Kamēr skatos reklāmas rullīšus, bažīgi veros apkārt, gaidot, kad zālē piepeši iebirs visi kaut kur aizkavējušies skatītāji. Bet tad atskan jau pazīstamā prologa svilpošana no Leonarda Bernstaina komponētā mūzikla un es saprotu, ka lielajā zālē būšu viena. Un man mazliet salūst sirds – gan par kinoteātriem Covid laikmetā, gan par "Vestsaidas stāstu".
Vai latviešu literatūrā tik asi pietrūcis erotikas attēlojuma, ka lasītājiem sociālo tīklu grāmatu klubiņos tas aizvien šķiet kas nepiedienīgs vai šķebinošs? Kādas ir erotiskās un pornogrāfiskās literatūras atšķirības un kāda kopaina šajā jautājumā paveras jaunākajā latviešu literatūrā?
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Sleja
08.11.2021
1
Šopenhauera ēnā