Mazāk indes, vairāk mīlestības. Ziedo Satori un vairo izpratni vienam par otru!

Kaspars Aleksandrs Irbe
 
Raksti
20.05.2021

Slēptā dzīve

Komentē
0
Saglabā

Kaspars Aleksandrs Irbe no 1927. līdz 1996. gadam rakstīja dienasgrāmatu, visos sīkumos fiksēdams tajā savu ikdienu. Šīs dienasgrāmatas ir unikālas pasaules mērogā, jo fiksē padomju režīma pastāvēšanu no tā pirmās līdz pēdējai dienai, kā arī homoseksuāļa dzīvi un kopienu laikā, kad tā bija aizliegta. 

Komentārus Irbes dienasgrāmatai rakstījusi vēsturniece Ineta Lipša. Dienasgrāmatu teksts labots iespējami maz, cenšoties saglabāt tā autentiskumu. Atsevišķus labojumus dienasgrāmatā vecumdienās veicis pats Irbe. Šobrīd notiek līdzekļu vākšana dienasgrāmatu pirmā sējuma izdošanai – aicinām tajā piedalīties un iepazīties ar trim dažādos gados tapušiem dienasgrāmatas fragmentiem.

 

24.06.1940. ap 6 pēcp. Jāņos.

Guļu šūpuļtīklā zem kuplās kļavas. Karstas dienas. Ārkārtējs sausums. Pūš patīkams, spirdzinošs dienvidus vējš. Biju mežā. Nupat paēdu, nomazgājos un uzģērbu tīru tērpu: baltas biksītes un piegulošu, zilu krekliņu īsām rokām.

Vakar aizbraucu Rīgā 6.47 vak. Bija labs izskats. Karsts, skaists vakars. Mazliet bija pērkons, kādēļ mazliet spirgtuma dabā. Visur krievu karaspēks. Daugavmalā karakuģis. Visur tanki. Esplanāde iežogota un pilna krievu kareivjiem, mašīnām. Visumā tādi paši cilvēki kā mēs. Neatstāj tomēr tik kulturālu iespaidu. Sevišķi virsnieki. Vienkāršas uniformas. Viens piedzēries pie Bastejkalna rupji aizskāra kādu sieviņu. Kareivjus apstājusi publika. Gandrīz vienīgi žīdi. Ārkārtīgi uzbāzīgi. Cenšas pielīst katram režīmam. Sarkanas lentas. Bezgala ākstīšanās. Tagad visas padibenes uzpeldējušas. Kad bija vajadzīgs 1934. g. [1], tad neviens ne pirkstu necēla, bet kā pēdējie gļēvuļi slēpās pagultēs un izlika visu spēkus, lai pielīstu Ulmanim. Tā tas ir bijis vienmēr. Tagad rīko Ulmaņa ķēzīšanu, demonstrācijas [2]. Iet uz pili. [3] Pēc neilga laika tie būs niknākie komunisma nīdēji, jo redzēs, ka nav piepildījušās viņu cerības: ļaut vaļu saviem huligāniskiem instinktiem, rekvizēt, nestrādāt u.t.t. Sarkano karaspēka ienākšanas laikā sarīkojuši traci – uzbrukuši policijai. [4] Policija šāvusi publikā. Viens nonāvēts. Esot nonāvēti arī policisti. Klīst par šo lietu baumas. Riebīgs huligānisms. Tumsonība. Ar šiem demonstrētājiem komunistiskai iekārtai arī daudz nodarboties, lai savaldītu. Brauc auto ar demonstrētājiem. Bija riebīgs skats, novērtējot šo tumšo, neattīstīto pūli. Visu laiku līdz nāvei nīdu fašismu un arī Ulmani, bet vakar redzētā ākstīšanās noveda līdz asarām. Jādomā, ka tie tikai māņi un Krievijā ir pavisam citādi ļaudis. Ticu, ka komunisms cenšas spert soli uz labāku pasaules iekārtu un labāku cilvēces nākotni. Tas iznīcinās mežonīgo tautību naidu un ievedīs īstāku līdzsvaru pasaulē.

Staigāju pa apstādījumiem, bulvāriem. Bija svešāds iespaids. Staigā daudz ļaužu – kulturālu, nosvērtu – drūmiem skatieniem. Visiem šeit jau iepotēts uzskats, ka komunisms padibeņu, nekārtības, tumsonības kustība. Tādu iespaidu arī vakar Rīgas ielās varēja gūt.

Tagad atļauts pa ielām staigāt tikai līdz 12. Kalēju un Marijas ielā redzēju vēl prost. Tur bija arī daudz vīriešu. Braucu mājās kopā ar kādu jaunekli un kareivi. Sirsnīgi izrunājāmies. Jūrmalā ielās baigs klusums. Nedzird līgošanas. Silta, maiga nakts.

Pie “Švarca” [5] un policistu posteņa balts rožu pušķis ar nacionālām krāsām. Nezinu, kādēļ tur novietots. Varbūt tur policists nonāvēts. Tas radīja aizkustinošu iespaidu šajā atmosfairā, kad rodas iespaids, it kā mūsu tautai un kultūrai draudētu briesmas.

 

2.12.1946. ½ 9 no rīta. Pirmdienā.

Šonakt sapņoju brīnišķu sapni. Ar mīļo māmiņu sēdējām operā balkonā. Bija tik brīnišķa laimes sajūta! Turēju māmiņas roku savējā. Domāju – kā māmiņa ir dzīva? Mēs tak viņu apbedījām kapos. Māmiņa deva man konfektes. Lejā orķestra ložā sēdēja ārzemju augstas milit. personas. Tie esot angļi. Tad mēs visi piecēlāmies sakarā ar kādu svinīgu notikumu – izrādes atklāšanu? Gaidīju, ka dziedās “God save the King!”, bet visi sāka dziedāt “Dievs, svētī Latviju!”.

Tiesā bija kāda raikoma [6] kontrole sakarā ar kādām intrigām, sūdzībām. Kādas augstas personas grib laikam piesieties Sudņikam [TIESNESIS [7]]. Pēdējais laiks man pazust no šīs vietas. Saista pie tās tikai brīvā dzīve. Ienākumu nav, jo nemāku “strādāt” – kā jau Luika un Veldre man mūžīgi pārmeta un par to vajāja. Sitos ar lielām mat. grūtībām, tāpat kā Švāģere, jo nemākam izspiest, terorizēt, bet ar publiku apejamies pēc veco laiku paradumiem un tāpat arī strādājam – bez blēdībām.

 

13.09.1948. plkst. 9.15 vak. Pirmdienā.

Guļu gultā un ēdu sviestmaizi, tomātus, sīpolus. Šodien bija burvīga diena. Biju no rīta tiesā darbā. Drusku kārtoju darīšanas. Pārnācu ap 12.30. Aizgāju uz jūrmalu. Zemes vējš, sakarā ar ko ūdens jūrā ļoti auksts. Drusku peldējos. Tad gulēju kails siltajā saulē. Ir manāms gan, ka saulīte jau daudz zemāka iet. Nav vairs tā spilgtuma un karstuma, kas vasarā, bet maigs mīlīgums. Cilvēki, sevišķi sanatoriju atpūtnieki, diezgan daudz. Brīnišķi zila debess, zaļgana jūra, baltā, gludā pludmale, klusums – radīja brīnišķu izjūtu. Pārnācis cepu Majoru skārnī pirkto cūkas gaļu, kartupeļus, daudz sīpolus. Labi paēdu. Ēdu vēl daudz tomātus, rudzu maizi. Kādas 1 ½ st. pagulējos. Kļuva atkal labāki. Jūtos slikti pēc negulētajām naktīm, iemīl. un citiem notikumiem. Pēc tam drusku strādāju, bet nekas neveicas. Pagulēšos, atpūtīšos. Nelaba sajūta arī par nenokārtotiem darbiem tiesā. Pārs mēnešus esmu skrējis tikai uz randiņiem u.t.t.

Sestdien no rīta uzvārīju tantes iedotās salakas. Paēdu un sagatavojies braucu uz Rīgu plkst. 10.35. No rīta bija migla. Vēlāk izveidojās burvīga, silta diena. Izkāpu pie Torņakalna. [8] Rīgā paklejoju pa dārziem. Tad aizbraucu uz Ark. [9] Domāju, ka mīl. ar Azerb. izbeigsies. Staigāju vakarā pa Vērm. dārzu, kur uzsāku flirtu (kā parasts, acu valoda, kuru labi protu) – interesantā veidā ar kādu ļoti glītu iebraucēju. Gājām iepazinušies laukā no dārza. Bija tumšs – kādas ekz. tautības. Mazais Azerbaidž. (tas beidz patreiz med. fakult. [10]) izmisis skrēja gabalu dārzā pakaļ. Domāja, ka es ar to aizeju. Vēlāk izrunājušies gar universitāti atgriezāmies jaunajā Vērm. dārzā atpakaļ. Priekš tam sēdēju uz sola zem lielajiem kokiem. Pretim sēdēja Az. [11] ar tanti Paulu [12], pie kuras tas dzīvojot. Tagad zinu, ka tas ir tas, kas bija iemīl. Baltajā Māsā, un speciāli tā to aicināja no Azerbaidžānas. (Ir ļoti jauks, bet maza auguma.) Kad tas atbrauca (tante Paula deva B. Māsai priekš tam naudu, lai tas varētu atgriezties), tad B. M. mīlestība bija pārgājusi un tā to atraidīja. B. Māsa maina mīļ. pārāk par visām un ir mūžīgi nepiepildāma. Arī man tāda pati viegla mīlestība, un pēd. mēnešos vedu līdzīgu dzīvi B. Māsai. (Es to daru gan vairāk tā iemesla dēļ, lai vecumā nebūtu ko žēloties par neizdzīvošanos.)

Redzēju, ka Az. stāsta kaut ko Paulai un ka tā bieži uz mani skatās. Tad tā piecēlās un aizgāja. Mazais mani uzaicināja pavadīt ar to laiku. Gājām, jauki runādamies, pa plašajām ielām skaistajā, siltajā vakarā uz Vīlandes ielas pusi. Es dzīv.[13] līdzi negāju. Tur dzīvo Paula. Mazais saskaitās, un es aizgāju atpakaļ. Runāju ar Balto Māsu un teicu, ka ar kādu sastrīdējos u.t.t. Satiku atkal kādu – blondu, svaigu sejas krāsu –, ar kuru kādreiz biju. Aizgājām. Tad vēl ar vienu. Pie operas kanālmalā pie laiviņu īrētavas redzējām kādu pārīti stāvus kopojamies ēnā. Sieviete jautri smējās. Vēlāk dārzā atnāca atkal mazais. Ļoti lūdzu, lai nedusmojas. No sākuma bija dusmīgs, bet vēlāk drusku atlaba. Skrēju no viņa uz vilcienu. Aizskrēju sasvīdis pēdējā minūtē. Priekš tam runājos ar “draudzenēm” [14], draiskuļojām, jokojāmies burvīgajā, siltajā, zvaigžņotajā naktī krēslainajā dārzā un bulvārī. Tik jauki flirtēt ar staigājoš_ un zināt, ka daudz ko vari iespēt! Baltā Māsa teica, ka tai kritis zin. armēnis, ar kuru norunāju tikšanos Komercviesnīcā, bet neaizgāju tā iemesla dēļ, ka atgriezos no Meža parka gaitām plkst. 10 vak. Bez tam man sevišķi liela interese nebija.

Otrā rītā apkopos, kā parasti, un aizgāju vēlāk uz jūrmalu, kur peldējos un sauļojos. Bija burvīga diena, un bija daudz cilvēku. Nebija mierīgs prāts, iedomājoties az. Nebija vis mīl. pārgājusi, bet pastipr. Plkst. 4 braucu. Izkāpu Arkād., kur staigāju skaistajā dārzā. Spēlēja kareivju orķestris. Tankistu diena. Ar tramvaju aizbraucu Rīgā ap 6. Bija mugurā rūt. uzvalks, balta šlipse u.t.t. Biju glīti apģērbies, bet novārgusi seja, jo dienā nemaz nepagulējos. Vērm. dārzā daudz cilvēku. Uz soliem sēdēja kolēģi. Piesēdos Paulai. [15] Satiku Žeņku ar vēl dažām jaunākajām. Čamdīja man krūtis. Es teicu, ka man ir [arī] liekas u.t.t. Teicu, ka iemīlēj. u.t.t. Piesēdos Paulai. Stāstīju, ka esmu vienā iemīl. u.t.t. Paula, kā parasti, izteica ciniskas, brutālas piezīmes – savā parastā valodā. Tai arī daudz taisnības. Uz garā sola sēdēja Ķirz. – Hari –, jauki izjokojāmies par pavadītajiem jautrajiem laikiem. Cik tā gaisīga, jautra bija, bet tagad uz kruķiem. Žeņka un citas klausījās. Visādi izjokojāmies. Ž. ļoti rupji runā un jokojas. Vēlāk iestājās noslēpumainā krēsla. Es ar nevienu nevēlējos iepazīties, lai gan staigāju, romantiskas sajūtas pārņemts, flirtējot. Ne uz vienu nevarētu nekā darīt – iemīl. dēļ. Baltā Māsa man prasīja, kāpēc neeju ar Azerb. u.t.t. Es teicu, ka man ar to nekas nav. Tad. B. Māsa sāka mani pamatīgi pratināt. Es visu noliedzu. Tā bija dusmīga, ka šo piedzīv. slēpu, jo mēs viena otram visu izstāstām. Tad tā lika visas kārtis galdā un pateica pat visu, ko mēs ar Azerb. runājām, ejot uz dzīv. sestdienas vakarā. Tas teicis arī par zināmo vakaru un cik jauki viss notiekošais bijis. Tad atzinos visu un teicu, ka a. man lika uz plikiem ceļiem zvērēt, ka par mūsu sakaru nevienam neteikšu. Ar B. Māsu gājām flirtēt uz bulvāri. Pa ceļam iegājām jaukajā kaukāziešu vīna veikalā [16] blakus žokeja klubam [17]. Tur kaukāziešu ainas gleznotas uz sienas, strūklu aka u.t.t. Aizgājām līdz operai. Izšķīrāmies un sākām flirtu. Vēlāk atgriezos dārzā, kur bija atnācis mazais un runājās ar Ķirzaku, Žeņu un citām. Es Žeņai teicu, lai ar mazo nerunā, jo Paula taisīs skandālu. Tas bija ļoti nejauki, bet biju dusmīgs. Žeņa atkal rupji jokojās, lai kādu... Es izdarīju augstu lēcienu uz abām pusēm izpl. kājām. [18] Jutos ļoti viegls kustībās – satraukts un lokans. Mazais kaut ko uztraucies stāstīja citiem. Es jokojos vēl pie garā sola. Visādi jokojās ar mani – par to, ka sestdien aizmirsu mēteli apstād. pie esplan., kur ar vienu biju. Filipīne tur bija stāvējusi un gaidījusi, kad nāks pārīši, lai varētu skatīties. Stāstīja arī par zilo bundžiņu, kuru aizmirsu paviljonā, kad mēs ar zināmo no turienes mukām kādā naktī no Filipīnes, kura skatījās. Es no tiem aizskrēju, izdarot augstu bal. lēcienu izplestām kājām. Vēlāk ar tādu pašu devos pie Ķirz., kura stāvēja atspiedusies uz kruķiem. Biju ļoti mīļš pret to. Kompānija, kur stāvēja mazais, izklīda, un tas aizgāja ātri ar Žeņu, lai prasītu, ko es tai teicu. Tante Paula droši vien tam bija izstāstījusi, ko es tai dienā stāstīju par iemīl., un tas droši vien saprata, ka tas, ko m. [19], ir tas. Teicu Paulai arī, ka ne ar vienu citu nevaru iet. Vēlāk a. atgriezās un, aizsteidzies man garām, apsēdās uz sola pie muz. estrādes. Es piegāju tam klāt. Tas bija ļoti nopietns un skumjš. Teicu, kāpēc tas visu izstāstījis? Pateicu, ko Baltā Māsa man stāstīja. Tas atzinās, ka visu izstāstījis Paulai, jo vēlējies iegūt tās padomu xxx [20] u.t.t. Es nebiju vairs dusmīgs. Bija jāsteidzas uz vilcienu. Atvadoties karsti spieda roku. Es atbildēju. Tā izveidojās mocošs, smeldzošs, bet arī neizsakāmi patīkams notikums. Mājās braucām ar Rasmu, kura arī pārs dienas bija uzdzīvojusi. Pie Buldur. pa vagona logu jokainā kārtā iesaucām kādu jaunu, glītu puisi, kas arī atgriezās no izpriecām. Majoros iekāpa Dub. Rita, Brachmaņu Saša, Franča Ausma u.c., kuri atgriezās no izpriecām. Nācu mājā, saķēries ar Ritu. Jokojām, lai es naktīs nepazaudēju nevainību. Teicu, ka sākšu nēsāt nevainības jostu un pie jostas glabāsies atslēga. Aizgāju gulēt 1.30.

 


[1] Atsauce uz Kārļa Ulmaņa īstenoto valsts apvērsumu 1934. gada 15. maijā, kura rezultātā tika atlaista Saeima, aizliegtas partijas un izveidots autoritārais režīms.

[2] 21. jūnijā tika rīkota ar padomju vēstniecību saskaņota demonstrācija, kuras gaitā komunistu pārstāvji iesniedza PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka Andreja Višinska izveidotajai Augusta Kirhenšteina Latvijas valdībai (ko 20. jūnijā bija apstiprinājis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis) savas partijas prasības.

[3] Uz Rīgas pili kā Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

[4] Runa ir par 1940. gada 17. jūnija notikumiem Rīgas dzelzceļa stacijas laukumā, kad tajā ienāca okupācijas karaspēka tanki. Pēcpusdienā vairākus simtus ļaužu liels pūlis, kurā bija daudz piedzērušo un kriminālnoziedznieku, Rīgas Galvenās dzelzceļa stacijas laukumā uzbruka policijai. Kopumā šajā dienā 57 Latvijas policisti tika ievainoti, trīs – sadurti, viens – sašauts. Skat.: Inesis Feldmanis (zin. red.). Latvija Otrajā pasaules karā (1939–1945). 184. lpp.

[5] Norāde uz Kaļķu ielas un Aspazijas bulvāra krustojumu.

[6] LK(b)P Rīgas rajona komitejas veikta kontrole.

[7] Pierakstīts vecumdienās.

[8] Irbes svītrojums.

[9] Arkādijas parku.

[10] Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti.

[11] Azerbaidžānis.

[12] Homoseksuāļus Irbe dienasgrāmatā sauc par tantēm, bet viņus pārsvarā piemin sieviešu dzimtē un izmantojot iesaukas.

[13] Dzīvoklī.

[14] Pēdiņās ielikts vecumdienās.

[15] Irbes svītrojums.

[16] Brīvības bulvārī (toreiz Ļeņina ielā) starp Raiņa bulvāri un Merķeļa ielu.

[17] Pirmskara “Jockey Club”.

[18] Izplestām kājām – baleta lēcienu.

[19] Mīlu.

[20] Dzēsts.

Kaspars Aleksandrs Irbe

Dzimis 1906. gadā, miris 1996. gadā. Dzīvojis Jūrmalā, lielāko daļu darba dzīves strādājis kā tiesu izpildītājs. No 1927. līdz 1996. gadam rakstījis dienasgrāmatu, kurā cita starpā dokumentējis homose...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!