Kultūrtelpā "Hanzas perons" festivāla "Skaņu mežs" laikā 8. oktobrī plkst. 13.00 bezmaksas koncertā uzstāsies portugāļu deju mūzikas producente Nídia, ģitārists un dziedātājs Stiāns Vesterhuss, eksperimentālā popmūziķe Evita Mandži un citi. Būs dzirdami arī vairāki jaundarbu pirmatskaņojumi. Pasākums būs daļa no bērniem un jauniešiem paredzētā projekta "LYRA".
Nídia, savulaik pazīstama kā Nídia Minaj, ir portugāļu elektroniskās mūzikas producente un DJ, kas strādā tieši "kuduro" – deju mūzikas apakšžanrā, kas radies Angolā, kur dominē portugāļu valoda, un kas attīstījies līdztekus deju stilam ar tādu pašu nosaukumu. Būdama gan ievērojama mūziķe, gan mākslinieku biedrības un izdevniecības "Príncipe Discos" dalībniece, viņa ir nozīmīga portugāļu pagrīdes deju mūzikas scēnas pārstāve.
Medijs "Pitchfork" par "Príncipe Discos" raksta: "Pēdējās desmitgades laikā tādi apvienības "Principe" mākslinieki kā DJ Marfox un Nídia ir kā ar elektrošoku iekustinājuši pūļus visapkārt pasaulei." Savukārt medijs "Vice" par Nídia raksta: "Nídia ir mākslinieciski uz nākotni vērstā, uzlecošā "Príncipe Discos" zvaigzne."
Nídia pirmais fiziskā formātā izdotais albums "Danger" tika iekļauts žurnāla "The Wire" 2015. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā. Nídia ir sadarbojusies arī ar Fever Ray, radot mūziku albumam "Plunge", un par šo darbu arī saņēmusi "Grammi", proti, Zviedrijas "Grammy" balvas ekvivalentu. Nídia saņēmusi arī Lielbritānijas "AIM" balvu kategorijā "labākais neatkarīgās mūzikas remikss" par viņas remiksu dziedātājas Lafawndah skaņdarbam "Tourist". Viņas nesenākā publikācija ir 13. septembrī izdotais singls "E Como?".
Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus) ir norvēģu ģitārists un dziesminieks. Viņš ir attīstījis individuālu ģitārspēles tehniku, ko dažkārt asprātīgi raksturo kā "demonstrāciju necieņai pret savu instrumentu", un pielieto to gan abstraktas mūzikas albumos, kā, piemēram, "Earthbound Monochrome", elektroakustiskā sadarbībā ar beļģu bundzinieku Teunu Verbrugenu (Teun Verbruggen), gan popmūzikas relīzēs, tostarp 2020. gada albumā "Redundance" un šī gada septembrī publicētajā ierakstā "SOTT". Viņa ģitārspēle ir inovatīva, taču viņa estētiskie mērķi ir emocionāli un pacilāti.
Medijs "AllAboutJazz" par Vesterhusa ģitārspēli rakstījis: "Solo ģitārspēles kanonā nav daudz lietu, kas jūs spētu sagatavot Stiānam Vesterhusam un viņa albumam "Pitch Black Star Spangled" – tas ir ieraksts, kas pilnībā pārdefinē solo ģitārmūzikas albuma ideju kā tādu." Tikmēr žurnālā "The Wire" atrodams šāds viedoklis tieši par Vesterhusa radīto popmūziku: "Viņš ir spējīgs no čuksta eksplodēt kliedzienā un sekundes laikā atkal pārtapt atpakaļ. Viņa balss ir saviļņojoša – tās veidols robežojas no Tomam Veitsam radniecīgas rūkoņas līdz tīrākajam Džefa Baklija stila falsetam."
Evita Mandži (Evita Manji) ir grieķu komponiste un skaņu māksliniece, kas savos darbos izmanto skaņu sintēzi, skaņu apstrādi un kora mūzikas iedvesmotus vokālus, lai radītu klubu mūzikas un abstraktas elektronikas iedvesmotu popmūziku. Viņa bilst, ka radītās mūzikas centrālās tēmas ir cilvēka eksistenciālais stāvoklis, klimata pārmaiņas, kvantu fizika un nāve. Mandži ir uzstājusies tādos mūzikas festivālos kā "Unsound", "Borderline", "Rhizom" un "Lunchmeat", savukārt viņas mūziku publicē ievērojamā Berlīnes izdevniecība "PAN". Sarunā ar mediju "Dazed Digital" Mandži uzsver, ka vēlas, lai viņas radītā mūzika klausītājiem šķistu organiska un dzīva. Medijs "The Face" nesenā publikācijā nodēvējis Mandži par "introspekcijas meistari", uzsverot, ka Mandži savas skumjas mākslinieciski izskata ar uzsvērtu bezbailību. Iespējams, tās atrod kopīgu noti ar bažām par visas pasaules nākotni, kas skaidri ieņēmušas centrālo vietu viņas mūzikas tematikā.
Viņas debijas albums "Spandrel?" ir tematiski veltīts evolucionārām savdabībām – pārmaiņām pasaulē, kas radušās vispārējas attīstības rezultātā, taču nepilda nekādu praktisku funkciju. Māksliniece uzsver, ka šādi "blakusprodukti" tik un tā kļūst par neatņemamu daļu no mums un mūsu pasaules.
Koncertā vairāki mākslinieki uzstāsies ar jaundarbiem:
1974. gadā dzimušais Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) darbojas eksperimentālās mūzikas un laikmetīgās mākslas laukā. Viņa darbi nereti ir konkrētām telpām radītas instalācijas, kas izmanto lauka ierakstus un niansētu darbu ar skaļruņiem, kā arī analogos sintezatorus un ģeneratīvu datormūziku. Viņš ir strādājis arī kino, teātra un laikmetīgās dejas sfērā.
1991. gadā dzimusī Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali) ir starpdisciplināra māksliniece, kas dzīvo un strādā Oslo. Savos video darbos Bjornali pēta rūpīgi izvēlētus biotopus, eksperimentējot ar dažādām digitālas fotogrāfijas tehnikām. Var teikt, ka viņa digitālā plaknē ievelk mazus fragmentus no dabas, un tajā sekojoši tos pārveido. Viņas daiļrades galvenās tēmas ir digitālo tehnoloģiju neizbēgamība ikdienā, kā arī šo tehnoloģiju nespēja adekvāti tvert un demonstrēt dažādu tēmu patieso sarežģītību.
Sākotnējie šī dueta priekšnesuma skaniskās daļas materiāli iegūti Rishauga meistarklasēs bērniem un jauniešiem, kas organizēti projekta "LYRA" ietvaros Rīgā, Daugavpilī un Trumsē.
Komponiste Anna Fišere, mākslinieks Miķelis Fišers un rakstnieks Andris Kalnozols radījuši darbu "Dvēseles attīrīšanas iekārta", kas sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādi: "Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!" Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par "vienlīdzīgiem radījumiem", un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.
Komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska) prezentēs savus darbus kopā ar jauniešiem un bērniem, kuri tos apguva projekta "LYRA" darbnīcā Rīgā.
Pēters Ablingers periodiski pasniedz kompozīciju Berlīnes Mākslas akadēmijā, no 2012. līdz 2014. gadam bijis pasniedzējs Hadersfīldas Universitātē un ir bijis viesdiriģents tādiem prestižiem ansambļiem kā "Klangforum Wien", "United Berlin" un Insel "Musik Ensemble". Ablingera mūziku izpildījuši tādi prestiži laikmetīgās mūzikas izpildītāji un kolektīvi kā Ērvins Arditi, "JACK Quartet", "Quatuor Diotima" un "Wet Ink".
Silvija Zitinska ir dzimusi Varšavā un apguvusi klavieru, čella un perkusijas spēli Polijā un Zviedrijā. Viņa spēlē kā laikmetīgo mūziku, tā brīvo improvizāciju. Viņa pasniedz perkusijas instrumentu spēli Bāzeles Mūzikas akadēmijā kopš 1985. gada un ir muzikālajai izglītībai veltītās biedrības "Zuhören Schweiz" dalībniece un līdzdibinātāja. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa ir viena no radio raidījuma "Musik unserer Zeit" vadītāja Šveices stacijā SRF2 un tajā kopā ar kolēģiem komentē jaunākos laikmetīgās mūzikas ierakstus.
Pasākums ir daļa no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstītā projekta "LYRA", kas paredzēts bērniem un jauniešiem. Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Rīkotāji stāsta: "Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem."
0