Sesija

šodien esmu sajūsmā. Esmu redzējis vairākus komentārus no cilvēkiem, kuri jau bija saņēmuši kredītu no LAPO M-F, tāpēc nolēmu pieteikties, pamatojoties uz populāriem ieteikumiem un tikai pirms dažām stundām savā kontā apstiprināju kopējo summu 28 500 eiro. Šīs ir patiešām lieliskas ziņas, un es iesaku ikvienam, kam nepieciešams īsts aizdevums, pieteikties pa e-pastu: [email protected]
Whatsapp +447883183014

šodien esmu sajūsmā. Esmu redzējis vairākus komentārus no cilvēkiem, kuri jau bija saņēmuši kredītu no LAPO M-F, tāpēc nolēmu pieteikties, pamatojoties uz populāriem ieteikumiem un tikai pirms dažām stundām savā kontā apstiprināju kopējo summu 28 500 eiro. Šīs ir patiešām lieliskas ziņas, un es iesaku ikvienam, kam nepieciešams īsts aizdevums, pieteikties pa e-pastu: [email protected]
Whatsapp +447883183014

Šobrīd studēju un esmu novērojis ļoti līdzīgas bailes no mācībām savos studiju biedros. Arī to izraisītu nepatiku. Man pašam gan bija ap 10 gadu ilga pauze starp studiju uzsākšanas un vidusskolas beigšanas, tāpēc mācos ar baudu, jo paliku izsalcis pēc mācību procesa. Es domāju, ka daudz ko atrisinātu arī pasniedzēju piekopta metode izstāstīt savu pieeju un to, kas sagaidīs kursa laikā/sesijā, jau kursa sākumā. Ja tas ir tests uz atmiņu - tur studentus nevar vainot, ja prasa iekalt nevis izprast, un uz to arī lai viņi/mēs gatavojamies, kopējot slaidus. Bet, ja runa ir par izpratni parādošu pārbaudes formu (eseja, saruna, prezentācija), tad studenti varētu nedaudz uzelpot un saprast, ka ir ok visu nekopēt vārds vārdā. Kursa aprakstos, bieži vien, ir virspusēja informācija, bet, to detalizētāk paskaidrojot, var tikai palīdzēt. Tā konkrētas pārbaudes formas slēpšana tiešām nepalīdz studentam vairāk rūpēt un klausīties, bet izraisa fobiju no pasniegtā.

may

Paldies, cien. Anna, par Jūsu redzējumu - par studentiem, par izaicinājumiem, kas ir jāpārvar tiem, kuriem ir kādi veselības traucējumi un psiholoģiskie faktori, kas dzīvo savu dzīvi un "diktē" cilvēka varēšanu. Ne tik sen arī es biju studente, un tagad esmu skolotājas / pasniedzējas kārtā (tikai un vienīgi pieaugušo izglītība), un kā Jūs jau norādījāt - vissvarīgākais ir cilvēciskais faktors, iejūtība, spēja un vēlme nākt pretī, neredzēt visus kā "baru", kas "atnācis pēc viena un tā paša", bet redzēt katru atsevišķi.

Un cik Jūs pareizi pateicāt par skolas gados izdzīvoto - arī pieaugušajiem - "trīsdesmit gadniekiem", "četrdesmit gadniekiem", "piecdesmit gadniekiem" joprojām ir dzīvas viņu atmiņas un traumas, iebiedēšanas un draudu sajūta mācību procesā par laiku, kad šie cilvēki bija formālās izglītības sastāvdaļa/objekts. Ne vienmēr tā sekmē cilvēka vispusīgu izaugšanu, dažreiz kaut kur uzliek dzeloņdrātis un lieliem un asiem dzeloņiem.

Lai veiksmīgs gads!