sievietes balss
vārdi no mutes izlocīsies kā čūskas
un šņāāāksssssss
ievas un lilitas nav analfabētes
viņas zina kā trauksmainās domas uzlikt uz papīra balta
rakstīt ar baltu tinti pasaules diktātu feminismā
jūs izkritāt kungi
mūsu jaunavības jostu piekaramās atslēgas ir nolauztas
tagad mēs nedzemdēsim vispār
jo tā gribēsim mēs
maskulīnās feministes
tās būs mūsu grāmatas
atpazīstamas pēc sekundārajām dzimumpazīmēm
ar mūsu pulsu un asinsriti
ar mūsu ņūtona šūpuļu tikšķi
tik-šķi
tik-šķi
tik-šķi
vēstule ministram
varbūt rīt viņš
dzēruma delīrijā
pakārsies ābelē kaimiņu dārzā
varbūt jau šovakar
paņems virtuves nazi
un uzbruks savai meitai
kurš ir atbildīgs par drošību?
kurp katru vakaru zvana raudoša sieviete
teikdama –
viņš draudēja nogalināt
un man ir bail par bērnu?
ministr es zinu – tev nav meitas
varbūt tev ir māsa?
tev noteikti bija māte
un ir sieva ministr
iedomājies ka viņa zvana
tevis pārvaldītajai policijai
un saka – viņš draudēja nogalināt
zini man ir bail
tavi puiši mazgā rokas nevainībā
nemaz nemanot
ka tās ir asinis
***
un tu stāvi
līdz potītēm
izmirkusi
sārmainajā veļas ūdens šķidrumā
kas vēl aizvien pil no saplīsušās veļasmašīnas
sieviete bez pašapziņas
un bez apziņas
par to kas ir pašapziņa
stāvi smirdīgajā peļķē
un domā
kāpēc neizsauci meistaru jau vakar
kad mājās neviena cita nebija
varbūt jums būtu gadījuma sekss
un tad negadījuma grūtniecība
tu pazaudētu esošās attiecības
tad darbu
pie tevis atnāktu sociālais dienests
varbūt pat atņemtu bērnus
jo bez darba un veļasmašīnas
bērniem nav labvēlīgas vides kur augt
par laimi tev zem sirds būtu vēl viens bērns
un kad viņš piedzimtu
tu atkal nebūtu vairs vientuļa
tev būtu mazliet naudas no pabalsta
varbūt tu dabūtu atpakaļ iepriekšējos bērnus
bet ne iepriekšējās attiecības
tas nekas
santehniķi labi pelna
***
vai tu mani mīlēsi:
ja būšu tievāka
ja nebūšu tāda muļķe
ja katru dienu vingrošu
ja mana āda būs tvirtāka
ja nesmiešos tik skaļi
ja netraucēšu kad tu runā pa telefonu
ja pielikšu zupai vairāk sāls un mazāk piparu
ja centīšos nepiededzināt pankūkas
ja izmazgāšu tavas zeķes nedēļai uz priekšu
ja iepirkšos tevi lieki netraucējot
ja netērēšu tik daudz naudas lūpukrāsām zeķbiksēm un citiem loriņiem
ja biežāk pieklusināšu bērnus
ja ļaušos kad vien tev būs vajadzība
ja
ja
ja
ja
ja es vienkārši būšu labāka
***
sapnī man pretī nāca:
bailes
ka tumšie sili neaizpeld tik tālu, ka tos neaizsniedzu
ka baltie padebeši piepeši kļūst puspelēki un tiem neredz vairs cauri
ka bērzu tāsis ir noplēstas un uz tām uzrakstītas vienīgi sāpju dziesmas
ka spožas upes savijušās atvaros
un saule savu zelta jostu pazaudējusi kaut kur virs Urāliem
raizes
ka nepaspēšu līdzi uz rītiem skrejošajiem mākoņiem
un nenodošu tiem laba vēlējumus vai vismaz sveicienus
ka tālā zeme būs tikai ilūzija, mirāža cerību tuksnesī
ka izaugsim pārāk ātri un sapņus piepildīt nepaspēsim
varbūt tas bija kauns
ka neesmu pateicīga par to kas man dots
1