penija leina
pirms 6 gadiem
penija leina
pirms 6 gadiem
Marta avens
pirms 6 gadiem
Man laikam ir noveicies, jo apkārt esošie, jeb, precīzāk, dzīvojošie cilvēki šim uzskaitījumam neatbilst. Gribētos ticēt, ka es pats arī nē.
Marta avens
pirms 6 gadiem
"Viņi cēlās deviņos, pazuda lietošanas instrukciju tulkojumos, kafiju dzēra aplietu krūzē un atbilda lojālo klientu kartes prasībām tuvējā lielveikalā. "
Precīzs raksturojums "normālam" sabiedrības mietpilsonim!
Neskatoties uz pavērsiena paradoksa piesitienu, sižets ir banāls.
Arhitektes komentārs kā atrisinājums nokauj jebkādu izlasītā baudāmu pēcgaršu.
arnolds
pirms 6 gadiem
Izbanotais
pirms 6 gadiem
Diemžēl atļaujiet oponēt: tas ir precīzs raksturojums nevis mietpilsonim, bet mietrakstnieķeļa štampam par slikto mietpilsoni. Visi četri noziegumi, kas Jūsu izceltajā teikumā inkriminēti ar nāvi sodāmajiem, ir pilnīgi normālas cilvēku tiesības un pienākumi, ko ikdienā bauda un pilda neskaitāmi kārtīgi cilvēki, kam jāuztur sevi un sabiedrību, un šie cilvēki, kas 9-17 ir kārtīgi biroju darbinieki, varbūt pārējā laikā muzicē, ar bērniem izglītojošas spēles spēlē, rada rokdarbus un garadarbus, nodarbojas ar ekstremālajiem sporta veidiem vai vētrainu seksu un ir visādi citādi radošāki un oriģinālāki par standarta mākslinieķeļiem, kas rakstnieķeļu-pasniedzējeļu pavadā raksta klišejiskus vidusskolēnu sacerējumus ar lēti nodrāztu morāli par bābu žurnālu tēmām.
Izbanotais
pirms 6 gadiem
Izbanotais
pirms 6 gadiem
"Liepājas universitātes Rakstniecības studente Ieva Viese."
Tad ir skaidrs. Bezcerīgi. Šis cilvēks daiļliteratūru neuzrakstīs nekad.
Izbanotais
pirms 6 gadiem
Par atteikšanos no ideāliem vainīgos augstākie spēki soda ar nāvi. Nāves veids ir banāls kā pats rakstītais vārds: pārvērš cilvēkus nedzīvos mākslas priekšmetos. Mēģinājums ar moderno tehnoloģiju apspēli un žargonu piešķirt šai pasakai oriģinalitāti ir formāli plakans, būtību nemaina.
Turklāt vēstījums pasniegts didaktiski plakanāk par visplakanāko blokmāju: pēc būtības lasītājam vēstījums ir jau skaidrs pamošanās ainā pēc didaktiskā dialoga, bet ne - maļ un maļ, un beigās vēl maza zilacaina arhitekte uzkāpj kancelē un nolasa sprediķi dļa osobo tupih.
Nāvessoda izpildījumam un tautas attieksmei pret to zīmogu uzspiedusi autores māksliniecskā izglītība, kas varbūt padara to saprotamu šauram snobu lociņam, bet absolūti laupa interesi un ticamības efektu lasītājam - lajam.
Lai piešķirtu šim oriģinālajam prozas šedevram revolucionāru skandalozitāti, tiek iepīti tādi pārdroši šokeri kā ģenitālijas un bļaģ, kam diemžēl kontekstā nav nekādas vajadzības, tāpēc āža kāja duras tikai acīs un ausīs.
Bet meitene gan smuka. Un gan jau biogrāfisku grāmatu šauram lasītāju lokam uzrakstīs gluži labu. Vienkārši daiļliteratūru nevajag rakstīt, kamēr nav, ko teikt.
aijaaija
pirms 6 gadiem
Sienas apraksts izklausas pec tripa.
Jau izbanotais
pirms 6 gadiem
Jau izbanotais
pirms 6 gadiem
Jau izbanotais
pirms 6 gadiem
Lūdzu! Andra Neiburga, "Augstuma bailes". Iespējams, visu laiku ģeniālākais īsprozas šedevrs.
Spīdola
pirms 6 gadiem
Spīdola
pirms 6 gadiem
Spīdola
pirms 6 gadiem
" Mēness sarkans kā tikko izrauta akna spīdēja pie debesīm. ...Pa atvērto logu iekšā nāca gaiss - sāļš kā asiņu jūra. ... Ragainā sudraba bruņucepure, ļaunuma nimba ieskauta. ...Zobens,kas atdzēries asinis. ...
Spīdola
pirms 6 gadiem
Lūk. Lasīju interviju ar Kristiānu Dimiteri. Viņa raud vārda tiešā nozīmē pēc totalitārisma laikiem, kur resni onkuļi un viņu skaistās mīlākās izlēma kā dzīvot tautai. Tas viņasprāt bija labi, bet tagadējā brīvība ar publiski čurājošiem britiem, ar juristiem,kuri nošauj finansistus - tas lūk ir ļoti ļauni. Lasīju un atcerējos,ko citā intervijā aktrise Ieva Pļavniece stāstīja par šo pašu mākslinici un viņas uz gultas gulošo mammu. Kā viņas jaunās aktrises aizbraukušas uz Murjāņu vasarnīcu,kā uzvārījušas zupu, sakopušas dārzu, nopirkušas mīlētajai un cienītajai aktrisei telefonu, lai var piezvanīt briesmu brīdī. Es to lasīju un domāju - nu ko tur teikt - nu kāds tādu meitu izaudzināja - tādu - kam viss ir jau gatavs, vai kas nespēj nolaisties līdz tādai realitātei kā zupas vārīšana.
Vēl viena tēma,par kuru aizdomājos - kura arī daudz internetā sastopama - vecuma aizvainojums. Kā tas ir - kur ir tā problēma - neapvainoties uz jaunajiem un neapvainot vecos - tā Indrānu tēma, teiksim tā. Nesen vienā kultūras pasākumā noskatījos gaužām sirmu kungu - pāri 70 gadi, bet vēl stalts un iznesīgs. Bijušais kultūras darbinieks, bet tik novalkātu žaketīti ,ka man palika neērti.
Un tad, protams, agad visās bankās, lielos servisa uzņēmumos aktualizē miljonāriem paredzētā servisa standartus. Tā jau arī ir realitāte - nenormāla bagātība un nabadzība mums līdzās. Dažreiz domāju , ka uz Latviju kā uz blēžu paradīzi salaižās no visas pasaules.
Bet vispār - jā - stāstu ir tik daudz, spētu tik rakstīt.
Spīdola
pirms 6 gadiem
Tad domāju,bet kādas grāmatas,kādu literatūru es gribētu lasīt. Jo skaisto princešu un prinču attiecības mani arī neinteresē, bada spēles arī nē. Tad spriedu, ka visā ir baigais sātīgums, tā doma un sajūta,ka viss jau ir bijis, viss jau ir uzrakstīts, un izlasīts un nevajag neko vairs.
Tāpēc jaunajiem rakstniekiem ir baigākie izaicinājumi. Grūti, pat ļoti manuprāt.
Lūk, man gudrs cilvēks saka - Ikstenas grāmata Dievmātes draudzene ir ļoti laba. Jautāju,kas tur ir labs. Viņa saka - skaista valoda un viss aprakstīts ar personīgās pieredzes klātbūtni. Tad domāju - labi, noteikti daudziem patiks tā - Gruzija Ikstenas acīm, bet es pat grāmatu rokās nepaņēmusi spriežu,ka man ir sava Gruzija, sava pieredze un neko citu nemaz negribu. Grāmatai viens pircējs un lasītājs mazāk. Bet mūsu jau tā ir maz. Un gan jau,ka grāmata ir laba,to neapšaubu.
Par šo stāstu - man jau patīk,kad ir darbība,kad kaut kas notiek, nevis tādas iedomas un alegorijas, kā te. Internets ir pilns ar reāliem stāstiem no reālās dzīves. Mani uzrunātu tādi stāsti.
no-one
pirms 6 gadiem
Patricija
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Aksels Hiršs
0Elza T. u.c.
Gribu darīt jums zināmu, ka neciešu ceļojumu aprakstus. Mani tie nekad nav interesējuši. Mani neinteresē jūsu iespaidi par Gizas piramīdām un Kolizeju, Niagāras ūdenskritumu vai Tadžmahalu. Es to visu esmu lasījis tūkstošiem reižu, jūs nepārsteigsiet mani, jūs neliksiet man pat gurdeni pasmaidīt.
Reičela Kaska
0Šekspīra māsas
Kad sieviete 21. gadsimtā apsēžas, lai rakstītu, viņa, iespējams, jūtas gandrīz kā bez dzimuma. Viņa netiecas to nedz izpaust, nedz noliegt; drīzāk vēlas, lai viņu liek mierā, un vēlas turpināt iesākto. Viņa pat varētu auklēt zināmu nepatiku pret "sieviešu rakstības" ideju.
Proza
27.09.2013
21
Siena