Marta avens
pirms 5 gadiem
Ar dažiem izņēmumiem BG tiešām raksta vienu un to pašu par vienu un to pašu.
Ka "nav zināms, par ko īsti" negribētos piekrist.
Manuprāt, viņš raksta par cilvēka Ceļu, kas agri vai vēlu noved pie Vienotā (kā Ziedonim bija: "Es skatīju un nonācu līdz vienam").
Būtībā jau tas ar vārdiem nav izsakāms un te nu BG parādās kā virtuozs simbolu rotaļu meistars. Piemēram, vienā dziesmā attiecīgais apziņas stāvoklis parādās kā migla virs Jandzi (kuras svētlaimē izzūd visas identitātes - gan katoļa, gan šamaņa). Citā dziesmā šis stāvoklis ir lietus māja, vēl citā - sāļais ūdens. Un, protams, simbolu rotaļas, kā līdz šādam stāvoklim nonākt - miglas virs Jandzi gadījumā tika sadedzināts Penthouse un putekļos sabradāts pulkstenis.
gruuu
pirms 5 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Patrīcija M. Keiša
3Sesija besīja
Sesija it kā uzdod jautājumu – nu, ko tad tu pa šo semestri esi iemācījies? Bet tas ir draudīgs jautājums. Tas ir jautājums, kas tevi nosēdina uz apsūdzēto sola, un tev jāaizstāvas. Sesijai ir aizdomas, ka varbūt tu neko arī neesi iemācījies. Vai vismaz ne pietiekami.

Māris Zanders
1"Karā kā jau karā…"
Karam nav jābūt vizuāli iespaidīgam. "Hibrīdkarš" nav Kremļa propagandas simbolu uzķēpāšana uz kādas sienas vai auto vai pat Ukrainas karoga noraušana. "Hibrīdkarš" ir, piemēram, diversijas pret infrastruktūru vai nemieru provocēšana. Kāpēc mums liekas, ka uz mums tas neattiecas?

Andris Hiršs
0Pirmais latviešu filozofs intelektuālās vēstures "baltajā troksnī"
Ja kādreiz tiktu uzrakstīta latviešu (nevis Latvijas) filozofijas vēsture, tad viena no pirmajām nodaļām ietvertu Jēkaba Oša filozofiskās sistēmas izklāstu. Taču šāds sākuma punkts lasītājam, kuram nav priekšzināšanu par 19. gadsimta filozofiju, varētu kļūt par nopietnu izaicinājumu.

Recenzija
11.10.2016
2
Simfoniskās aizkulises