Aktualitātes
27.12.2022

Simtiem kultūras darbinieku parakstījuši otro atklāto vēstuli Naurim Puntulim

Komentē
0

Vairāk nekā 500 kultūras darbinieki parakstījuši otro atklāto vēstuli Kultūras ministram Naurim Puntulim, turpinot diskusiju, ko izraisīja Puntuļa balsojums pret 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas 30. novembra balsojumā tika noraidīta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Pirmā vēstule lasāma šeit, savukārt Puntuļa atbilde tai – šeit. Piedāvājam iepazīties ar pilnu otrās vēstules tekstu.

Pateicamies Kultūras ministram Naurim Puntulim par atbildi uz mūsu 8. decembra vēstuli, kuru viņš sniedza 14. decembrī no Saeimas tribīnes.

Tomēr jāsaka, ka Jūsu atbilde nenesa cerēto skaidrību un mierinājumu un neatgrieza uzticēšanos. Gluži pretēji — Jūsu izvēle mūsu uzdotā jautājuma būtību interpretēt kā "ideoloģiju sadursmi" tikai palielinājusi mūsu neizpratni un sajūtu, ka netiekam sadzirdēti. Tādēļ rakstām vēlreiz, cerībā šoreiz saņemt atbildi pēc būtības un uzsākt īstu sarunu par iekļaujošas sabiedrības veidošanu ar kultūras un politikas līdzekļiem.

Jūs sakāt: "Iepriekšējā Saeimas sēdē es kā Nacionālās apvienības deleģēts ministrs solīju argumentēti atbildēt uz vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un sabiedriskie darbinieki, kas, loģiski secinot no vēstules satura un tajā uzdotā jautājuma, vēlēšanās nav balsojuši par Nacionālo apvienību."

Ministra kungs, cilvēku izvēle vēlēšanās ir privāta. Vēstules parakstītājiem nav informācijas par citu parakstītāju politiskajām izvēlēm.

Otrkārt, vai Jūs gribat teikt, ka cilvēki, kas balsojuši par Nacionālo apvienību, nekad nerakstītu šādas vēstules, t. i., kultūrpolitikas plānošanas dokumenti, Satversmes pamatvērtību iedzīvināšana un ministru politiskā atbildība Nacionālās apvienības balsotājiem ir vienaldzīga?

Treškārt, vai Jūs apgalvojat, ka sabiedrības viedoklis ņemams vērā tikai tad, ja to izsaka izpildvaras tiešais politiskais elektorāts? Kultūras ministrs pārstāv visu kultūras cilvēku intereses — un ne tikai "mūsuprāt". Nozares politika un plānošanas dokumenti attiecas uz visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neatkarīgi no politiskās piederības.

Jūs turpināt: "Šī ir absolūti politiska vēstule, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā."

Kultūras darbinieku atklātā vēstule tik tiešām ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības. Neviens no mums nav ārpus politikas — ne balsojot, ne iestudējot izrādes. Mūsu vēstules "politiskums" nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod Jums tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot — kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus?

Jūs apgalvojat: "Vēstule veidota no pozīcijas un uzsverot "mūsuprāt". Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt". Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt"."

Nacionālās apvienības "mūsuprāt" un vēstuli parakstījušo kultūras darbinieku "mūsuprāt" nav viens otram pielīdzināmi. Šī vēstījuma vairāk nekā 400 paudēji nav vienas organizācijas vai partijas biedri un pat ne balsotāji. Iekļaušana un vienlīdzība ir cilvēktiesību un Satversmes pamatvērtību jautājums. Mūs nevieno politiska organizācija, bet izpratne par nozares mērķiem, kuri mums visiem ir kopīgi un saistoši. Tāpēc vēlreiz aicinām Jūs uz sarunu par mūsu jautājuma būtību.

Jūs uzsverat, ka Nacionālā apvienība ir parakstījusi jaunās valdības deklarācijā ietverto 27. punktu: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma." Jūs sakāt: "Nacionālās apvienības-prāt, ir iespējami dažādi, nevis viens vienīgs veids, kā to nodrošināt."

Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis ilgstoši un ciniski noraidīt šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Nacionālās apvienības "veids" sabiedrības saliedēšanai līdz šim ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana. Tomēr ticam un ceram, ka Jums nākotnei ir kāda labāka ideja.

Elīna Pinto raksta: "Tieši līdzdalība ir atslēga, kas ļauj rezignāciju pārvērst līdzatbildībā par politikas izvēlēm. Rietumu demokrātijās ir labi pazīstami principi par (..) lēmumu saskaņošanu ar tām cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas. Neievērojot šos principus, mēs nonākam pie "papīra reformām", kas ir aizbildnieciskas un īsmūžīgas, jo nepilnīgi risina attiecīgās sabiedrības daļas patiesās vajadzības – lai tie būtu mazo ienākumu guvēji nodokļu režīmā, skolēni izglītības reformās vai īrnieki mājokļu īres regulējumā. Iesaistes trūkums vairo arī pilsoniskā beztiesīguma sajūtu un neuzticēšanos valdībai, ko ir ārkārtīgi viegli pārvērst destruktīvā "neizdevušās valsts" retorikā vai protesta balsojumos vēlēšanu dienā." Tādēļ šeit nepietiks tikai ar "Nacionālās apvienības-prāt". Mēs sagaidām iekļaujošu dialogu, ieinteresēto pušu kopdarbu ar reālpolitikas veidotājiem un likumdevējiem.

Kamēr gaidām, joprojām esam tiesiskuma deficītā — situācijā, kad likumdevējs, neraugoties uz Satversmes tiesas uzdevumu, ne tikai nenāk ar iniciatīvu, bet arī atkārtoti bremzē un noraida 23 000 vēlētāju iesniegto iniciatīvu nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.

Jūs sakāt: "Tiesības uz "mūsuprāt" ir jebkuram politiskam spēkam šajā Saeimas zālē, bet visu izšķir demokrātisks vairākums – demokrātiski ievēlētas Saeimas vairākuma balsojums."

"Vairākuma balsojums" nenozīmē "vairākuma pārākumu" vai absolūto varu. Šī iemesla dēļ mūsu valsts pamatlikums garantē pilsoņu tiesību aizsardzību pret pūļa diktatūru. Latvijas valsts Satversmē uzsvērts, ka Latvija "balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības". Satversmes 95. pantā norādīts: "Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu."

Sarunā, kas skar cilvēka pamattiesības un cieņu, nav vietas "vairākuma spēka" pozīcijai.

Savā atbildē Jūs vaicājat: "Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi?" Jūs runājat par sabiedrības polarizēšanos divās atšķirīgās ideoloģijās un turpināt: "Abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju – vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā – liberālas vērtības pārstāvošo partiju "Progresīvie". Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit, centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju."

Vēlreiz atgādinām: savā pirmajā vēstulē rakstījām par ļoti konkrētu situāciju — kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Jūs mūsu vēstuli cenšaties padarīt par "ideoloģisku cīņu" un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību. Mēs norādījām to, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par  saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. Piemēram, kā Jūs veiksiet savu uzdevumu, vadot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu nacionālās identitātes un piederības, demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma un integrācijas īstenošanā? Kā Jūs atbalstīsiet Liepājas tapšanu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ja viena no obligātajām programmas Eiropas dimensijām ir iekļaujoša sabiedrība? Atbalstīsiet tikai tās sadaļas, kuras atbilst Nacionālās apvienības nostādnēm?

Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības.

Lai ilustrētu savu tēzi par "ideoloģiju cīņu sabiedrībā", Jūs kā piemēru minat Alvja Hermaņa izrādi "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis".

Dīvaini, bet tie šoreiz esam mēs, mākslinieki, kam jāskaidro politiķim atšķirība starp reālpolitiku un mākslu, starp izpildvaras darbiem un diskusijām no tribīnes. Žižeka un Pītersona saruna, lai cik aizraujoši to vērot, nav labs piemērs, kā veidot politiku — tā ir konstrukcija bez vēlēšanās ieklausīties, saprast un meklēt kompromisus. Jau pats vārds "duelis" liecina par to, ka šī procesa mērķis ir kādu uzvarēt vai pat nogalināt. Vairākumam uzvarēt mazākumu? Vai konservatīvajiem uzvarēt liberāļus? Reālpolitika nav ne spēle, ne cīņa. Mēs vienkārši vēlamies veselīgu sabiedrību, kurā visi ir līdzvērtīgi savās ikdienas dzīvēs. Saruna nav iespējama tad, kad viens no sarunas dalībniekiem pēc definīcijas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie.

Savu atbildi Jūs noslēdzat ar aicinājumu uz diskusiju. Esam pateicīgi par vēlmi turpināt sarunu. Ceram uz sarunu par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību "dueli". Ceram arī uz Jūsu iniciatīvu, ne tikai "iesaistīšanos" vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem.

Jūs sakāt: "Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu [ministra amatā] aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi, atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, esmu gatavs to turpināt."

Paldies, ka vēlaties turpināt sarunu par Satversmē noteiktajām pamatvērtībām. Mūs jo īpaši interesē tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikti Satversmes 91. pantā: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Savukārt Satversmes 110. pants nosaka: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības." Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020-34-03 šo pantu skaidro: "Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni. Sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.

Sprieduma 10.2. punkts runā par Satversmes 96. pantu: "Cilvēka cieņa ir demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība, un ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (..). Cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības, tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskarošs. Tādēļ likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu."

Jūs un mēs pagaidām dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav. Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.

Ministra kungs, mums kļūst arvien grūtāk svinēt izstāžu atklāšanas un pirmizrādes kopā ar valdības pārstāvjiem, kuri izliekas nezinām, ka šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā.

Pateicoties Satversmei un demokrātijai, Latvijā mākslu ir iespējams veidot brīvi.  Pagaidām cenzūra pie mums ir aizliegta. Paldies arī par Jūsu ieguldījumu tajā, jo Jūsu personīgā nostāja pret mākslas cenzūru Daugavpils Rotko centrā lika nozarei ar Jums lepoties. Tieši tāpēc tik šokējošs bija jūsu balsojums nākamajā dienā, iestājoties par veselas sabiedrības daļas dzīvju cenzēšanu.

Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai. 

Ceram, ka Kultūras ministrija un Jūs personīgi atradīsiet resursus un vietu šādai sarunai.

  1. Veronika Abdulmuminova, režisore
  2. Kristīne Abika, māksliniece
  3. Aksels Aizkalns, aktieris
  4. Elīza Aizpore, producente
  5. Anta Aizupe, aktrise
  6. Andris Akmentiņš, dzejnieks
  7. Kristaps Ancāns, mākslinieks
  8. Anta Ancveriņa, muzeja speciāliste
  9. Anna Andersone, teātra kritiķe
  10. Emīlija Paula Andersone, kultūras pasākumu producente 
  11. Sabīne Andersone, producente
  12. Arnolds Andersons, mākslinieks
  13. Ilze Andresone, filozofe, muzeja speciāliste
  14. Evelīna Andžāne, dzejniece
  15. Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore
  16. Lauris Anstrauts, mūzikas apskatnieks
  17. Līva Nora Apšeniece, kustību māksliniece, Rīgas izstāžu zāles projektu koordinatore
  18. Ieva Astahovska, mākslas kuratore
  19. Kristīne Auniņa, kultūras centra vadītāja, kultūras pasākumu producente
  20. Toms Auniņš, mūziķis
  21. Ivars Austers, radio raidījuma vadītājs, zinātnieks 
  22. Nicolas Auzanneau, tulkotājs 
  23. Anna Auziņa, dzejniece
  24. Daina Auziņa, muzeja speciāliste
  25. Imants Auziņš, mūziķis
  26. Kārlis Auziņš, mūziķis, saksofonists, komponists
  27. Krists Auznieks, komponists, mūzikas doktors
  28. Kintija Avena, māksliniece
  29. Maija Avota, Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas direktora vietniece
  30. Kārlis Arnolds Avots, aktieris
  31. Gusts Ābele, rakstnieks un režisors
  32. Jānis Ābele, kinorežisors
  33. Linards Āboltiņš, režisors
  34. Juris Āzers, mūziķis
  35. Toms Babincevs, filozofs
  36. Kitija Balcare, teātra kritiķe 
  37. Zane Balčus, kino zinātniece
  38. Ieva Balode, kultūras organizācijas vadītāja
  39. Lauma Balode, aktrise
  40. Jānis Balodis, teātra veidotājs, dramaturgs un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors
  41. Viesturs Balodis, teātra darbinieks
  42. Agate Bankava, laikmetīgās dejas māksliniece
  43. Baiba Bartkeviča, mūziķe, koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja 
  44. Signe Baumane, režisore
  45. Sandis Baumanis, kultūras platforma “Audra”, koncertu rīkotājs, kultūras darbinieks
  46. Reinis Bālers, norišu tehniskais organizators
  47. Aleksejs Beļeckis, mākslinieks
  48. Rūdis Bebrišs, filozofs
  49. Emīlija Berga, laikmetīgās dejas māksliniece
  50. Una Bergmane, vēsturniece
  51. Jūlija Berkoviča, biedrības ISSP direktore
  52. Lāsma Bērtule, režisore
  53. Austra Bērziņa, kultūras producente
  54. Ērika Bērziņa, dzejniece
  55. Lība Bērziņa, iekļaujošu un sociālu projektu vadītāja
  56. Paula Bērziņa, Kino Bize projektu vadītāja
  57. Digna Bicāne, mākslas pedagoģe
  58. Aiva Birbele, dramaturģe, komiķe
  59. Dita Birkenšteina, producente
  60. Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore
  61. Vita Birzaka, mākslas zinātniece
  62. Ģirts Bišs, komponists un skaņu režisors
  63. Anete Blūma, starpkultūru sadarbības projektu vadītāja
  64. Līva Blūma, mūziķe
  65. Linda Boļšakova, māksliniece
  66. Agnese Bordjukova, laikmetīgās dejas māksliniece
  67. Reinis Boters, teātra veidotājs
  68. Skuja Braden, mākslinieces
  69. Elīna Brasliņa, ilustratore
  70. Aleksandrs Breže, dizaineris
  71. Ivo Briedis, scenārists, pedagogs
  72. Kristīne Brīniņa, kustību māksliniece
  73. Pēteris Brīniņš, radošais aktīvists
  74. Baiba Broka, aktrise
  75. Aksels Bruks, mākslinieks
  76. Iveta Budreviča, režisore 
  77. Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe
  78. Krista Burāne, teātra un kino režisore
  79. Toms Burāns, mākslinieks, animators
  80. Platons Buravickis, komponists, pedagogs
  81. Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore
  82. Anna Marta Burve, muzikoloģe
  83. Anda Burve-Rozīte, kultūras žurnāliste
  84. Pamela Butāne, scenogrāfe
  85. Margherita Carbonaro, tulkotāja
  86. Ēriks Caune, mākslinieks
  87. Helmuts Caune, Jesajas Berlina biedrības direktors, publicists
  88. Una Cekule, režisore
  89. Uldis Cekulis, filmu producents
  90. Arvīds Ceļmalis, skaņu režisors
  91. Undīne Celitāne, jauno mediju māksliniece
  92. Dārta Ceriņa, kino kritiķe, pētniece un kuratore
  93. Agnese Cimuška Rekke, mūzikas producente
  94. Niks Cipruss, gaismu mākslinieks
  95. Līga Justīne Cīrule, vizuālās reklāmas noformētāja
  96. Linda Curika, publiciste
  97. Dace Čaure, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore un kino kritiķe
  98. Jana Čivžele, aktrise un kostīmu māksliniece
  99. Artūrs Čukurs, teātra mākslinieks, mūziķis
  100. Roberts Dauburs, režisors
  101. Jānis Daugavietis, kultūrpolitikas pētnieks
  102. Ričards Dauksts, mūziķis
  103. Staņislavs Davidovs, blogeris un producents
  104. Anna Dārziņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore
  105. Dainis Deigelis, dzejnieks
  106. Deniss Demčenko, digitālā satura autors
  107. Sanija Derkēvica, kultūras vadības absolvente
  108. Elizabete Dimante, kuratore
  109. Dens Dimiņš, tulkotājs
  110. Maira Dobele, publiciste
  111. Liene Dobrāja, kostīmu māksliniece
  112. Elīza Dombrovska, režisore
  113. Pēteris Draguns, dzejnieks
  114. Elīna Drāke, laikmetīgās mākslas centra “Kim?” izpilddirektore
  115. Sanita Drīle, grima māksliniece
  116. Ivars Drulle, tēlnieks, domes deputāts
  117. Katrīna Dūka, teātra veidotāja
  118. Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece
  119. Marta Dzene, kastinga režisore
  120. Andris Dzenītis, komponists, pedagogs
  121. Anna Dzērve, māksliniece
  122. Krista Dzudzilo, māksliniece
  123. Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes locekle
  124. Jana Egle, rakstniece
  125. Lote Eglīte, scenāriste
  126. Žanete Eglīte, projektu vadītāja
  127. Andris Eglītis, mākslinieks
  128. Ralfs Eilands, mūziķis, mākslinieks
  129. Ingūna Elere, dizainere
  130. Krišjānis Elviks, scenogrāfs - mākslinieks
  131. Dāvis Eņģelis, muzikologs
  132. Mārtiņš Eņģelis, pilsētplānotājs
  133. Kristaps Epners, mākslinieks
  134. Kristīne Ercika, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
  135. Inga Erdmane, māksliniece
  136. Zane Ernštreite, māksliniece
  137. Gundega Evelone, māksliniece
  138. Einārs Everss, mūziķis, kontrabasists
  139. Kirils Ēcis, dzejnieks
  140. Renāte Feizaka, māksliniece
  141. Laura Feldberga, māksliniece
  142. Ildze Felsberga, kino žurnāliste, režisore
  143. Anna Fišere, komponiste
  144. Miķelis Fišers, mākslinieks
  145. Kristīne Freiberga, kultūras projektu vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja
  146. Ingmārs Freimanis, publicists un dzejnieks
  147. Jevgēnija Frolova, mūziķe
  148. Iveta Gabaliņa, ISSP Galerijas vadītāja, māksliniece
  149. Antra Gaile, filmu producente
  150. Inga Gaile, dzejniece, rakstniece, dramaturģe
  151. Līga Gaisa, scenāriste un producente
  152. Toms Gaļinauskis, mūziķis, dzejnieks
  153. Jānis Gaņģis, filosofs, kultūras projektu vadītājs
  154. Zane Gargažina, režisore
  155. Ieva Gaurilčikaitė-Sants, horeogrāfe
  156. Anna Gāgane, mūziķe
  157. Elīna Gediņa, kustību māksliniece
  158. Rūdolfs Gediņš, dejas un teātra mākslinieks
  159. Jeļena Glazova, dzejniece, māksliniece
  160. Anete Goldmane, kultūras projektu vadītāja 
  161. Vladimirs Goršantovs, kustību mākslinieks
  162. Evita Goze, kuratore un laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
  163. Dace Grants, muzeja darbiniece
  164. Una Grants, dizainere
  165. Laima Graždanoviča, “2ANNAS ISFF” programmas direktore, māksliniece
  166. Maruta Grāvīte-Indrāne, producente, projektu vadītāja
  167. Roberts Grinbergs, vēsturnieks, kultūras menedžeris
  168. Alīna Grinpauka, māksliniece, uzņēmēja
  169. Guntars Gritāns, flautists, mākslas zinātnieks
  170. Sanita Grīna, arhīviste un tulkotāja
  171. Maima Grīnberga, tulkotāja
  172. Kaspars Groševs, mākslinieks, kurators
  173. Laura Groza, režisore, producente
  174. Igors Gubenko, filozofs
  175. Velta Gūtmane, māksliniece
  176. Alise Ģelze, kino producente
  177. Arta Ģiga, producente
  178. Deniss Hanovs, kultūrpētnieks
  179. Marta Herca, redaktore, podkāstu autore
  180. Santa Hirša, mākslas kritiķe
  181. Jānis Ielejs, arhitekts
  182. Nils Īle, mūziķis, etnoperkusionists
  183. Jana Jacuka, horeogrāfe
  184. Ilze Jansone, rakstniece un publiciste
  185. Rasa Jansone, māksliniece un publiciste
  186. Edmunds Jansons, režisors
  187. Dominiks Jarmakovičs, kino producents
  188. Justīne Jaudzema, kultūras pasākumu producente
  189. Katrīna Jaunupe, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja
  190. Linda Jeromane, dizainere
  191. Eva Johansone, kultūras žurnāliste
  192. Voldemārs Johansons, mākslinieks
  193. Dita Jonīte, teātra un dejas kritiķe
  194. Kristīne Jonuša, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” kopvede
  195. Jānis Joņevs, rakstnieks
  196. Dainis Juraga, kinooperators
  197. Liene Jurgelāne, kultūras projektu vadītāja
  198. Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, kostīmu māksliniece
  199. Kristīne Jurjāne, māksliniece
  200. Diāna Kaijaka, režisore un māksliniece
  201. Elīna Kalniņa, kuratore
  202. Linards Kalniņš, mūziķis un pedagogs
  203. Sandis Kalniņš, režisors un producents
  204. Kristaps Kalns, fotogrāfs
  205. Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centra radošais direktors
  206. Ansels Kaugers, komponists
  207. Aksels Kaulakāns, teātra producents
  208. Ieva Kauliņa, scenogrāfe
  209. Matīss Kaža, kino režisors un producents
  210. Daiga Kažociņa, aktrise
  211. Kristiāna Kārkliņa, mākslas zinātniece
  212. Anna Klišāne, režisore
  213. Ieva Kļava, producente
  214. Lauma Kokoreviča, māksliniece
  215. Ansis Kolmanis, reperis un hip-hop mūzikas producents
  216. Kaspars Kondratjuks, festivāls “Komēta”, pasākumu producents, dīdžejs
  217. Anna Konovalova, fotogrāfe
  218. Anete Konste, dramaturģe un publiciste
  219. Marta Kontiņa, producente
  220. Marta Kotello, arhitekte
  221. Oskars Kotello, arhitekts
  222. Dārta Krāsone, festivāla “RojaL” rīkotājdirektore
  223. Alise Krauja, filmēšanas objektu menedžere
  224. Zane Kreicberga, teātra režisore un pētniece
  225. Solvita Krese, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore
  226. Jana Krieva, kultūras projektu vadītāja, “Sansusī” producente
  227. Agnese Krivade, dzejniece
  228. Laine Kristberga, mākslas zinātniece 
  229. Kate Krolle, māksliniece
  230. Jānis Kronis, aktieris
  231. Rolands Kronlaks, komponists
  232. Anete Krūmiņa, dizainere
  233. Linda Krūmiņa, dramaturģe
  234. Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, fotogrāfs
  235. Ance Kukule-Sniķere, aktrise, režisore, pedagoģe
  236. Žulijens Nuhums Kulibali, kultūras projektu vadītājs un kino kritiķis
  237. Linards Kulless, mākslinieks
  238. Roberts Kuļenko, režisors
  239. Rūta Kuplā, kostīmu māksliniece
  240. Kristaps Kuplais, bibliogrāfs
  241. Edvards Kurmiņš, laikmetīgās dejas mākslinieks
  242. Maija Kurševa, māksliniece
  243. Alma Kušķe, teātra producente
  244. Svens Kuzmins, rakstnieks
  245. Sandra Ķempele, mākslas izglītības projektu kuratore
  246. Mārtiņš Ķibers, Rīgas cirka radošais direktors, producents, režisors
  247. Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe
  248. Raimonds Ķirķis, dzejnieks
  249. Gundega Laiviņa, kuratore
  250. Dana Laizāne, tulkotāja
  251. Madara Lapiņa, muzeja darbiniece
  252. Sandra Lapkovska, Latvijas jaunā teātra institūta producente
  253. Gerds Lapoška, aktieris
  254. Ūna Laukmane, māksliniece
  255. Anda Lāce, māksliniece, kuratore
  256. Gunta Lāce, skolotāja
  257. Antra Lācberga, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste 
  258. Mārīte Lempa, kultūras projektu vadītāja
  259. Kārlis Lesiņš, režisors
  260. Marija Leskavniece, redaktore
  261. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste
  262. Ramona Levane, laikmetīgās dejas māksliniece
  263. Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste
  264. Kaspars Lielgalvis, mākslinieks, Totaldobže mākslas centra vadītājs
  265. Ieva Liepa, pasākumu rīkotāja
  266. Līva Liepa, mūzikas menedžere, pasākumu producente
  267. Artūrs Liepiņš, pianists un komponists
  268. Klāvs Liepiņš, starpdisciplinārs mākslinieks 
  269. Marija Linarte, māksliniece
  270. Liene Linde, kinorežisore un publiciste
  271. Līga Lindenbauma, kuratore, pakalpojumu dizainere
  272. Māra Liniņa, režisore
  273. Ineta Lipša, vēsturniece
  274. Elīna Lībiete, arhitekte
  275. Jānis Līmežs, tulkotājs
  276. Jurģis Ločmelis, montāžas režisors
  277. Elizabete Lukšo-Ražinska, rakstniece
  278. Iļja Ļenskis, vēsturnieks
  279. Jana Ļisova, aktrise 
  280. Rinalds Maksimovs, mūziķis
  281. Marta Elīna Martinsone, kino un teātra režisore, publiciste
  282. Arturs Maskats, komponists
  283. Aija Mataite, producente
  284. Zane Matesoviča, starpkultūru sadarbības eksperte
  285. Āris Matesovičs, aktieris
  286. Maija Moira Mazanova, kultūrtelpas “M/Darbnīca” direktore, radošā vadītāja
  287. Elza Medne, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja
  288. Una Meiberga, producente
  289. Dace Meiere, tulkotāja
  290. Maija Meiere-Oša, pētniece
  291. Mārtiņš Meiers, aktieris, režisors
  292. Anete Melece, ilustratore un animācijas filmu režisore
  293. Ieva Melgalve, rakstniece, tulkotāja, mākslas pētniece
  294. Klāvs Mellis, teātra veidotājs
  295. Evarts Melnalksnis, dramaturgs un kurators
  296. Arnita Melzoba, arhitekte
  297. Kārlis Melzobs, arhitekts
  298. Marija Luīze Meļķe, dzejniece, aktrise
  299. Lauma Meža, mūziķe
  300. Agate Mežule, montāžas režisore
  301. Mārtiņš Mielavs, producents
  302. Gunda Miķelsone, muzikoloģe
  303. Ilmārs Millers, arhitekts 
  304. Alvis Misjuns, mākslinieks
  305. Raivis Misjuns, komponists, mūziķis
  306. Sabīne Moore, mākslinieks
  307. Emīlija Morica, producente, kultūras darbiniece
  308. Ance Muižniece, dramaturģe un aktrise
  309. Stella Muižniece, māksliniece un dizainere
  310. Aleksejs Muraško, grafiskais dizainers
  311. Katrīna Neiburga, māksliniece
  312. Līga Neilande, kultūras darbiniece, gide
  313. Kārlis Neimanis, aktieris, pedagogs
  314. Ieva Niedre, kultūras producente
  315. Edgars Niklasons, teātra režisors un dramaturgs 
  316. Alīse Nīgale, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” direktore
  317. Jēkabs Nīmanis, mūziķis, komponists, pedagogs
  318. Konstantīns Ņikiforovs, fotogrāfs, mākslinieks
  319. Linda Olte, režisore
  320. Kristaps Opincāns, filozofs un režisors
  321. Simona Ozola, laikmetīgās dejas māksliniece
  322. Jānis Ozoliņš, literatūrzinātnieks, mūziķis
  323. Matīss Ozols, aktieris
  324. Renāte Pablaka, arhitekte
  325. Valters Palaps, fotogrāfs, pedagogs
  326. Elizabete Palasiosa, producente
  327. Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju valdes priekšsēdētāja 
  328. Liene Pavlovska, scenogrāfe, māksliniece
  329. Oskars Pavlovskis, mākslinieks
  330. Džesika Petere, kultūras projektu vadītāja 
  331. Jurģis Peters, mākslinieks
  332. Patriks Peterson, dziedātājs un mūzikas producents
  333. Auguste Petre, kuratore
  334. Dmitrijs Petrenko, teātra režisors
  335. Jolanta Pētersone, tulkotāja
  336. Tīna Pētersone, kuratore
  337. Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja
  338. Evija Pintāne-Apse, scenogrāfe, ilustratore
  339. Vadims Pitlans, dīdžejs
  340. Paula Pļavniece, teātra režisore
  341. Fjodors Podgornijs, modes mākslinieks
  342. Iveta Pole, aktrise 
  343. Paula Popmane, montāžas režisore
  344. Antra Priede, mākslas zinātniece
  345. Guna Priede, arhitekte
  346. Kristaps Priede, mākslinieks, dizainers, pedagogs
  347. Lorita Inita Priede, restaurators, uzņēmēja
  348. Kristians Priekulis, mūziķis
  349. Māris Prombergs, “Kino Bize” direktors
  350. Lelde Prūse, producente
  351. Šelda Puķīte, mākslas pētniece, kuratore un galeriste
  352. Annija Pumpure, fotogrāfe
  353. Artūrs Punte, apvienība “Orbīta”
  354. Alise Putniņa, horeogrāfe, pasniedzēja
  355. Ieva Putniņa, māksliniece
  356. Miķelis Putniņš, mūziķis
  357. Dace Pūce, režisore, producente, scenārste
  358. Rūta Pūce, laikmetīgās dejas māksliniece
  359. Anna Pūtele, muzejniece un kuratore 
  360. Vasilijs Ragačevičs, SIA "Skrivanek Baltic" direktors
  361. Edgars Raginskis, komponists un pētnieks
  362. Aleksis Ramanis, mākslinieks
  363. Klinta Reinholde, aktrise
  364. Elīna Reitere, kinokritiķe un pētniece
  365. Santa Remere, tulkotāja
  366. Kristina Rezvohh, audiovizuālā māksliniece, scenogrāfe
  367. Adriana Roze, režisore
  368. Una Rozenbauma, režisore, radošā direktore
  369. Ludmila Roziņa, dramaturģe 
  370. Jūle Mare Rozīte, filmu kuratore, tulkotāja
  371. Baņuta Rubess, rakstniece un režisore 
  372. Uldis Rudaks, žurnālists
  373. Maija Rudovska, neatkarīga kuratore
  374. Laima Ruduša, festivāla “Survival Kit” direktore
  375. Rita Ruduša, žurnāliste un scenāriste 
  376. Daiga Rudzāte, kuratore
  377. Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste
  378. Didzis Ruicēns, teātra kritiķis
  379. Elīna Ruka, māksliniece
  380. Dace Rukšāne, rakstniece
  381. Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte 
  382. Luīze Rukšāne, māksliniece
  383. Sandijs Ruļuks, uzņēmējs, fotogrāfs
  384. Elza Marta Ruža, dramaturğe
  385. Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste
  386. Anna Salmane, māksliniece
  387. Krišs Salmanis, mākslinieks
  388. Krišjānis Sants, horeogrāfs
  389. Anete Saulīte, aktrise
  390. Marija Saveiko, horeogrāfe
  391. Jevgenija Shermeneva, producente
  392. Elmārs Seņkovs, režisors, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs
  393. Alise Sietiņa, izpildproducente
  394. Gundars Silakaktiņš, aktieris, režisors
  395. Andra Silapētere, kuratore
  396. Asnate Siliņa, producente
  397. Inga Siliņa, aktrise, scenogrāfe
  398. Elza Siliņa, producente 
  399. Jānis Siliņš, LiepU Kultūras vadības absolvents - Kultūras darbu vadītājs
  400. Armands Siliņš-Bergmanis, operas solists
  401. Juris Simanovičs, mūziķis
  402. Kristīne Simsone, kinokritiķe un RIGA IFF kuratore
  403. Inese Sirica, mākslas zinātniece, pētniece, pasniedzēja
  404. Raivis Sīmansons, muzeologs, “Creative Museum” līdzdibinātājs
  405. Antonija Skopa, “Ascendum” valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla “Satori” izdevēja 
  406. Paula Slīpā, producente un projektu vadītāja
  407. Jeļena Smelova, mūzikas producente
  408. Dagnija Smilga, arhitekte
  409. Dāvids Smiltiņš, kinooperators
  410. Uldis Sniķers, aktieris
  411. Jurģis Spulenieks, aktieris, režisors, pedagogs
  412. Līga Spunde, māksliniece
  413. Kristīne Spure, TV žurnāliste, tekstu autore, “Franco Franco” pianiste
  414. Alnis Stakle, fotogrāfs, mākslinieks
  415. Rūta Starka, mūziķe
  416. Laura Stašāne, dramaturģe, producente
  417. Alise Stefanoviča, mūziķe
  418. Ance Strazda, teātra veidotāja
  419. Sandra Strēle, gleznotāja
  420. Dace Strelēvica-Ošiņa, valodniece
  421. Brigita Stroda, kroņu meistare
  422. Andis Strods, aktieris
  423. Kaspars Strods, vēsturnieks
  424. Andrejs Strokins, fotogrāfs un mākslinieks
  425. Liene Stūrmane, mūziķe
  426. Reinis Suhanovs, Latvijas Nacionālā teātra galvenais mākslinieks, Valmieras vasaras teātra festivāla direktors 
  427. Dāvis Suharevskis, kultūras darbinieks
  428. Ksenija Sundejeva, mūziķe
  429. Mārtiņš Šalmis, operators
  430. Dāvids Šilters, redaktors
  431. Jānis Šipkēvics, mūziķis un komponists
  432. Sintija Šlēgele, Latvijas Nacionālā teātra darbiniece
  433. Gundega Šmite, komponiste
  434. Liena Šmukste, aktrise, režisore
  435. Ivars Šteinbergs, dzejnieks 
  436. Mailo Štern, performanču mākslinieks
  437. Edgars Šubrovskis, radošais darbinieks
  438. Una Taal, producente, fotogrāfe
  439. Daina Tabūna, rakstniece
  440. Ksenija Tarasova, māksliniece, rakstniece
  441. Artis Tauriņš, dizainers
  442. Richard Thompson, mūziķis un mūzikas menedžeris
  443. Sergejs Timofejevs, literāts
  444. Sergejs Timoņins, Latvijas filmu izplatītājs
  445. Sabīne Tīkmane, aktrise 
  446. Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe
  447. Staņislavs Tokalovs, režisors
  448. Kārlis Tols, aktieris
  449. Lolita Tomsone, muzejniece un publiciste
  450. Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs
  451. Inese Tone, teātra producente
  452. Kārlis Tone, mūziķis, producents, komponists
  453. Toms Treibergs, dzejnieks, kultūras žurnālists
  454. Toms Treinis, režisors
  455. Guntis Trekteris, producents
  456. Inga Tropa, aktrise, režisore
  457. Diāna Trope, producente
  458. Mārtiņš Upenieks, aktieris
  459. Anna Ulberte, teātra producente
  460. Didzis Upens, dizaineris, ilustrators
  461. Līga Ūbele, laikmetīgās dejas māksliniece
  462. Liene Vanaga-Rode, tulkotāja, redaktore, ainavu arhitekte praktikante
  463. Kaspars Vanags, kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors
  464. Marģers Vanags, kustību mākslinieks
  465. Roberts Vanags, mūziķis, režisors
  466. Rvīns Varde, rakstnieks
  467. Kitija Vasilļjeva, producente
  468. Lauma Vāvere, dizainere
  469. Aiga Veckalne, valodniece, tulkotāja
  470. Lauris Veips, dzejnieks
  471. Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste
  472. Andrejs Verhoustinskis, kinooperators un režisors
  473. Kārlis Vērdiņš, dzejnieks
  474. Inese Vēriņa-Lubiņa, māksliniece
  475. Ieva Viese-Vigula, pētniece, autore
  476. Elīna Vikmane, pētniece
  477. Anna Vilemsone, kultūras darbinieks
  478. Berta Vilipsone, māksliniece
  479. Pēteris Vilkaste, kultūras darbinieks, aktieris
  480. Mārtiņš Vilnītis, mūziķis, raidījuma producents
  481. Roberts Vinovskis, kino producents
  482. Antons Visockis, mūziķis
  483. Ilze Vītola, mākslas skolotāja
  484. Vents Vīnbergs, publicists
  485. Andrejs Vīksna, rakstnieks, publicists
  486. Ieva Vīksne, jauno mediju māksliniece un lektore
  487. Alīna Vižine, mūziķe, vijolniece
  488. Santa Vižine, mūziķe, altiste
  489. Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja
  490. Anna Zača, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja, kuratore
  491. Beatrise Zaķe, režisore
  492. Zane Zajančkauska, kuratore
  493. Daina Zalāne, Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, valdes locekle
  494. Kaspars Zalāns, humanitārais pētnieks, tulkotājs, dzejnieks 
  495. Lidija Zaneripa, māksliniece
  496. Agnese Zapāne, kultūras projektu vadītāja
  497. Alise Zariņa, kinorežisore un publiciste
  498. Guna Zariņa, teātra darbiniece
  499. Ilona Zariņa, grima māksliniece
  500. Toms Zariņš, vēsturnieks, projektu vadītājs
  501. Kristafers Zeiļuks, kultūras darbinieks
  502. Ineta Zelča-Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja
  503. Kaspars Zellis, vēsturnieks
  504. Zane Zelmene, māksliniece
  505. Elīna Zeltiņa, kultūras pasākumu producente
  506. Krišjānis Zeļģis, dzejnieks
  507. Andris Zeļonka, režisors un aktieris
  508. Līga Zepa, scenogrāfe
  509. Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors
  510. Amanda Ziemele, māksliniece
  511. Laura Ziemele, neatkarīgā kultūras darbiniece
  512. Gints Zilbalodis, režisors
  513. Baiba Zīle, rakstniece
  514. Jānis Znotiņš, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas direktors
  515. Mārcis Zoldners, dzejnieks un režisors
  516. Guna Zučika, mūzikas menedžere
  517. Agnese Zviedre, izstāžu kuratore
  518. Edgars Zvirgzdiņš, dizaineris
  519. Māra Žeikare, laikmetīgās mākslas projektu kuratore
  520. Rūta Žiaugre, muzeja projektu vadītāja
  521. Zane Žilinska, grima māksliniece
  522. Inga Žolude, rakstniece
  523. Konstantīns Žukovs, mākslinieks, grafiskais dizainers
  524. Juris Žvikovs, mūziķis, pianists, pedagogs
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!