bēgļu uzņemšanas shēmai, tāpēc ir jāspurojas pretī un jānorāda uz mūsu sarežģīto situāciju un salīdzinoši smago nastu, un jāpieprasa, lai viņi to ņem vērā. Visas šīs pārgudrās Eiropas nācijas, kuras mūs gudri mācījušas, kā izturēties pret minoritātēm, raugoties no savām ērtajām nacionālajām valstīm, sāk apdomāties un balsot par visādiem pusnacistiskiem populistiem pie daudz mazākām imigrantu masām!

Stress šeit ir pilnīgā nevietā. Skaitļus varam aizmirst pilnīgi un vairs par tiem vispār nerunāt, jo nav jēgas. Pietiek paskatīties pieejamās ziņas, lai redzētu, ka visa bēgļu plūsma caur Ungāriju, Serbiju, Horvātiju ir tikai tranzīts, un tikai pagalam noguruši ceļinieki ir gatavi palikt īsāku vai ilgāku laiku šajās valstīs. Viņu mērķis ir Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un tamlīdzīgas valstis. Latvija šeit mierīgi var paziņot par ņeierobežotu skaitu brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, kas vēlas apmesties Latvijā, tas ir, brīvprātīgi no bēgļu puses. Pirms tam ir jāpaziņo par saprātīgiem, cilvēktiesību nepārkāpjošiem noteikumiem, kas viņus šeit sagaida. Atliek vien šos noteikumus noformulēt, un bēgļu problēmas varam aizmirst.

Apgalvot, ka politikā vai tirgus ekonomikā kāds kādam kaut ko dāvina, ir bērnišķīgs naivums. Jā, formāli mēs saņemam naudu no Briseles. Bet - tās nav dāvanas. Tipisks piemērs bija vilcienu pirkšana, kura, gan, par laimi, neīstenojās. Jā, mēs būtu saņēmuši, liekas, 150 Mio. Ja piekristu nopirkt Spānijā ražotus vilcienus par 600 Mio. Droši vien starpībLīdzīga tai, kas aizdeva 80 Mio Liepājas Metalurgam. Rezultātā mēs samaksātu Miljardu (otrs pusmiljards aizietu kredīta pročos) par lūžņiem, kurus spāņiem nav kur likt. Dāvana būtu tad, ja Brisele te par 150 Mio uzbūvētu jaunu vagonu rūpnīcu. Sajuti starpību?

Vispār jau runas par solidaritāti ir lēta demagoģija. Politikā nav draugu. Ir tikai intereses. Un nekur pasaulē neviens labs darbs nepaliek nesodīts. Čērčils par kādu vīru no austrumiem (ne gluži no Sīrijas, bet ļoti tuvu tai) reiz teica - atcerēties, ka šeit ir darīšana nevis ar Norfolkas hercogu, bet gan Kaukāziešu bandītu. Tiklīdz jūs viņam dosiet kaut ko par neko, viņš sapratīs, ka esat ēzelis, no kura jāprasa vēl divtik.

No vienas puses, protams, autoram taisnība. Nerīkojamies mēs solidāri un cilvēkmīlestības vārdā. No otras puses - kaut kā nejūt to R-Eiropas valstu solidaritāti attiecībā uz mums. Platības maksājumi mūsu zemniekiem ir krietni zem vidējā Eiropā. Atbalsts mūsu nozarēm, kuras cieš no Eiropas konflikta ar Krieviju - liekas, ka pilnīga nulle. Jā, saņemam naudu no Eiropas fondiem, bet 2/3 gadījumu katrs iedotais eiro ir ar nosacījumu, ka būs jānopērk kaut kas no R-Eiropā ražotā par diviem eiro. Norakstīt parādus, kā pirms 20 gadiem Polijai vai vēl nesen Grieķijai mums neviens netaisās. Spriedelēšana par NATO 5. pantu u.c. labumiem, pie kuriem tiksim, ja būsim paklausīgi un iztapīgi, ir tukša muldēšana. Kur ir kaut mazākais iemesls domāt, ka šis papīrs ir ar kaut ko vērtīgāks par 1939. gada UK un Francijas garantijām Polijai vai 1994. gada lielvalstu garantijām Ukrainai?

Dārgie komentētāji, kas redz tikai ļaunu no ES nākot: tikai no ekonomiskās perspektīvas Rietumeiropas nodokļu maksātājs mums ik gadu jau 11 gadus dāvina 4-6% mūsu IKP.
========================
Interesanti gan - dāvina. Un kas mums jādod pretī šai dāvanai? Šī ir kā reiz demagoģija Vienotības stilā.
Var piekrist Ījaba apgalvojumam, ka pirms 2004.g. Briseles gaiteņos bija pārrunas par tēmu "bet vai mums viņus vispār vajag?". Kauliņi tika mesti. Kritiski skatoties tā bija win-win situācija. Līdz šim brīdim.

Piedevām ļoti svarīgs būs Polijas viedoklis, kuras tirdzniecības bilance ar Vāciju pagājušogad kļuva masīvāka, nekā Krievijai ar Vāciju (t.sk. enerģētika). Tāpēc nedomāju, ka pastāvot šoreiz uz nacionālajām intresēm mēs būtu vājā pozīcijā.
Un vēl - vēljoprojām neviens no spices nav nopietni pieķēries cilvēku trafika ierobežošanas jautājumam. 500...1500usd par vietu laivā. Ja tajā ir 400 vietas tad tas ir fantastisks frakts pusmiljona vērtībā, ņemot vērā, ka pati laiva maksā neko. Vai tas gadījumā nesāk konkurēt ar kokaīna tirgošanas ienesīgumu?

Un kamēr tiktu ietirgota šī hipotētiskā vienošanās, Krievijas vēstniecība nervozi pīpētu sētmalē, vai ne? Šķiet, ka pilsoņu karš Latvijā sāktos ātrāk, nekā tie 2000 bēgļi piezemētos Latvijā.
Un kas liek domāt, ka Merkele & Co a) iedziļinātos tik niecīgā problēmā (divkopienu valsts kaut kur pie austrumu robežas) + gūtu izpratni par to; b) turētu savu solījumu situācijā, ja Krievija [piemēram] ļoti, ļoti sāktu apgrūtināt Vācijas investīcijas Krievijā.
Neaizmirstam, ka Vācijas sabiedrībā un politikā viedoklis dalās 50/50 par attiecību [ne]uzturēšanu ar Krieviju. Tas nozīmē, ka mums var arī nepaveikties. Nu uzmeta, un tad? Kaķa lāsti debesīs nekāpj.
Līdz ar to par pareizāku uzskatu NA nostāju, it sevišķi jau ja poļi, leiši, slovēņi, čehi un ungāri domā tāpat. Nu ko tad Junkers visu A-Eiropu izgriezīs no kartes, jeb tomēr sāks risināt problēmu pēc būtības (t.i. sargāt EU/Šengenas robežas)?

> Protams, var jau cerēt, ka imigranti balsos par latviskām partijām, taču pastāv gana nopietns risks, ka viņi tomēr nosvērs politisko kausu par labu lielajam mazākumtautību pulkam.

Tur nav ko cerēt vai necerēt. Cilvēki ir lielā mērā tādi, kā pret viņiem attiecas. Ja Latvijas valsts un iedzīvotāji pieliks pūles un uzņems tos, kurus atzīs par bēgļiem, draudzīgi un labvēlīgi un nodrošinās viņiem kārtīgu valodas apguvi un iespēju iesaistīties sabiedrībā, tad arī rezultāts būs labs (izņēmumi būs jebkurā gadījumā, bet kā izņēmumi).

Tiem, kas norāda uz citām valstīm; piemēram, Franciju kā valsti ar "mežonīgiem", šinī gadījumā musulmaniskiem, imigrantiem, vēlos atgādināt, ka Francijas šodiena ir lielā mērā tās koloniālās pagātnes sekas un imigrantu nometināšana geto nekad nebeidzas labi.

Grozies kā gribi pēc 100 gadiem Eiropa būs ļaužu ziņā ļoti izmainījusies. Tas, ko mēs varam izdarīt patlaban, ir trenēties uz šiem nelielajiem apjomiem ar pieplūstošajiem cilvēkiem un tiešām palīdzēt viņiem integrēties un stiprināt Latvijas valsti tajā kultūrvidē kāda ir tagad, jo pēc gadiem 20-50 mums to var nākties darīt daudz lielākā apmērā un katrs, kuru būsim dabūjuši tajā ļoti nosacītajā "savā pusē" līdz tam, būs mūsējais kultūras uzturēšanā.

"Cāļus skaita rudenī", jeb "Lielīb' naudu nemaksā, labāk....., " - labāk pamācīties no Horvātijas liberāļu kļūdām - tie ar pieņēma, taču, ak, pārrēķinājās ar spēciņiem.
Tie reālie bēgļu cipari tak' maiņās kā Latvijas parādu summā on-line pulkstenī (debt.lv) - ja jau plūsma neapstājās, tad līksmot par pašreizējo skaitli kā galīgo var tikai tāds, kam neatgriezeniski iestājušās 1989.g. F.F. pasludinātās "vēstures beigas".

Jebkura Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt dzimteni, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). ( LETA, 21.07.2015)
=================================================================================
Liberāļi gatavojas būt konsekventi? Redz, Ungārijā pie robežas izvieto armijas un policijas vienības -
kaut ko tādu var nākties veikt arī iespējamā Krievijas-Ukrainas tiešā konflikta gadījumā. Karā kā karā..

"Vēstures beigas" pilnīgi noteikti nav iestājušās - tieši otrādi, Eiropa (un Latvija) atrodas lielu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā, taču, ja sākam aukstasinīgi rēķināt visus zaudējumus un ieguvumus, tad (manā skatījumā) skaitlis : 250 [ vai skaitlis 0 ] Latvijas valstij izmaksātu daudz dārgāk nekā skaitlis 776 (pat vairākus gadus no vietas) - problēma, kas ir visu šo kaismīgo strīdu pamatā - šajā gadījumā ir tā, ka veicot savu individuālo bēgļu uzskaiti mums katram ir sava "unikāla" aprēķinu "metode" , kuru ietekmē mūsu zināšanas vēsturē, ekonomikā, politikā; bailes (vai empātijas spēja) nonākot saskarsmē ar citādo; zināšanās (vai neziņā) veidoti priekšstati par reliģijām un citu reģionu kultūras vēsturi; individuālā dzīves pieredze; personīgā vērtību sistēma; plašsaziņas līdzekļos izplatīto ziņu klāsts (kas mūs nepārtraukti "aficē"); sekošana dažu viedīgu cilvēku twitterkontiem; tas vai mēs jaunībā devām priekšroku Dostojevskim vai Nīčem; mūsu individuālā ģimenes vēsture, un simtiem citu faktoru ir "nesatricināmi" noformējuši mūsu attieksmi pret bēgļiem, un tieši tāpēc mums ir praktiski neiespējami "izsist" vienam otru no savām pozīcijām - par ko daiļrunīgi liecina arī šeit publicētie raksti un komentāri ... taču no otras puses, tas ir sevi "noformējušiem" cilvēkiem raksturīgi : reizēm sevi izklaidēt, ar oriģināliem (zināšanās balstītiem) viedokļiem : tāpēc jau mēs lasām Ījabu; noskatāmies interviju ar profesoru Taivānu [ 1:1 ]; noklausāmies Procevskas lekciju, kas tika nolasīta Lipkes muzejā [ pieejama internetā ]; un nevaram ne acu galā ciest allaž uzbāzīgo Edge, ar savām mūžīgajām zemsvītras piezīmēm ...

Liberāļi nevis gatavojas, bet patiešām IR konsekventi Edge - jautājums par bēgļiem valdībā ir pieņemts, un sabiedrības spriestspējīgā daļa šoreiz ir guvusi virsroku pār populistu armādu ! Viens no žilbinošākajiem "sorosīdu" panākumiem pēdējo gadu laikā ! Tā, ka "aplaiziet brūces" vecais kareivi Edge, un gatavojieties nākamai lielajai kaujai. :)

Par ES Tiesu neraizējieties ! Domāju, ka Latvija, tomēr spers šo "simbolisko soli" (uzņemot 750 cilvēkus), un tādējādi nekļūs par starptautiskā izolācijā nonākušu, spitālīgu valstiņu (kuras ministri, kā zināms, jau atsakās doties darba vizītēs uz Briseli, lai tiktos ar kolēģiem no citām valstīm), tādējādi - nekādas pārkāpuma procedūras netiks ieviestas. Ja runājam, par cilvēku skaitu, kuriem Latvijas valsts varētu sniegt jaunu iespēju - domāju, ka 2000 šobrīd ir optimālais skaits, ko Latvija pašlaik varētu uzņemt (tāpēc to pieminēju) , un tā kā kvotas prasa krietni mazāk, proti 750, tad neredzu nekādas problēmas, kāpēc šie cilvēki varētu neiekļauties Latvijas sabiedrībā. Un vēl - pakavēsimies pie Jūsu viedokļa, ka bēgļi - tā šobrīd ir Vācijas, Itālijas, Grieķijas, Francijas problēma, un Latvijas valstij (un sabiedrībai) nav ar šo humāno katastrofu pilnīgi nekāda sakara, un, loģiski, nevar būt ne runas par solidaritāti, un bēgļu uzņemšanu Latvijā ... tādā gadījumā, Jūsu filosofija noved pie ārkārtīgi nežēlīgām konsekvencēm, proti, ja šobrīd, starp Krieviju un Ukrainu izvērstos frontāls karš (īsta "asinspirts" , ar milzīgiem cilvēku zaudējumiem), un Latvijai katru mēnesi nāktos uzņemt 7-15 tūkstošus ukraiņu bēgļus mums, saskaņā ar Jūsu filosofiju, nebūtu pilnīgi nekādu morālo tiesību prasīt citu valstu palīdzību viņu izmitināšanā, jo tā taču nav šo valstu problēma ... savukārt, ja Jūs, šādā gadījumā, tomēr nespētu būt savos uzskatos konsekvents, un sāktu klaigāt, "lai visa pasaule sadodas rokās", un palīdz mūsu "mazajai Latvijai" (un ukraiņu bēgļiem, kas taču ne pie kā nav vainīgi), Jūs varētu droši nosaukt par morālu liekuli, kurš uzskata, ka visai pasaulei grūtā brīdī jānāk talkā Latvijas valstij, taču Latvijas valstij (un sabiedrībai) nav pienākuma ne pret vienu (ja nu vienīgi : saviem postpadomju gļēvumā, infantilismā un bezatbildībā slīgstošajiem pilsonīšiem). Ja spējat savos uzskatos būt konsekvents līdz galam : tad visu cieņu ckzs !

Ja mēs šajās dienās publiskoto ĀM ziņojumu jautājumā par bēgļiem (precīzāk -, ko Latvijai maksās to neuzņemšana), tomēr uztveram nopietni, nevis kā "noderīgu idiotu" īstenotu "hibrīdkara akciju", lai iebiedētu Latvijas sabiedrību, top skaidrs, ka bēgļi būs jāuzņem jebkurā gadījumā, jo kā melns uz balta skaidrots ĀM paziņojumā : "Pieņemto ES lēmumu nepildīšana radīs juridiskas sekas - pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu [ kas, būsim reālisti, ir ļoti ticami ] un netiks novērsts, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pantu dalībvalstij var tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Turklāt [ un tagad lasām ļoti uzmanīgi ! ] sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus." Tas nu tā. Un -, pat ja palasījies Ījabu, dažs labs no mums sāk optimistiski gavilēt, ka jautājumus par struktūrfondiem un drošību varam noņemt no apspriežamo lietu saraksta (jo mums viss tiks garantēts "pri ļubom rasklade" -, kā nekā visi mīl lielos cietējus, un zina, cik daudzas okupācijas (sākot jau ar 12. gs.) mums gājušas pāri : skaitiet kā gribat, mums tik un tā par vienu okupāciju vairāk !) Pat ja uzskatām, ka Latvijas valsts nav dibināta ne uz kādām vērtībām, un visas šīs "preambulas" domātas tikai acu aizmālēšanai (viltīgs gājiens, lai samulsinātu pretiniekus, kuru latvjiem, kā zināms, nekad nav trūcis - patiesībā jau "visa pasaule" ir sazvērējusies pret Latvi !) Pat, ja atmetam visas runas par humānismu un cilvēcību (jo šos jēdzienus ir vērts iemiesot dzīvē, tikai tad, lai aprūpētu latvi, nevis mazvērtīgas un ļaunas radības, kas maisās pa šo planētu, traucējot latvim !) Pat tādā gadījumā paliek vesels jautājumu loks, kurus mēs tā vienkārši nevaram noņemt no dienas kārtības, ja domājam kāda izskatīsies mūsu valsts pēc 10-20 gadiem - viens šāds jautājums (piemēra pēc), ir jautājums par "krievvalodīgajām skolām", kurās tiek īstenota tik unikāla apmācības programma, ka jaunu cilvēku skaits, kas uzskata Vladimiru Putinu par savu lielāko autoritāti, un ar uzspēlētu bravūru gatavi nodemonstrēt savu nepiederību Latvijas valstij (kā dīvainam "pārpratumam"), ar katru gadu pieaug biedējošā progresijā(..) Es domāju mums visiem (?) šobrīd ir skaidrs, ka latviešu un krievu bērniem jāmācās kopā, mācībām jau no pirmās klases (līdz pat 12.) jānotiek latviešu valodā, lai mēs varētu runāt par vienotas (saliedētas) sabiedrības izveidi nākotnes Latvijā (..) Taču neliegsimies - bailēs no Krievijas "histērijas" pastāv tāda kā nerakstīta "vienošanās" , ka Vladimira Putina dzīves laikā (un tā kā Vladimirs Vladimirovičs ir veselīga dzīvesveida piekritējs - tas varētu nozīmēt tuvākos 20(!) gadus), un, vēl jo vairāk, ņemot vērā "pašreizējo ģeopolitisko situāciju" - ir nolemts, šo Latvijas sabiedrībai vitāli svarīgo jautājumu "neaktulizēt" (..) Padomājiet (..) Vai šis kā reiz nav izšķirošs brīdis (ņemot vērā grandiozās pārmaiņas, kas šobrīd norisinās Eiropā), lai Latvijas valdība (un prezidents) nostātos sabiedrības priekšā un paziņotu, ka "bilingvālie modeļi" ir sevi izsmēluši (..) un, ka latviešu, sīriešu, krievu, ukraiņu bērniem jāmācās kopā, un izglītība jāiegūst latviešu valodā ? Ja Latvijas politiķi būtu uz līderību tendēti valstsvīri (nevis frustrēti un nobimbājušies tūdaliņu memļaki, kas izskaitļojuši, ka lielā bimbošana nesīs +5-7 vietas nākamajā Saeimā), viņi aizsūtītu uz Itāliju lidmašīnas, savāktu 2000 cilvēkus (tieši uz pusi vairāk nekā pieprasa ES kvotas), un apmaiņā vienotos par dzelžainu, vienotu un nedalītu visu ES un EK augstāko amatpersonu publisku atbalstu mūsu gaidāmajai izglītības reformai - , jo, viss, pietiek, mēs ar "nākamā gada" 1. septembri pārejam uz vienotu izglītības modeli, sākot no pirmās klases - latviešu valodā - visās valsts skolās, un Krievijas draudi un ieroču žvadzināšana mums neko nenozīmē ! Jo esam ES un NATO valsts, kuru nav iespējams iebiedēt ! Un mums būtu visas ES spices : Merkeles; Olanda; Junkera; Mogerīni nelokāms atbalsts ! Un mēs to paveiktu ! Un izietu no šīs situācijas kā [nosacīti] uzvarētāji : jo bēgļi būs jāuzņem jebkurā gadījumā. Un tas būtu bijis fantastisks "darījums" : 2000 jauni pavalstnieki pret saliedētāku Latvijas sabiedrību nākotnē ! Viens no lielākajiem ieguvumiem pēc neatkarības atjaunošanas : dažādu tautību Latvijas bērni, kas mācās kopā vienā valodā; un "geto" skolu pakāpeniska izzušana. Kas tas būtu par fantastisku "uzrāvienu" Latvijai !
Bet tagad nekā - šī bija lieliska iespēja, kas tika izniekota "dzintarlatviskās frustrācijas" dēļ , jo mums katastrofāli pietrūkst tālredzīgu un drosmīgu politiķu, kas spēj domāt stratēģiski (3 gājienus uz priekšu), skatīt lietas plašākā kontekstā (saliekot kopā vienotā pārdomu "paketē" it kā pirmajā brīdī nesaistītus - iekšpolitiskus un ārpolitiskus - jautājumus (..)) To pašu varētu teikt par lielu daļu Latvijas sabiedrības (..) un es palieku pie sava viedokļa, ka cilvēki, kas ieņēmuši kategoriski negatīvu nostāju bēgļu jautājumā (un tādējādi, paši to neapzinoties, iestājas par savas valsts starptautisku marginalizāciju) slikti pārredz "spēles laukumu" kopumā ... Un vēl - , ja arī NATO 5. pantu neviens nav atcēlis (un arī netaisās to darīt), tad divpusējā valstu sadarbība NATO partnerības ietvaros (kas ietver sevī tādus jautājumus : kā gaisa telpas patrulēšana, militārās mācības, karaspēka izvietošana utt.) tomēr lielā mērā balstās uz brīvprātības principiem ... un ir jābūt zināmiem priekšnoteikumiem, lai kāds, "ar kādu" gribētu sadarboties ...
P.S. Par iekšpolitisko pavērsienu, kas notika pirms 2-3 gadiem; krīzi Vienotībā; un homo soveticus žilbinošo uzvaras gājienu šodienas Latvijā, pilnībā pievienojos autoram.

Kārtējo reizi jāsaka, ka ES pieminētais uzņemamo bēgļu skaits ir nebūtiska nianse un autors ļoti labi norāda, ka tas ir tikai simbols mūsu gatavībai risināt šo problēmu kopā. Tas patiesībā ir simbols arī pašai LV, jo pat tad, ja mēs runātu par 2000 bēgļiem, pat tas uz mūsu mazapdzīvoto teritoriju nebūtu nekas, kā tikai un vienīgi simbols mūsu vēlmei atbalstīt. Te nevar runāt par "islamizāciju" vai pamattautas apdraudētību.
Kas attiecas uz kvotām - domāju, ka tas nav labākais risinājums, piespiest cilvēkus atrasties, tur kur viņi nevēlas būt, tāpēc arī es iebilstu par kvotām, jo uzskatu, ka to skaitu, ko mums lūdz uzņemt, mēs varam uzņemt tāpat, bez kvotām. Arī tīri praktiski ir skaidrs,ka mēs ar to varam tikt galā.
Bet lielākā mana sāpē, kur autors ir trāpījis desmitniekā, ir mūsu valdības lielākās partijas absolūtā mīkstčaulība un nespēja.
Viedokļu daudzveidība, aktuālu jautājumu izspēlēšana par labu savam politiskajam tēlam, daļa populisma- tas viss ir pilnīgi normāli politikā, bet kaut kā vienmēr esam varējuši paļauties uz valdības galveno spēlētāju, ka tas saprot spēles lauku un beigu beigās visu noregulēs tā, lai kaza dzīva un vilks paēdis. Izrādās, ka vairs tā nav. Nav vairs valdības līdera un man par to ir ļoti bail.

Vai Šveice un Norvēģija nepieder Eiropai? Vai tur eiropeiskums nav pašvērtība?

Bet tas ir smieklīgi! Kāpēc piederēšana Eiropai tiek automātiski vienādota ar piederību ES? Varbūt tieši ar to ir problēmas arī citur Eiropā? - ļaudis grib piederēt mītiskajai Eiropai, nevis abstraktajam ES konglomerātam? Kāpēc vispār šis dīvainais veidojums - ES - ir jāuztver kā defaults un kā pašsaprotamais? Kā tas var būt, ka inteliģents cilvēks un politikas apskatnieks neredz nākotni bez tādiem pārejošiem politiskajiem veidojumiem kā ES? Kā tas var būt, ka eiroskepsi liberāļi pēdējā laikā arvien vairāk saista ar mistisku "piederību citai savienībai", prokrieviskumam, utt? Ījaba kungs, kas tās par konjunktūras frāzēm, kas savulaik raksturīgas tieši tai citai savienībai?

Eh, nu nav, vispār vairs nav nekā laba, nav nekāda ideāla (ja nu vienīgi mūki budistu klosterī, bet skaidrs ka to par ideālu atzītu vien 0,00... daži procentu) šai pasaules šurumburumā, nedz iekšējo, nedz ārējo. Un arī par tiem pašiem bēgļiem (sliktums, kas atsedzis cienījamā politologa rakstā atsegto iekšpolitisko sliktumu "smaidiņš), par konfliktiem, no kā viņi bēg (protams, ja tiešām bēg, kas tomēr atklāts jautājums), lūk Sīrijā nav "puses", kuru varētu atbalstīt un veicināt tās "uzvaru", tikai aptarkuši islāmisti, un ne mazāk aprtakuši "valdības atbalstītāji" (kas man milzīga mīkla, kāda velna pēc Asads tik ļoti turas pie varas, pāri līķiem, jo taču skaidrs ka pat "uzvaras" gadījumā vienalga viņā nespēs vairs valsti kontrolēt). Visi sliktie, visi viens otram sapņo nogriezt galvu. Gandrīz vai vienīgi kurdiem izprotama vēlme, nodibināt savu valsti, par visiem pārējiem iesaistītajiem, gandrīz vai karo tāpēc, ka patīk nogalināt! Tāpat pilnīgi neizprotami, par ko karo Lībijā, Sudānā... Vispār nav "labo'.
Sekojoši, ja nav "gaišo spēku", tad kā varam postulēt ka "bēgļi" lūk labie, gaišie, ar vēlmi integrēties dzintara latviešu saimē? Starp citu, vai mēs, ieradušies Somālijā, vēlētos integrēties somāļu vidē? Nu, protams, ja neskaita dažus labus mūsu islāma novofitus, kuri jau to izdarījuši. Un tam nav nekāda sakara ar "bēgļu" ādas krāsas pigmentāciju (kas nez kāpēc mums tik svarīga), un tamlīdzīgiem štruntiem. Vienkārši - ja mēs neesam "labi", migranti nav "labi", tad loģiski ka mijiedarbības rezultātā var iznāks tikai vairāk vai mazāk sūd... tas ir, sliktums.

Es saprotu tikai to, ka autoram nav sava skatījuma uz ES. Latvija Māstrihtas kritērijus izpildija ar koksnes eksportu (1,5 mlrd latu). Tā bija afera, vai pa blatu, jo Brisele zināja visu. Runa ir nevis par bēgļiem, bet par to, ka mums nav resursu (šmeļa). Visas runas par eiroskepsi, ksenofobiju rodās no mūsu totālās nabadzības un ierēdņu (180000) un sociālo budžetu.

yup, very much so.