Martas Minuhinas instalācija "Aizliegto grāmatu partenons" Kaselē
 
Māksla
09.08.2017

Stājoties pretim lielākajam ļaunumam jeb mācoties no Kaseles

Komentē
0

Bieži citēts un nedaudz kļūdaini piedēvēts Dantem ir izteikums, ka elles tumšākie nostūri ir atvēlēti tiem, kuri saglabā neitralitāti morālas krīzes laikā.

Bruņojies ar apņēmību stāties pretim sociālai pasivitātei kā lielākajam ļaunumam, "Documenta 14" mākslinieciskais vadītājs Adams Šimčiks vienam no vērienīgākajiem šī gada mākslas pasaules notikumiem piešķīris īpašu tēmu – “Mācoties no Atēnām”. Ambiciozo nosaukumu papildina vēl iespaidīgāks izpildījums: pirmo reizi izstādes 62 gadu pastāvēšanas vēsturē prožektoru gaismas nav pievērstas Kaselei vien, tām tiekot dalītām starp izstādes vēsturisko atrašanās vietu un Atēnām.

Galvenais ierocis cīņai pret pasivitāti "Documenta 14" retorikā ir politiskais aktīvisms – Šimčiks min: "Pastāv milzīgs neizmantots potenciāls situācijai, kad apmeklētāji sanāk kopā vērot izstādi, – politiskais potenciāls." Neuzbāzīga (ar retiem izņēmumiem) skatītāja emociju kutināšana, par instrumentiem izmantojot indivīda stāstus un pieredzi, ļauj saskatīt aprises šim kuratora minētajam potenciālam. Atsakoties no klajas vardarbības attēlošanas kā provocējošā faktora, izstādes kuratori to ir padarījuši cilvēcīgu un viegli baudāmu, procesā nenometot nevienu no daudzslāņainās tēmas aspektiem.

Izstādes centrā pozicionējot tēzi "mācoties no Atēnām", kuratoru komanda akcentē "Documenta 14" misionāro lomu laikmetīgās mākslas pasaulē. Atsaucoties uz mākslinieciskā vadītāja vārdiem, iespējams, ir nepieciešams atkāpties no lomu sadalījuma, kas Rietumeiropas un Austrumeiropas vispārinājumus, proti, Kaseli un Atēnas, nostādījis aizdevēja un lūdzēja lomā, tā vietā atskatoties pagātnē un mācoties no Atēnām kā no demokrātijas un – sekojoši – indivīda spēka idejas karognesēja Rietumeiropā.

Šis motīvs caurvij vairākus "Documeta 14" izstādītos darbos, kas kopīgi risina politiskā aktīvisma un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības tēmu, piedāvājot skatītājam iespēju pašrocīgi veikt ceļu no problēmas apzināšanās līdz piedāvāto risinājumu izvērtējumam un sevis kā sabiedrības locekļa apzināšanās.

Spāņu mākslinieks Rohers Bernats darbā "The Place of the Thing" (2017) pievēršas arheoloģisku priekšmetu spējai cilvēku prātā iemiesot virkni daudznozīmīgu kulturālu, politisku vai pat reliģisku simbolu.

Dokumentējot "Thingspiel" ceļu no Atēnām uz Kaseli, simboliskais akmens tiek novietots dažādos vides uzstādījumos, tiekot pakļauts attiecīgā konteksta uzpiestajai interpretācijai. "Thingspiel" ceļa dokumentācija tiek izstādīta Kaseles "Neue Neue Galerie" ("Neue Hauptpost"), kam blakus novietota kaste, kurā, kā minēts aprakstā, atrodams arī "Thingspiel". Skatītājā neapzināti rodas bijības sajūta pret telpas vidū novietoto priekšmetu un tajā, iespējams, mītošo vēsturisko liecību, kas, rezonējot ar Demjena Hērsta Venēcijā apspriesto tēmu, liek apšaubīt elku ietekmes izcelsmi un reizē kalpo kā dzirkstele Šimčika uzsvērtajam "unlearning" procesam. Caur viegli ironisku prizmu darbs ļauj skatītājam atkāpties no aklas objektu pielūgsmes, ļaujoties diskusijai par institūcijām, kuras, līdzīgi kā "Thingspiel", pakļautas nepamatotai un vēsturiski, iespējams, falsificētai apbrīnai.

Sekojot šaubām, skatītājs ir aicināts aizpildīt radušos informācijas vakuumu ar jauniem naratīviem, starp kuriem izceļas Bena Rasela piedāvātā videoinstalācija "Good Luck" (2017). Prasmīgam kuratora darbam mijoties ar unikālu stāstu, skatītājs tiek vests neaizmirstamā sajūtu ceļojumā, attopoties "Fridericanum" izstāžu zāles pagrabos. Starp vēsajām mūra sienām sastopami Serbijā un Surinamas raktuvēs strādājošo stāsti, kas caur varoņu sadzīviskajiem sarunām apraksta strādnieku smago ikdienu. Darbā tiek pētītas cilvēka lomas ekonomiskās izaugsmes un kapitālisma kontekstā. Mākslinieks ar dažādu izteiksmes līdzekļu palīdzību rosina skatītājos empātiju un aicina saskatīt ražošanas ķēdes cilvēcisko aspektu. Šis darbs, līdzīgi kā Munīras al Solas "Nassib's Bakery" (2017), Mišels Odera "The Course of the Empire" (2017) un citi, visspilgtāk iekrāso izstādes politizēto dabu, kas kuratoru izpildījumā ber sāli sabiedrības brūcēs, aicinot atklāti runāt par mūsdienu politiskās un ekonomiskās vides strukturālajiem trūkumiem.

Izstādes sāls un politiskā aktīvisma motīva noslēdzošais posms slēpjas risinājumu piedāvāšanā. Sekojot skatītāja ticību sistēmas apšaubīšanai un problēmu kontūru apzināšanai, skatītājam tiek piedāvāts ieskats sistemizētā aktīvisma konstruēšanas mehānikā. Darbā "Seductive Exacting Realism" (2015–2017) tumšā telpā tiek atskaņota serbu mākslinieces Irēnas Haidukas saruna ar serbu politisko aktīvistu, Srdžu Popoviču, bijušo serbu studentu kustības "Otpor!" vadītāju, kas spēlēja nozīmīgu lomu serbu diktatora Slobodana Miloševiča gāšanā 2000. gadā. Popovičs ir veicis unikālu ceļu, sistematizējot un teoretizējot "Otpor!" sasniegto, padarot to par replicējamu nevardarbīgu akciju mehānismu. Popovičs konsultē dažādus prodemokrātiskus grupējumus, kļūstot par netiešu simbolu politisku pārmaiņu provocēšanā. Pārvaldot revolūcijas mehāniku, serbu aktīvists dalās savās zināšanās par komponentiem, kas nepieciešami veiksmīgas politiskas kustības izveidē, noslēdzot politiskā aktīvisma ievadkursu ar visiem pieejamu instrumentu kopumu.

Iespējams, ne visas "Documenta 14" mākslinieciskās komandas ieceres skatītājam ir skaidri izprotamas un viegli nolasāmas, daļai pazūdot ceļā no Atēnam uz Kaseli, taču, par spīti izstādes epizodiskajai aritmijai, skatītāja acu priekšā prasmīgi tiek attīstīta politiskā aktīvisma tēma. Izstādes veidotāji nevis bezmērķīgi provocē, bet vēlas skatītāju izglītot, precīzāk, ļaut tam mācīties un definēt savu lomu sabiedrībā, izmantojot kuratoru piedāvāto informāciju. Neraugoties uz apmeklētāju vēlmi atsaukties uz mākslinieciskā vadītāja aicinājumu atmest neitralitāti, "Documenta 14" atstāj neaizmirstamu pēcgaršu, liekot noslaucīt putekļus no pazīstamā Atēnu koncepta "demokrātija".

 

 

 

Tēmas

Megija Mīlberga

Megija Mīlberga studē mākslas vēsturi Ņujorkas Universitātē.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!