Simfoniskās aizkulises

c: " ... (par to, ka BG "visu mūžu raksta vienu un to pašu dziesmu" pārsteidzošā kārtā reizēm spēj vienoties gan viņa fani, gan noliedzēji), un tātad tam visam laikam jau būtu jābūt par kaut ko vienu: vien nav zināms, par ko īsti."

Ar dažiem izņēmumiem BG tiešām raksta vienu un to pašu par vienu un to pašu.
Ka "nav zināms, par ko īsti" negribētos piekrist.
Manuprāt, viņš raksta par cilvēka Ceļu, kas agri vai vēlu noved pie Vienotā (kā Ziedonim bija: "Es skatīju un nonācu līdz vienam").
Būtībā jau tas ar vārdiem nav izsakāms un te nu BG parādās kā virtuozs simbolu rotaļu meistars. Piemēram, vienā dziesmā attiecīgais apziņas stāvoklis parādās kā migla virs Jandzi (kuras svētlaimē izzūd visas identitātes - gan katoļa, gan šamaņa). Citā dziesmā šis stāvoklis ir lietus māja, vēl citā - sāļais ūdens. Un, protams, simbolu rotaļas, kā līdz šādam stāvoklim nonākt - miglas virs Jandzi gadījumā tika sadedzināts Penthouse un putekļos sabradāts pulkstenis.

Vidzemes kamerorķestris tas gan nebija. Bet laikam jau tādi sīkumi citu svarīgāku sīkumu starpā Paulu aizkulisēs neinteresēja.