Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
08.02.2021

Smags gadījums

Komentē
2
Saglabā

Ja es apšaubu oficiālo statistiku par Latvijas iedzīvotāju ienākumiem, kāpēc man būtu jātic informācijai par Covid-19?

Ja jums iepriekšējais teikums neliekas loģiski pamatots, tad uzreiz jābrīdina, ka zinātnieku izpētītajā par noskaņām Latvijas sabiedrībā pandēmijas kontekstā īpatnējas domāšanas paraugu netrūkst.

Pirms minu piemērus, vispirms jāpaskaidro, ka runa ir par pērnā gada jūlijā uzsākto projektu, kas beigsies šīgada martā, – "Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē". Projektu īsteno vairākas Latvijas augstskolas, un aizvadītajā nedēļā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkoto "Zinātnieku brokastu" ietvaros sabiedrība tika iepazīstināta ar vairākiem pētījumiem.

Tātad – pētnieku veiktajās aptaujās atklājas piemēri visai smagām elementāras loģikas problēmām. Mani nepārsteidz RSU pētnieces Vinetas Kleinbergas secinājums, ka 2020. gada septembrī, salīdzinot ar aprīli, bija samazinājusies uzticēšanās visiem informācijas avotiem, izņemot radiniekus, draugus un kolēģus. Domāju, ka tās ir loģiskas sekas zemam uzticēšanās līmenim varai un medijiem kopumā. Pārformulējot šī teksta iesākumā nedaudz kariķēto jautājumu – ja iedzīvotājs neuzticas varas ekonomiskajai un sociālajai politikai, kādēļ lai viņš uzskatītu, ka pandēmijas kontrolē šī vara rīkotos saprātīgāk? Bet – uzticēšanās ir mazinājusies arī medicīnas darbiniekiem kā informācijas avotam! Šī profesionālā grupa joprojām saglabā diezgan augstu autoritātes līmeni salīdzinājumā ar citām, tomēr arī tas ir pazeminājies. Tātad, acīm redzot, nostiprinās priekšstats, ka mediķi ir vai nu kaut kā ieinteresēti pārspīlētas informācijas paušanā, vai arī paši īsti nesaprot, kas notiek. Šāds priekšstats – nemaz nerunājot par to, vai un cik aizskarošs tas ir mediķiem – ir no domāšanas higiēnas viedokļa smags gadījums, jo aizdomas pret mediķiem Covid-19 gadījumā kaut kā pamanās sadzīvot ar uzticēšanos viņu profesionalitātei un labajiem nodomiem visos citos gadījumos, kad cilvēks ir spiests pie mediķiem vērsties. Respektīvi, diez vai skeptiski noskaņotais aptaujas dalībnieks piekristu, ka mediķim, kurš operē sirdi, kāju vai aci, ir kaut kādi slēpti nodomi, savukārt Covid-19 gadījumā, raugi, tādi gan varētu būt. Principā es tomēr ieteiktu būt konsekventiem un arī pēc autoavārijas no mediķu palīdzības atteikties – ko var zināt…

Tāpat mani nepārsteidz RSU profesores Andas Rožukalnes prezentācijā redzamais fakts – 53% aptaujāto norāda, ka "ir zaudējuši interesi, noguruši" no ziņām par Covid-19, 39% apgalvo, ka "ziņās nesaka patiesību". Šāda cilvēku reakcija iekļaujas plašākā pasaules redzējumā, kurš, manuprāt, varbūt nav pareizs, bet tajā ir iekšējā loģika. Rožukalnes secinājums: "Jo mazāk cilvēki seko informācijai, jo biežāk domā, ka tai nevar ticēt un tā ir nomācoša," – var šķist paradoksāls tikai pirmajā brīdī. Patiesībā nekā dīvaina aprakstītajā attieksmē pret informāciju nav – ja es, teiksim, tikai vienreiz gadā izlasītu kādu tekstu par daļiņu fiziku, gan jau man arī liktos, ka "kaut ko viņi tur fleitē, neizklausās ticami". Savukārt "brīnumi" sākas, kad Rožukalne norāda uz aptaujas dalībnieku piekrišanu konkrētiem apgalvojumiem. Ja 30% atbalsta tēzi, ka "Covid-19 radītais haoss ir izdevīgs politiķiem", tad te atkal parādās kopējā neuzticēšanās lēmumu pieņēmējiem. Savukārt 11% piekrīt, ka sejas masku valkāšana ir nevis vienkārši neērta (to varētu saprast), bet "veicina valkātāja saindēšanos ar ogļskābo gāzi", un tas, acīm redzot, nozīmē, ka šādu priekšstatu paudēji par regulāri un intensīvi indētiem uzskata, piemēram, lielu daļu mediķu, kuru gadījumā tad nav skaidrs, kā viņi vēl vispār funkcionē. Ja esam konsekventi, tad, ieraugot vairākus gadus senus (pirms pandēmijas) foto vai video ar tūkstošiem maskotu ļautiņu Ķīnā vai Japānā, mums jāatzīst, ka mums ir halucinācijas. Un, protams, brīnišķīgie 15% čipošanas teorijas piekritēji, kurus, acīm redzot, nemulsina tas, ka viņi paši – ja esam konsekventi – šo globālo kontroli veicina, lietojot viedtālruņus un internetu.

Vēl dažas pārdomas, mēģinot lasīto interpretēt tālāk.

Ne tikai Rožukalnes, bet arī Sergeja Kruka prezentācijā iezīmējas neuzticēšanās medijiem, kuri arī Covid-19 gadījumā "dzenas pēc sensācijām". Lai tā būtu. Jautājums: cik tālu sniedzas šīs skepse? Vai arī ekoloģiskas katastrofas vai militāra iebrukuma gadījumā mediju vēstītais tiktu interpretēts kā "pārspīlējums" un "manipulēšana"? "Kamēr es pats savām acīm nebūšu redzējis…" Ja tā, tad ir pavisam bēdīgi, jo objektīvi ir situācijas, kas ir vēl bīstamākas par Covid-19.

Savukārt jautājums par to, kādēļ tik daudzi no mums uzskata Covid-19 par "uzpūstu" risku, ir interesants arī salīdzinošā aspektā. Proti, ja dodamies ceļojumā uz kādu Āfrikas vai Āzijas valsti, "vietējo zarazu" pastāvēšanu, cik saprotu, neviens neapšauba (pat tie, kuri par labāko ārstniecības līdzekli jebkurā situācijā uzskata degvīnu…). Potēšanos pret "vietējo zarazu" uzskatām par noderīgu, pret Covid-19 – nē. Jo? Pieļauju, ka iemesls varētu būt tieši lielā uzmanība, kas tika pievērsta koronai kā kaut kam negaidītam, šokējošam utt. Piemēram, malārija ir labi zināms apdraudējums veselībai, nekā sensacionāla tajā nav, tādēļ pret to vieglāk izveidot pragmatisku attieksmi. Jāpiesargājas? Protams, ka jāpiesargājas, malārija taču! Savukārt Covid-19 gadījumā aprakstu tonalitāte bija tik sakāpināta, ka tas daļā sabiedrības iedarbojās pretēji gaidītajam. Mums nepatīk, kad "ar mietu pa galvu", mums psiholoģiski komfortablāki ir riski, kuri, ja tā var teikt, ir zināmi jau desmitiem gadu un tādēļ nav jāpierāda.

Kleinbergas prezentācijā publiskotā aptauja gan attiecas uz laiku, kad t.s. otrais vilnis vēl nebija sācies, epidemioloģiskā situācija Latvijā bija relatīvi laba, tomēr vienalga interesanta ir attieksmes maiņa pret saslimstības risku posmā starp 2020. gada aprīli un septembri. Piemēram, palielinājās to īpatsvars, kas risku vērtēja kā zemu un pat nereālu (no 9 līdz 14%), savukārt samazinājās to skaits (no 38 uz 22%), kuri risku vērtēja kā reālu, tomēr vidēji augstu. Dinamika pētnieces iedalītajās grupās: "nesatrauktie" – no 9 līdz 14%, "nedaudz satrauktie" – kāpums no 42 līdz 46%, "vidēji satrauktie" – kritums no 38 uz 22%, "diezgan satrauktie" – faktiski nemainīga situācija, kāpums no 8 uz 9%, un "ļoti satrauktie" – nemainīgi 3%. Kas varētu būt šī optimisma iemesls, ja neskaita jau minēto vasaras mēnešu specifiku? Iespējamā atbilde ļoti vienkāršotā formā varētu skanēt tā: mēs nebaidāmies no kovida vai jebkuras citas kaites, ja saslimšanas sekas nav nāve. Principā diezgan racionāla nostāja, tomēr tad rodas ētiski nepatīkams jautājums – cik lielai jābūt ap mums dzīvojošo mirstībai, lai attieksme mainītos? Latvijas kontekstā – 10, 50, 100 vai 1000 mirušo ik nedēļu? Tas nebūt nav pašmērķīgi provocējošs jautājums. Nostāja, ka saslimšana nav nekas briesmīgs, ja tā nebeidzas ar morgu, uzrāda arī diezgan paviršu priekšstatu par cilvēka organismu, jo dzīves kvalitāti ietekmējošas sekas var būt arī gadījumiem, kas nebeidzas ar nāvi. Acīm redzot, mums ir diezgan melnbalts skatījums pašiem uz sevi – vai nu miris, vai viss labi. Kā relatīvi dzīvespriecīga radība es kopumā pat simpatizēju šādai attieksmei, tomēr nedaudz vairāk dabaszinātņu izglītības sistēmā noderētu.

 

 

Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisī | RSU

Zinātnieku brokastis. VPP projekta “Dzīve ar COVID-19" rezultāti (rsu.lv)

 

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!