Skolas iekšējā kultūra

cienītie! lai skola kā vide bērnu dažādu prsmju un iemaņu attīstībai būtu progresa nevis regresa stadijā, ir jāsaprot pats galvenais: skolotājiem ir jābūt visas sabiedrības kultūras elitei, tiem jābūt dzīvesgudriem un erudītiem cilvēkattiecību speciālistiem, stingriem, prasmīgi prasīgiem, mazliet dulliem, bet ārkārtīgi iedvesmotiem un aizrautīgiem - tikai tādi cilvēki kļūs par autoritāti demokratijas laikmetā uzaugušajai bērnu un jauniešu varzai, kura visādi protestē un atklāti ņirgājas par tām/tiem marionetēm, kas periodiski stājas viņu priekšā un mēģina vadīt/virzīt tā saucamo mācību procesu. atvainojiet, ja lasot šo, aizvainojas kāds kolēģis/kolēģe, bet cik jūsu skolā ir tādu skolotāju, kurus bērni gatavi uz rokām nēsāt, aiz kuriem ietu i caur uguni, i ūdeni? varbūt viens, varbūt divi, bet tas jau būtu daudz. abpusēja cieņa, līdzvērtīgu attiecību gaisotne, radošs pacēlums - šādam stāvoklim jāiestājas, kad skolotājs-autoritāte ienāk klasē. kāpēc tādu skolotāju-vadītāju, līderu ir tik maz? atbilde ir viennozīmīga - esošā pedagogu pavairošanas mašinērija(lasi - pedagogu izglītošanas sistēma) ir nododama lūžņos. šībrīža latvijas teorētiskā topošo pedagogu sagatavošana var izrādīties noderīga/jēdzīga tikai tad, ja tai līdzsvarā ir prakse, un ne jau pedagoģiskā. lai jauns cilvēks kļūtu dzīvesgudrs, iedvesmots, stingrs un prasīgs, savus iekšējos un kolektīva ārējos konfliktus risināt protoša personība, ar sēdēšānu lekcijās, semināros, patstāvīgo darbu darīšanu, imitēto vai reālo mācību stundu vadīšanu saviem kursabiedriem vai skolas prakses laika skolēniem,- ar to vien nepietiks. meža skolas, izdzīvošanas nometnes, pārgājieni dabā u.tml. - tas attīstīs dziļas sensitīvas prasmes topošā skolotāja dvēselē un atsijās tos, kuriem nav un nebūs kaut vai nelielas drosmes, cīnītāja gara dzirksts, kuri nav spējīgi nokāpt no sevis izcelšanas kāres/varas postamenta un izrāpties no iekšējo kompleksu risinātnespējas bedres pat ar palīdzīgu roku "mežu". skarbi? nē. vienkārši un produktīvi. tikai tam nu galīgi nav gatava esošā izglītības sistēma, kuru nesen beidzot mazliet sašūpoja eks-ministrs izglītības jomā. absolūti un viennozīmīgi ir jāreorganizē augstskolu darbs/programmas pedagogu izglītošanā ar pilnīgi citiem uzsvariem un akcentiem. taču nav ne mazāko svaigo vēsmu, kas liecinātu, ka tas šobrīd iespējams. un otrkārt, arī skolu teorētiskas mācību programmas sen jau bij laiks kardināli mainīt, turklāt nodrošinot skolu vides ar iespēju dažādot mācību formas i telpā, i laikā, ieviešot elestību, kuras vājš modelītis reizēm parādās ja nu vienīgi t.s. projektu nedēļās.
lai nu sokās visiem skolu censoņām!
dabaszinību, matemātikas, fizikas, ģeogrāfijas un sporta skolotājs