Foto - Dmitrijs Ishakovs
 
Komentārs
01.03.2013

Starp rindiņām lasi, starp rindiņām

Komentē
6
Saglabā

Kā tikai nav dēvēta Krievijas dziedātāja Zemfira Ramazanova – par krievu Kurtu Kobeinu, par Elvisa Preslija, grupas "Sex Pistols" un Kortnijas Lovas krustojumu, par krievu sieviešu roka viļņa aizsācēju, par komerciāli veiksmīgāko solisti un noslēpumainā nāvē mirušās krievu andergraunda dziedātājas Jankas Djagiļevas reinkarnāciju. Dzimusi 1976. gadā Baškortostānas galvaspilsētā Ufā vecāku Talgata un Floridas ģimenē, viņa divdesmit gadu vecumā izveido grupu "Zемфира" un saplēstos džinsos ierodas Maskavā, lai to iekarotu. Ierakstot ik pēc diviem vai trim gadiem jaunu albumu, viņa ar katru no tiem lauž kādu ierastu un ērtu popkultūras nišu, nikni un aizvainoti runājot gandrīz tikai un vienīgi pati par sevi. Mīlestība viņas lirikā gandrīz vienmēr nozīmē nāvi (jau sākot ar pašu pirmo hitu: "Bet tev ir AIDS, un tātad mēs nomirsim," kas tiek izdziedāts jautrā un bezrūpīgā popmūzikas meldiņā), bet māksla nozīmē vientulību. 2005. gada albums "Vendeta" sākas ar pamatīgu spļāvienu publikas sejā – dziesma "Debesisjūramākoņi", kas pāris mēnešus kā elektronisks sērfotāju un atpūtnieku kiča skaņdarbs griezusies radiostaciju plejlistēs, albumā atskan apokaliptiskā hārdroka aranžējumā: "Šīs pelēkās sejas man neiedveš uzticību. Tagad es zinu, kam dzied dziedātāja Valērija. Esmu gatava daudz kam, es pat varētu laboties. Iesaiņojiet un atdodiet mani stjuartēm skaistulēm." Runa nepārprotami bija par Krievijas šovbiznesa šķebinošo grimasi un Jūrmalas festivālu "Jaunais vilnis", kura vienā no pirmajiem konkursiem skandalozi uzvarēja salkanā dziedātāja Valērija.

Piecus gadus pēc šī albuma iznākšanas Zemfira pati piekrīt uzstāties Dzintaru koncertzālē, par četrām dziesmām sintezatora un basģitārista pavadījumā saņemot 35 000 eiro (visai pieticīgu honorāru, kā apgalvo krievu šovbiznesa pazinēji). Tobrīd jau bija iznācis vēl kāds netipisks albums – ar baltu vāciņu un uzrakstu "Paldies", izplatīts kā bezmaksas pielikums kādam glancētam žurnālam. Vairāku dziesmu noskaņa un negaidītā mūzikas stilistikas maiņa radīja sajūtu, ka tas ir atvadu albums – pašas dziedātājas izskats un uzvedība radīja baumas par neārstējamu slimību vai atkarību no amfetamīniem. Taču viņas popularitāte un ietekme uz krievu populāro mūziku sasniedza vēl nebijušus augstumus. Būdama viļņa virsotnē, Zemfira paņem trīs gadus ilgu atvaļinājumu un vēl trīs gadus cenšas ierakstīt jaunu albumu. 2013. gada 14. februāra vakarā internetā parādās desmit dziesmas, no kurām albuma tituldziesma "Dzīvot tavā galvā" esot pabeigta pēdējā brīdī – 13. februārī, bet tās teksts uzrakstīts divas dienas iepriekš.

Zemfira vienmēr ir bijusi ļoti personiska dziedātāja, kas ikvienā, pat vispopulārākajā, dziesmā ir ieslēpusi kādu intīmu pārdzīvojumu vai mīklu, taču viņas sestais un sešus gadus tapušais albums iezīmē jaunu posmu viņas daiļradē, kurā skatuves dumpim tiek atvēlēta otršķirīga loma un priekšplānā tiek izvilkts līdz galam nepasakāmais. Pareizāk sakot, tas tiek uzvilkts sev pāri kā jauns aizsargkrāsas pārklājs vai dzīvesstila modelis. Šī Zemfira vairs negrib sadegt cīņā par taisnību, patiesību vai laimi, viņa vienkārši vēlas dzīvot un būt laimīga, lai arī skaidri apzinās, ka tas nav iespējams. Vienā noskaņā ieturētās dziesmas atgādina divus citus albumus, ko ierakstījuši mūziķi, kas pārdzīvojuši škiršanos no sev tuviem cilvēkiem – Pītera Hemila 1977. gada albumu "Over" un Lū Rīda 1992. gada albumu "Magic and Loss". Zemfira ir zaudējusi tēvu un brāli, šķiet, ka neatgriezeniski izšķīrusies ar sev pēdējā laikā tuvāko cilvēku Renātu Ļitvinovu. Ir tapis klusināts, pārdomāts albums, kas izskan kā viena dziesma, bez ārišķībām un eksperimentiem, tāds kā pazemīgums izpaužas arī aranžējumā un dziesmu struktūrā, kas ļauj klausītājam pamanīt dažādu citu mūziķu ietekmes un citātus – sākot no "Radiohead" un beidzot ar "Bon Iver", tas viss ir atstājis iespaidu arī uz viņas balsi. Ja neskaita jau agrāk koncertos dzirdētās dziesmas "Bez izredzēm" un "Nauda", pārējās nav saklausāma Zemfirai raksturīgā balss aizlūšana un slāpētais kliedziens.

01. Dzīvot tavā galvā 5:25

Ārkārtīgi lakonisks skanējums, albums vispār ir ierakstīts, izmantojot gandrīz tikai akustiskos instrumentus. Dziesma par šķiršanos un to, ka būt kopā ar kādu nav iespējams "mūžīgi tā".

Dzīvot tavā galvā
Un mīlēt tevi neattaisnoti, izmisīgi
Dzīvot tavā galvā
Un nosist tevi neapzināti, netīšām

Un klausījāmies klusajā okeānā
Un redzējām pilsētas
Un ticējām mūžīgai mīlai
Un domājām "Mūžīgi tā"

02. Bez izredzēm 2:46

Dziesma, kurā visvairāk jūtama klausītājam pazīstamā Zemfira – lecīga un pašapzinīga. Taču dziesmu vairākas reizes pārtrauc biedējošas pauzes un ģitāras akordu mehāniski nedzīvā bezcerība.

Bez izredzēm
Bez variantiem
Bez jelkāda sakara konkrēti ar jums

03. Nauda 3:57

Vēl viena provokācija, kas izskanēja gandrīz gadu pirms albuma iznākšanas – televīzijas raidījuma "Vakara Urgants" pirmajā vakarā. Ritmiska, bērnišķīgā balsī notrallināta skumji izsmējīga dziesmiņa par naudu, kas vajadzīga visiem.

Visiem vajag naudu.
Bet kas tas ir – nauda?
Sānis mestā ēna.
Runā, ka ar to ir truli jautrāk.
Un kamdēļ tad esmu zaudējusi miegu?

04. Kafijavīns 3:33

Viena no melodiskākajām dziesmām albumā, pulsējošs ritms un kvēls piedziedājums – atkal par to pašu, par nespēju palikt kopā un sāpīgo vēlmi aiziet.

Atlaid mani.
Man tas patiks.
Kafija vīns. Man ir vienalga.
Tūkstošiem gadu, ko domā par mani.
Taču man nav vienalga,
Ko domā tu.

05. Kaija 3:24

Nogurušas rokzvaigznes atzīšanās: "Gribas laimes un asaru. Vienkāršu asaru."

06. Ja vien 3:44

Iespējams, šī ir dziesma, kas visprecīzāk izsaka albuma kopējo noskaņu un vēstījumu. Kas notiek ar mums brīdī, kad mēs beidzot saprotam, ka iemīlēšanās un šķiršanās neizbēgamībā nav nekā vienreizēja un neatkārtojama – ka viens un tas pats neizdošanās un vilšanās ornaments atkārtojas itin visā, kam mēs pieskaramies. Un kaut ko mainīt var tikai tad, ja atsakāmies no sev svarīgām lietām – tikai tad, ja nomirstam sevī. Koncerta laikā Novosibirskā viņa aprauj publiku, kas vēlas dziedāt līdzi piedziedājumā: "Nevajag, es pati!"

Ja vien dzejolis sanāktu
Ja vien gads izdotos
Ja vien tu būtu palicis
Ja vien viss būtu kā agrāk
Lai kaut ko mainītu
Man nāksies nomirt

07. Apglabāju 3:29

Dziesma, kas veltīta Zemfiras tēvam, kurš nomira pēc ilgstošas slimības 2009. gadā. Personiska, intīma un gandrīz vai dokumentāla dziesma. Tajā izmantots ungāru kora dziedātā "Aleluja" semplēts fragments.

Es tevi apglabāju
Vēlu naktī aiz upes.
Mēness raudāja un smējās,
Sajucis prātā no skumjām.
Noguldīju tevi zemē.
Pavadīju ilgu skatienu.
Saplūcu tev pīlādžus.
Un paklausīgi apgūlos līdzās
Gulēt.
No rīta atlidoja kaijas.
Apēda tās tavas skropstas.
Metu viņām akmeņiem.
Pretīgie putni.
Nekliedziet, es jūs lūdzu!
Man no jūsu klaigām ir smacīgi.
Es jums izraušu savu sirdi,
Man tā vairs nav vajadzīga.

08. Upe 3:25

Arī šī ir dziesma par kādu smagu zaudējumu – 2010. gadā, nirstot Ufas upē, noslīkst Zemfiras vecākais brālis un tuvs draugs Ramils Ramazanovs. Šajā skaņdarbā ieskanas pavisam jaunas intonācijas, ģitāras un sitaminstrumentu cilpās sapinusies Zemfiras balss stāsta par traģisku un noslēpumainu gadījumu, kas maina cilvēka dzīvi.

Daudzstāvu mājās iedegas gaismas.
Es iznāku tev pretim, neko nenesot līdzi.
Šonakt mēs paliksim vieni.
No rīta ķermenis tika atrasts upē.

09. Kūlenis 3:36

Dziesma par to, kas ir noticis ar dziedātāju pēdējos sešos gados – mēģinājums aizmukt no sevis un neizbēgamā atgriešanās pie tā, kas jau ir bijis. Šķiet, viņa mums pasaka to, ka arī citu dziesmu tekstos ir atrodami kādi paslēpti vēstījumi: "Starp rindiņām lasi!"

Kūlenis atpakaļ. Kūlenis.
Sev uz pusēm. Un šķērsām.
Starp rindiņām lasi, starp rindiņām
Kūlenis atpakaļ. Kūlenis.

10. Kalns 5:17

Albums, kas sākās ar piecarpus minūšu dziesmu, tiek noslēgts ar otru garāko skaņdarbu – tā teksts ir viens no noslēpumainākajiem un ezotēriskākajiem visā albumā. Daži tajā saskata attieksmi pret Krievijas pēdējā laika politiskajiem notikumiem – bezcerību un bezspēcību varas priekšā, meliem un nodevību. Zemfiras balss šajā dziesmā kļūst pavisam neatpazīstama.

Lēnām, lēnām, lēnām krīt sniegs.
Tu redzi laiku – es redzu gaismu.
No aizmugures piezadzies uz pirkstgaliem kāds svešais.
Dīvainā cilts. Visus 30 gadus…
Melojat. Jūs visu laiku melojat.
Un kalns saka: "Nē!"
Melojat. Jūs visu laiku melojat.
Un kalns saka: "Nē!"
Lēnām, lēnām, lēnām krītu es.
Tu redzi asaras – es redzu galu.
Man teica, ka pilsētā staigā skumjas.
Tās uzdod jautājumus. Skatās logā.
Melojat. Jūs visu laiku melojat.
Un kalns saka: "Nē!"
Melojat. Jūs visu laiku melojat.
Un kalns saka: "Nē!"

Dzīve aizripoja sānis.
Esam traki noguruši.
 

Tēmas

Ilmārs Šlāpins

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!