Photo by Michael Mroczek on Unsplash
 
Sabiedrība
29.01.2019

Spēlēt demokrātijas A vai B līgā?

Komentē
0

Janvāra sākumā žurnāls "The Economist" publiskoja jaunāko Demokrātijas indeksu, ierindojot Latvijas demokrātiju 38. vietā starp 167 valstīm. Šo indeksu kopš 2006. gada gatavo uzņēmums "Economist Intelligence Unit" (EIU), un tas izmanto 60 rādītājus, lai vērtētu katras valsts demokrātijas kvalitāti. EIU analītiķi secināja, ka pasaulē šobrīd ir 20 pilntiesīgas demokrātijas (full democracies), 55 demokrātijas ar trūkumiem (flawed democracies), 39 hibrīdrežīmi un 53 autoritāri režīmi. Latvija atzīta par demokrātiju ar trūkumiem.

Lai gan es neliktu galvu ķīlā par šī indeksa metodoloģijas korektumu attiecībā uz Latviju [1], tomēr indekss norāda uz to pašu tendenci kā pirms gada publiskotais globālās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un aktīvistu alianses CIVICUS vērtējums par Latvijas pilsonisko telpu. Proti, Latvija demokrātijas jomā balansē starp A un B līgu. Ja CIVICUS pagājušajā gadā izmeta Latviju no pasaules demokrātiskāko valstu kompānijas, saliekot mūsu zemi kopā ar valstīm ar "ierobežotu pilsonisko telpu", tad EIU mūsu valsti augstākajā līgā nekad nav ierindojis. 2014. gadā gan bijām tuvāk demokrātisko valstu elitei nekā 2018. gadā.

Latvijas demokrātiju var raksturot tāpat kā pustukšo/puspilno glāzi. Spēcīgāko demokrātiju konkurencē esam starp vājākajiem, vājo demokrātiju konkurencē – starp spēcīgākajiem. EIU indekss uzrāda, ka Latvijā augstā līmenī ir vēlēšanu process un pilsoniskās brīvības, tomēr ar pilsonisko līdzdalību, politisko kultūru un pārvaldes efektivitāti ir problēmas, - esam tālu no līderiem.

Varētu šeit arī likt punktu, jo secinājumi no šādiem indeksiem atkarīgi no ambīciju pakāpes – vieniem patīk būt pirmajiem ciemā, citi labāk izvēlēsies būt kaut pēdējie, bet pilsētā – , taču demokrātijas rādītājiem ir vēl kāda svarīga dimensija. Proti, reģionālā un vērtību identitāte.

EUI sadala pasaules valstis 7 reģionos. Baltijas valstis ir klasificētas kā Austrumeiropa, vienā kategorijā ar Kazahstānu un Turkmenistānu (kopā 28 valstis). Šajā kategorijā esam starp demokrātijas līderiem, labāko piecniekā iekļūstot arī Slovēnijai un Čehijai. Ja skatāmies šādā griezumā, – Baltijas valstis, tai skaitā Latvija, ir nenoliedzams reģionālais demokrātijas veiksmes stāsts. Atšķirībā, teiksim, no Ungārijas, kura šobrīd ir tuvāk hibrīdrežīmam nekā pilntiesīgai demokrātijai. Igaunija, visticamāk, jau nākamajā indeksā iekļūs elitārajā pilntiesīgo demokrātiju saimē. Šādā kontekstā trīs Baltijas valstis ir demokrātijas bākuguns visam reģionam.

Prieku gan sagandē tas, ka mēs reti kad izvēlamies (un dažkārt pat kategoriski atsakāmies!) vērtēt Latvijas panākumus šādā reģionālā griezumā, proti, kā postpadomju veiksmes stāstu.

Jau deviņdesmito gadu beigās Latvijas ierindošana pie Austrumeiropas reģiona tika uzskatīta par sliktu stilu un tika popularizēta doma par Latviju kā par Ziemeļeiropas valsti. Es ticu, ka šāda pašidentificēšanās gan Igaunijā, gan Latvijā ir paātrinājusi pārmaiņu procesus, taču tā ir nākusi arī ar nepārtrauktiem belzieniem pašapziņai, nepārtraukti salīdzinoties ar (citām) Ziemeļeiropas valstīm un piemirstot, ka šīs valstis visdažādākajās jomās ir nevis globālā norma, bet gan globālie līderi. Demokrātijas kvalitātes ziņā Eiropas Ziemeļvalstīm ir maz konkurentu – Demokrātijas indekss pasaules pirmajās vietās ierindo Islandi, Norvēģiju un Zviedriju, tikai nedaudz atpaliekot Dānijai un Somijai.

Tādējādi demokrātijas kvalitātes ziņā nav jautājuma tikai par ambīciju lielumu un vēlmi piederēt A vai B līgai, bet arī par Latvijas pašidentificēšanos: vai Latvija ir demokrātijas bākuguns Austrumeiropā vai demokrātijas kvalitātes ziņā klibojoša Ziemeļvalsts?

2018. gada Demokrātijas indekss uzrāda, ka trīs gadus ilgušais globālais demokrātijas kvalitātes kritums ir apstājies; 48 valstīs demokrātijas kvalitāte uzlabojusies, 42 – pasliktinājusies. Spēcīgas demokrātijas nav tikai Eiropai vai Ziemeļamerikas kontinentam raksturīga parādība, piemēram, Botsvanai, Čīlei, Dienvidkorejai, Maurīcijai, Taivānai, Urugvajai punktu ir vairāk nekā Latvijai. Šķiet, ka globālā līmenī runas par demokrātijas krīzi vai norietu būs bijušas pārspīlētas.

Vienalga, vai vēlamies ierindoties starp pasaulē spēcīgākajām demokrātijām, vai labāk iederēties Ziemeļeiropā, bet indekss parāda virzienu, kurp doties, ja vēlamies spēcināt Latvijas demokrātiju. Spēcīga demokrātija nenozīmē tikai un vienīgi godīgas vēlēšanas un cilvēktiesību aizsardzību. Latvijas demokrātijas kvalitāte tiek vērtēta arī pēc tā, kāda ir Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā līdzdalība, kādi ir uzticēšanās rādītāji (gan citiem cilvēkiem, gan institūcijām), kā arī pēc tā, cik kvalitatīvs ir mediju darbs un vai var paļauties, ka valsts pārvalde strādā labi, bez korupcijas. Salīdzinoši vājie rezultāti šajās jomās atšķir Latviju no (citām) Ziemeļeiropas valstīm un kavē ceļu uz demokrātijas augstāko līgu.

 

[1] Trīs galvenie šaubu iemesli: 1) EIU nepublisko valstu vērtējumu katrā no 60 indikatoriem, tādēļ nav veidu, kā pārliecināties, vai šie vērtējumi ir korekti; 2) EIU daudzos indikatoros dod priekšroku globālajai aptaujai World Values Survey – diemžēl Latvijā šī aptauja sen nav tikusi veikta, tādējādi nav skaidrs, vai nepārtraukti tiek izmantoti vecie dati vai arī tie tiek aizstāti (un, ja tiek aizstāti, tad ar kādiem citiem datiem); 3) Latvijas rezultāti ir nedaudz svārstījušies starp 2006. un 2018. gadu, bet principā 2006. gada un 2018. gada rezultāti ir teju identiski. Ne izmaiņām, ne svārstībām nav izskaidrojumu (proti, tieši kuri parametri mainījušies), kuri atbilstu kādiem acīmredzamiem lūzumiem sabiedrības noskaņojumā vai arī ar demokrātiju saistītiem notikumiem.

Iveta Kažoka

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece, kura specializējas pārvaldes un demokrātijas stiprināšanas jautājumos. Aizraujas ar eklektiskām idejām, kas ļauj labāk saprast sevi un sabiedrību. ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!