Proza
27.09.2013
21

penija leina
pirms 6 gadiem
protams, protams. jūs tikai nepadodieties! turpiniet cīnīties par svētu lietu!

penija leina
pirms 6 gadiem
vienīgā nemirstīgā latviešu literatūra ir interneta komentāri. dižgari, ko mēs nekad neaizmirsīsim, lai arī kā centīsimies.

Marta avens
pirms 6 gadiem
Nezinu, kas ir mietrakstnieķeļa štamps par slikto mietpilsoni.

Man laikam ir noveicies, jo apkārt esošie, jeb, precīzāk, dzīvojošie cilvēki šim uzskaitījumam neatbilst. Gribētos ticēt, ka es pats arī nē.




Marta avens
pirms 6 gadiem
Šis ir vienīgais, kas patika:
"Viņi cēlās deviņos, pazuda lietošanas instrukciju tulkojumos, kafiju dzēra aplietu krūzē un atbilda lojālo klientu kartes prasībām tuvējā lielveikalā. "

Precīzs raksturojums "normālam" sabiedrības mietpilsonim!

Neskatoties uz pavērsiena paradoksa piesitienu, sižets ir banāls.
Arhitektes komentārs kā atrisinājums nokauj jebkādu izlasītā baudāmu pēcgaršu.

arnolds
pirms 6 gadiem
es neuzskatu šo par īpaši labu, pat ne par labu, darbu. nebūtu pat komentāru rakstījis, taču mani pamudināja izbanotā gluži vai fizioloģiskais naids vai pret katru, kas atļaujas rakstīt oriģinālprozu vai dzeju.es brīnos par cilvēka nebeidzamo spļaudīšanās kāri, šo sīko un nenovīdīgo žulti. izsaku līdzjūtību jūsu tuviniekiem (ja jums tie ir)

Izbanotais
pirms 6 gadiem
"Precīzs raksturojums "normālam" sabiedrības mietpilsonim!"
Diemžēl atļaujiet oponēt: tas ir precīzs raksturojums nevis mietpilsonim, bet mietrakstnieķeļa štampam par slikto mietpilsoni. Visi četri noziegumi, kas Jūsu izceltajā teikumā inkriminēti ar nāvi sodāmajiem, ir pilnīgi normālas cilvēku tiesības un pienākumi, ko ikdienā bauda un pilda neskaitāmi kārtīgi cilvēki, kam jāuztur sevi un sabiedrību, un šie cilvēki, kas 9-17 ir kārtīgi biroju darbinieki, varbūt pārējā laikā muzicē, ar bērniem izglītojošas spēles spēlē, rada rokdarbus un garadarbus, nodarbojas ar ekstremālajiem sporta veidiem vai vētrainu seksu un ir visādi citādi radošāki un oriģinālāki par standarta mākslinieķeļiem, kas rakstnieķeļu-pasniedzējeļu pavadā raksta klišejiskus vidusskolēnu sacerējumus ar lēti nodrāztu morāli par bābu žurnālu tēmām.

Izbanotais
pirms 6 gadiem
Kamēr slavinātāji kautri klusē, pievērsīšu uzmanību niansei, ka ģenitālijas kā ārkārtīgi piesaistošu mākslas elementu Satori ne velti ir izcēluši šīs burvīgās miniatūras pieteikumā. Vajadzēja tomēr arī bļaģ.

Izbanotais
pirms 6 gadiem
Iegūglēju pārbaudīt savas aizdomas un - protams, Satoru pieteikumā ir meli par autores backgroundu. Lūk, patiesība:
"Liepājas universitātes Rakstniecības studente Ieva Viese."
Tad ir skaidrs. Bezcerīgi. Šis cilvēks daiļliteratūru neuzrakstīs nekad.

Izbanotais
pirms 6 gadiem
Mēģinājums radīt mākslu ar filozofisku vēstījumu. Vēstījums diemžēl ir tikpat banāli nodrāzts kā pati kritizējamā mietpilsonība un lietuviešu blokmāja. Uzzinām, ka cilvēku jūtas un sapņus pamazām izspiež dzīves rutīna - kāds svaigums! Bet īpaša fīča ir gan: pat pašu zudušo romantiku simbolizē kino un izstāžu atklāšana, bet dižos sapņus... Londonas apmeklējums! Vārdsakot, pat neikdienišķā simbolizēšanai ir izmantota vispelēcīgākā ikdiena, kas rada aizdomas, ka autori pašu ir jau laiks iesūkt blokmājā.
Par atteikšanos no ideāliem vainīgos augstākie spēki soda ar nāvi. Nāves veids ir banāls kā pats rakstītais vārds: pārvērš cilvēkus nedzīvos mākslas priekšmetos. Mēģinājums ar moderno tehnoloģiju apspēli un žargonu piešķirt šai pasakai oriģinalitāti ir formāli plakans, būtību nemaina.
Turklāt vēstījums pasniegts didaktiski plakanāk par visplakanāko blokmāju: pēc būtības lasītājam vēstījums ir jau skaidrs pamošanās ainā pēc didaktiskā dialoga, bet ne - maļ un maļ, un beigās vēl maza zilacaina arhitekte uzkāpj kancelē un nolasa sprediķi dļa osobo tupih.
Nāvessoda izpildījumam un tautas attieksmei pret to zīmogu uzspiedusi autores māksliniecskā izglītība, kas varbūt padara to saprotamu šauram snobu lociņam, bet absolūti laupa interesi un ticamības efektu lasītājam - lajam.
Lai piešķirtu šim oriģinālajam prozas šedevram revolucionāru skandalozitāti, tiek iepīti tādi pārdroši šokeri kā ģenitālijas un bļaģ, kam diemžēl kontekstā nav nekādas vajadzības, tāpēc āža kāja duras tikai acīs un ausīs.
Bet meitene gan smuka. Un gan jau biogrāfisku grāmatu šauram lasītāju lokam uzrakstīs gluži labu. Vienkārši daiļliteratūru nevajag rakstīt, kamēr nav, ko teikt.

aijaaija
pirms 6 gadiem
Arhitektes skaidrojums tiesham visu saboja, jo stastam paradas morale, kas visu nokauj.
Sienas apraksts izklausas pec tripa.

Jau izbanotais
pirms 6 gadiem
Neprecīzi. Pēc Jūsu konstatējuma varētu padomāt, ka arhitektes skaidrojums ir kāds neveiksmīgs elements stāstā, kuru vajadzētu izmest vai drusku pieslīpēt, lai nesabojātu stāstu. Diemžēl ir citādi: tā ir stāsta kvintesence, kārts, uz kuras viss ir uzlikts jau no paša sākuma, un bez tā no stāsta vispār nekas pāri nepaliek. Vārdsakot, stāsta nav, tas viss ir jāpārraksta, pareizāk sakot, jāizmet un varbūt jāraksta cits stāsts, saglabājot kādus elementus no šā, bet kopumā radot pilnīgi citu produktu. Šis ir tikai neveiksmīgs "rakstniecības studentes" vingrinājums, kam bija jāpaliek pierakstu kladē. Bet ne: to saslavē gudrie "pasniedzēji" un kā literātūru publicē kultūras portāls, praktiski vienīgais literārais tīklmēdijs. Un jaunajai censonei skola rokā: turpināt tik labi uzvesties un tā tik uz priekšu - atbalsts un tituļi garantēti. Jo paraugi jau ir labi: ar tamlīdzīgiem skolas kricelējumiem, piemēram, Rutkēvičas saņem nez kādas godalgas, Zebrus izdod grāmatās u.tml. Latvju literatūra rullē!

Jau izbanotais
pirms 6 gadiem
Naids - tas skan lepni, latviešu oficiālā literātūra līdz tam nepavelk, tikai līdz ņirgai. Bet diemžēl šī literārimpotence nav tik nevainīga, kā varētu domāt. Vai tiešām nav latviešu, kas spētu radīt literatūru? Ir! Bet tie, kas tur rokās tās oficiālo pusi - visādas akadēmijas, fondu grašus un ruporus - diemžēl kultivē šo. Ne jau nejauši raksta tikai šādus sūdus: par to tak slavē, liek labas atzīmes, vēl piešķir kādas naudiņas, lai izdotu grāmateli uz nagliņas. Un diemžēl to arī tulko un palaiž pasaulē kā latvju garīgā līmeņa rādītāju. Nē, arnold, ne jau par to es spļaudos, ka ir tādi, kas raksta šādu, bet par to, ka tiek darīts viss, lai pat nemēģinātu rakstīt literatūru. Patiesībā arī Satori, publicējot to, ko publicē, un nepublicējot to, ko piedāvā, kultivē šo bezlīmeni. Bet vismaz vienu balsi vajag, kas pauž patiesību. Tad nu esmu uzņēmies šo patīkamo misiju.

Jau izbanotais
pirms 6 gadiem
"Pietiktu ar vienu."
Lūdzu! Andra Neiburga, "Augstuma bailes". Iespējams, visu laiku ģeniālākais īsprozas šedevrs.

Spīdola
pirms 6 gadiem
nu Felberg, kur tu esi ? Nezini,vai ne? Redz kā slikti ar tevi ir. Jālasa vairāk pasaules klasika.

Spīdola
pirms 6 gadiem
ckzs, saku priekšā - vīrietis, nelatvietis. Kā to izlasīju, tā man visu laiku acu priekšā kūpoša sarkana akna uz tumšzilu debesu fona.

Spīdola
pirms 6 gadiem
Iedomājos, vai atpazīsiet autoru pēc šiem atsevišķiem izlases teikumiem.
" Mēness sarkans kā tikko izrauta akna spīdēja pie debesīm. ...Pa atvērto logu iekšā nāca gaiss - sāļš kā asiņu jūra. ... Ragainā sudraba bruņucepure, ļaunuma nimba ieskauta. ...Zobens,kas atdzēries asinis. ...

Spīdola
pirms 6 gadiem
Interneta stāsti ir literāri neapstrādāti. Daiļliteratūru mēs taču lasām lai gūtu valodas baudu, nevis uzzinātu tikai faktus.
Lūk. Lasīju interviju ar Kristiānu Dimiteri. Viņa raud vārda tiešā nozīmē pēc totalitārisma laikiem, kur resni onkuļi un viņu skaistās mīlākās izlēma kā dzīvot tautai. Tas viņasprāt bija labi, bet tagadējā brīvība ar publiski čurājošiem britiem, ar juristiem,kuri nošauj finansistus - tas lūk ir ļoti ļauni. Lasīju un atcerējos,ko citā intervijā aktrise Ieva Pļavniece stāstīja par šo pašu mākslinici un viņas uz gultas gulošo mammu. Kā viņas jaunās aktrises aizbraukušas uz Murjāņu vasarnīcu,kā uzvārījušas zupu, sakopušas dārzu, nopirkušas mīlētajai un cienītajai aktrisei telefonu, lai var piezvanīt briesmu brīdī. Es to lasīju un domāju - nu ko tur teikt - nu kāds tādu meitu izaudzināja - tādu - kam viss ir jau gatavs, vai kas nespēj nolaisties līdz tādai realitātei kā zupas vārīšana.
Vēl viena tēma,par kuru aizdomājos - kura arī daudz internetā sastopama - vecuma aizvainojums. Kā tas ir - kur ir tā problēma - neapvainoties uz jaunajiem un neapvainot vecos - tā Indrānu tēma, teiksim tā. Nesen vienā kultūras pasākumā noskatījos gaužām sirmu kungu - pāri 70 gadi, bet vēl stalts un iznesīgs. Bijušais kultūras darbinieks, bet tik novalkātu žaketīti ,ka man palika neērti.
Un tad, protams, agad visās bankās, lielos servisa uzņēmumos aktualizē miljonāriem paredzētā servisa standartus. Tā jau arī ir realitāte - nenormāla bagātība un nabadzība mums līdzās. Dažreiz domāju , ka uz Latviju kā uz blēžu paradīzi salaižās no visas pasaules.
Bet vispār - jā - stāstu ir tik daudz, spētu tik rakstīt.

Spīdola
pirms 6 gadiem
Izlasīju V.Herrndorfa romānu Smiltis un man šorīt ir nedaudz smaga galva. Jo - nekur nebija norādīts,ka viss tik slikti beigsies. Romāns ir gandrīz 500 lpp. biezs. Ar galveno varoni jau biju saradusi, it kā viņš man būtu kāds tuvinieks, un beigās viņu ņem un spīdzina, un kad viņš to visu iztur,lai tomēr dzīvotu,tad viņu ņem un nošauj. Nevarēju iemigt,jo visādi domāju. Biju sašutusi,ka tā un tad atkal - bet tā dzīve viņam tik un tā tik grūta bija. Tad atkal domāju - vai tā ir laba grāmata,labs romāns un atkal nevarēju atbildēt,jo priekš kam man lasīt, cik nabadzīgi dzīvo arābi,ja tūlīt sāksies ziema un es atkal lasīšu kā pie mums nosaluši gan bezpajumtnieki, gan laukos dzērāju pamesti zīdaiņi. Vai man to vajag?
Tad domāju,bet kādas grāmatas,kādu literatūru es gribētu lasīt. Jo skaisto princešu un prinču attiecības mani arī neinteresē, bada spēles arī nē. Tad spriedu, ka visā ir baigais sātīgums, tā doma un sajūta,ka viss jau ir bijis, viss jau ir uzrakstīts, un izlasīts un nevajag neko vairs.
Tāpēc jaunajiem rakstniekiem ir baigākie izaicinājumi. Grūti, pat ļoti manuprāt.
Lūk, man gudrs cilvēks saka - Ikstenas grāmata Dievmātes draudzene ir ļoti laba. Jautāju,kas tur ir labs. Viņa saka - skaista valoda un viss aprakstīts ar personīgās pieredzes klātbūtni. Tad domāju - labi, noteikti daudziem patiks tā - Gruzija Ikstenas acīm, bet es pat grāmatu rokās nepaņēmusi spriežu,ka man ir sava Gruzija, sava pieredze un neko citu nemaz negribu. Grāmatai viens pircējs un lasītājs mazāk. Bet mūsu jau tā ir maz. Un gan jau,ka grāmata ir laba,to neapšaubu.
Par šo stāstu - man jau patīk,kad ir darbība,kad kaut kas notiek, nevis tādas iedomas un alegorijas, kā te. Internets ir pilns ar reāliem stāstiem no reālās dzīves. Mani uzrunātu tādi stāsti.

no-one
pirms 6 gadiem
Interesanti, vai kāds jelkad ir uzrakstījis kaut ko tādu, kas Felsbergam patiktu. Varbūt kāds var padalīties ar piemēriem. Pietiktu ar vienu.

Patricija
pirms 6 gadiem
tā jau neizteiksmīgais pastāstiņš galā pilnīgi sabojāts ar izskaidrojumu.. un piekrītu gan izbanotajam, gan J.M. dzīve nav braukāšana pa Londonām un kafijas automāta lietošana.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!