Redakcijas sleja
18.02.2022

Sleja, kam vajadzēja būt par pavasari

Komentē
4
Saglabā

Vēl vakar šo redakcijas sleju biju iecerējusi pavisam citādu – pavasarim un ierobežojumu beigām tuvojoties, grasījos rakstīt ko noskaņojumam atbilstošu: uzmundrinošu un vieglu.

Tā vietā vakardienas notikumi mani piezemējuši diametrāli pretējā punktā – dusmīgu un saskumdinātu rakstām par tiesiskuma un cilvēktiesību krīzi Latvijā.

17. februārī Saeimas deputāti lēma neatbalstīt bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneses amatam, debatēs kā iemeslus minot viņas piedalīšanos lēmumā par visu ģimeņu aizsardzību un uzdrošināšanos publiski aizstāvēt daudzviet Eiropā jau pašsaprotamu izpratni par viendzimuma pāru līdztiesību – izpratni, ko lieliski definē citāts no jau minētā Satversmes tiesas lēmuma: "Sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas grupas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā, tiesiskā valstī."

Nevar, ja vien "tiesiska valsts" nebūtu šķērslis, ko acīmredzot iespējams ignorēt. Sanitas Osipovas profesionālo Satversmes lasījumu, kurā viņa aizstāv visu ģimeņu tiesības, deputāti sauc par "liberālo angažētību" un patronizējoši iesaka citas karjeras opcijas, taču neredz pretrunu viņas kandidatūru neapstiprināt, paši savu politisko mērķu vadīti – fakts, kas vismaz manī izsauc pamatotu jautājumu: vai deputāti, kas atzītai tiesu nozares profesionālei norāda viņas vietu, paši saprot tiesiskas valsts pamatprincipus? Jautājumu, kas ir pietiekami satraucošs, lai prasītu atbildi.

Kamēr tiesiskuma izpratne Latvijas parlamentā raisa nopietnas bažas, daži šīs sadursmes aspekti ir vienkārši nomācoši. Nomācoši, jo tik labi pazīstami un tāli no mūsdienīgas Eiropas valsts standartiem. Mūsu politiskās kultūras līmenis joprojām pieļauj, ka daļa Latvijas iedzīvotāju publiski no Saeimas tribīnes tiek saukti par pederastiem un ir pavisam normāli norādīt, ka tiem "pārgudrajiem", kuri atļaujas domāt patstāvīgi, drosmīgi un izteikties ārpus sausi birokrātiskā ietvara, nav vietas tiesu sistēmā vai valsts pārvaldē, bet gan augstskolā. Izglītības vērtību nonivelējošs, bet likumsakarīgs uzskats, kas neviļus izskaidro ne tikai debašu kvalitāti, bet arī situāciju ar augstāko izglītību Latvijā.

Izsmeļošāku skatu uz notikušā tiesiskajiem un politiskajiem aspektiem turpmākajās dienās un nedēļās sniegs "Satori" autori, taču skaidrs ir viens – šis notikums ir simptoms gan plašākiem iekšējiem valsts pārdefinēšanas procesiem, gan arvien drudžainākai priekšvēlēšanu cīņai. Pateicoties savai drosmei, zināšanām un inteliģencei Sanita Osipova neviļus kļuvusi par cilvēktiesību cīņas seju Latvijā, taču ar viņas neievēlēšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā nekas nesākas un nebeidzas – Osipovas izpratne par cilvēcisko cieņu un pamattiesībām Latvijā ir dzīva jau sen* un tuva arvien lielākai sabiedrības daļai (ko pierāda gan sabiedriskās aptaujas, gan savāktie paraksti par Kopdzīves likumu), bet tas, ko daļa sabiedrības sauc par "LGBT+ propagandu" un "mazākuma diktātu" ir tikai spiediens, ko radījis pamatīgs sasalums tajā valstiskās attīstības punktā, no kura mums jau sen būtu vajadzējis kustēties uz priekšu.

Arī "Satori" turpinās runāt par cilvēktiesībām un pievērsīs tām īpašu uzmanību pirmsvēlēšanu laikā. Tikko esam arī laiduši klajā "Satori" ziemas avīzi "Aiz kauna", kas jau atrodama Rīgas kultūrvietās un kur lasāmi mūsu labāko autoru raksti par kvīru kultūru, tostarp Mārtiņa Jansona pārskats par LGBT+ tiesību situāciju Austrumeiropas valstīs un Krievijā. Lai arī, protams, homofobijas ietekmes mērogs uz tiesiskumu dažādos postpadomju telpas punktos ļoti atšķiras, paralēles ir grūti ignorēt, tāpēc nobeigumam citāts no raksta: "Vēl 2013. gadā Krievijas neatkarīgais izdevums "The New Times" lūdz pazīstamus kultūras darbiniekus atbalsta kampaņā uzrunāt kvīru pusaudžus. Daudzi novēlēja nepadoties, izturēt sitienus un meklēt sevi. Visīsākā un, kā vēlāk izrādījās, pravietiskākā bija režisora Kirila Serebreņņikova replika: "Man ir tikai viens novēlējums homoseksuāliem pusaudžiem: "Draugi, ātrāk brauciet prom no Krievijas! Šeit jūs nevarēsiet būt laimīgi." Jau tuvākie gadi parādīs, cik trāpīgs šis novēlējums ir attiecībā uz Latviju."

Vērojot vakardienas notikumus, varu tikai piekrist.

 

 

* Par LGBT+ tiesību aktīvisma pirmsākumiem Latvijā iesaku izlasīt "Satori" intervijā ar Lindu Freimani, kas atrodama "Satori" avīzē "Aiz kauna".

Anna Andersone

Anna raksta par teātri un ir interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!