Foto: Unsplash
 
Raksti
05.01.2022

Second hand augstā un zemā mode

Komentē
2
Saglabā

Atsākam rakstu ciklu, kas papildina "Satori" un "Vides filmu studijas" kopīgi veidoto raidījumu "Zaļgalvis". Šajā publikācijā Indra Komarova turpina sērijas "Dāvanu alkas" aizsākto tēmu par apģērbu pārprodukciju un atkārtotu lietošanu.

Pirmo šoku par pārmērīgu patēriņu piedzīvoju, kad 90. gados sāka rādīt amerikāņu romantiskās komēdijas ar "neglītajiem" Ziemassvētku džemperiem. Kā var būt, ka eksistē apģērbs, kuru uzvelk tikai reizi gadā?! Uz to, protams, raudzījos caur sava trūcīgā skapja satura prizmu, vērtējot, kā būtu, ja viens no maniem 2 džemperiem būtu velkams tikai kādā īpašā situācijā, pati vēl nepazīdama pārmērīga patēriņa priekus.

Drīz pēc tam sekoja pirmās humpalu bodes. Viena no tādām laimīgas sagadīšanās pēc tika atvērta manā mājā, un pusaudzei, kura nupat sākusi apgūt apģērba pielāgošanu un pārveidošanu, tā bija īsta zelta bedre. Tā arī bija mana pirmā apģērba pirkšanas pieredze, jo neatceros, ka pirms tam būtu gājusi iepirkties. Drēbes vienkārši uzradās.

Šodien pilsētas ir pārpludinātas gan ar humpalām, gan ar dažādu cenu kategoriju jaunu apģērbu veikaliem, un jau ilgāku laiku visai problemātisks modes kaprīžu blakusprodukts ir raizes par industrijas ietekmi uz vidi un tās radīto piesārņojumu dabā. Par ātrās modes negatīvo ietekmi nevienam vairs nav šaubu, bet ar "otrās rokas" precēm viss nav tik vienkārši.

Pirmkārt, pastāv zināma "otrās rokas" preču hierarhija. Lielais vairums lietoto preču jeb tā saukto humpalu (no vārdiem "humānā palīdzība") veikalu ir lētu, nešķirotu preču kaudzes, kas sakārtotas pēc izmēriem, tematikas, dzimumiem vai krāsām. Tie ir veikali, kuros, ieguldot zināmu daudzumu laika un pacietības, var atrast "pērles", piemēram, kāda dārga un kvalitatīva dizaina zīmola preci, īstu vintage vērtību, vai pavisam jaunu un nelietotu apģērbu par eiro piecdesmit. Tomēr lielākoties tur atrodamas dažādas nolietotības pakāpes un apšaubāmas kvalitātes ātrās modes preces par vēl zemākām cenām nekā šo zīmolu veikalos. Pie šādu nešķirotu lietotu preču veikaliem gribas pieminēt arī internetveikalus, piemēram, pašmāju "Andeli Mandeli" vai britu milzi "Depop", kuru saturu piepilda lietotāji un kuros atrodamas visdažādākās preces par visdažādākajām cenām. Tomēr šajos veikalos pircējs var ļoti mērķēti meklēt sev nepieciešamo, atlasot zīmolus, izmērus vai vēlamās krāsas un nerokoties pa kaudzi vai cieši saspiestu pakaramo rindām.

Nākamā kategorija ir t.s. vintage butiki. Šo veikalu saimnieki ir veikuši atlasi mūsu vietā. Katram no šiem veikaliem var būt atšķirīga koncepcija, tas var specializēties kādā noteiktā laika periodā vai stilā. Cenas vintage butikos ir krietni augstākas par humpalām, tāpat arī šo veikalu prestižs. Piemēram, stilista Sergeja Hatanzeiska radītais vintage preču veikals "Volga Vintage" pat piedalās Rīgas Modes nedēļā ar radošām un izklaidējošām skatēm. Par jēdzienu vintage domas dalās, un dažādos avotos lasāmi atšķirīgi viedokļi par laika posmu, kura mode uzskatāma par tam piederošu, bet lielākoties valda vienprātība, ka vintage kategorijā iekļaujas vismaz 15 gadus vecas, kvalitatīvas lietas. Savukārt, ja manta ir jau vairāk nekā 100 gadus veca, tā uzskatāma par antīku. Katrā ziņā šis jēdziens nupat jau ir tik izplūdis, ka vintage butiku īpašnieki to brīvi pielāgo savām vajadzībām.

Tad seko luksusa zīmolu "otrās rokas" veikali, kuros cenas ir līdzvērtīgas jaunām vidējās kategorijas modes precēm vai pat augstākas par tām. Arī šajos veikalos atrodamais ir dažādas nolietotības pakāpes, bet, piemēram, mazlietotas luksusa zīmola somas cena, kura nopērkama oriģinālajā iepakojumā, var būt stipri līdzīga pavisam jaunas tādas pašas somas cenai. Ja paveicas, šādos veikalos var atrast pat kādas kolekcionāru vērtības preces, piemēram, retu luksusa zīmola vintage vienību, kuras cena var būt pat krietni augstāka nekā sākotnējā. Viens no populārākajiem šāda tipa interneta veikaliem ir "Vestiaire", kurā darbojas ekspertu komanda, kas pārbauda, vai prece nav viltota, lai pircējs varētu justies drošs par tās autentiskumu. Reaģējot uz vides jautājumu aktualitāti un pircēju pieprasījumu, arī luksusa modes interneta lielveikals "Farfetch" ir ieviesis pre-owned sadaļu, kurā var gan pārdot, gan iegādāties mazlietotas luksusa modes preces. Šajā veikalā var iegādāties arī lietotu "Hermes Hymalaya Birkin bag", kas ir viena no retākajām un iekārojamākajām somām-ikonām, un tās cena ir 368 217 eiro.

Tas uzskatāmi apliecina, ka lietotu preču iegādei var būt ļoti dažāda motivācija un vēlme būt atbildīgam pret vidi ir aizvien būtiskāka iepirkšanās izvēlē. Lietoto preču veikalā iegādājamies ne tikai drēbes, bet arī apziņu, ka darām labu planētai. Tāpat, sametot lietotās drēbes labdarības, nevis miskastes konteinerā, sajūta ir patīkamāka un vainas apziņa vairs nav tik griezīga. Doma, ka gluži labā kleita un sandales noderēs kādai nabadzīgai skolniecei Āfrikā, sniedz komfortu. Tikai Āfrikā mūsu ziedotais apģērbs vairs nav vajadzīgs. Vēl vairāk – tas ir nevēlams, un vairākas valstis, tai skaitā Ruanda un Kenija, cīnās ar lietoto apģērbu ieplūšanu vietējā tirgū, lai kaut nedaudz palīdzētu atkopties vietējai tekstilindustrijai.

Sākotnēji ziedotais apģērbs patiešām bez maksas tika izdalīts trūkumcietējiem Āfrikā, bet tagad tā ir kļuvusi par milzīgu, degradējošu industriju. Ja 1980. gados Kenijas tekstilindustrijā tika nodarbināts pusmiljons cilvēku, tad šobrīd to skaits ir nokrities līdz apmēram 20 000. Tieši Kenija ir lielākais lietoto drēbju importētājs, un šis rūpals valsts kasē ienes apmēram 107 miljonus dolāru gadā, kā arī dod darbu vietējiem iedzīvotājiem.

Vairāk nekā 70% visu ziedoto drēbju nonāk Āfrikā, un to liktenis ir visdažādākais – sašķirotas un atlasītas labākas kvalitātes drēbes tiek pārdotas par augstāku cenu, daļa nonāk nabadzīgāko slāņu īpašumā par ļoti zemu cenu, bet neizpārdotās tiek izmestas un nonāk milzīgās atkritumu izgāztuvēs. Interesanti, kā humpalas tiek dēvētas dažādās Āfrikas valstīs: Kenijā tās sauc mitumba no svahili vārda "saišķi", Zambijā tās dēvē par zalaula no vārda "rakņāties", bet Ganā – par obroni wawu – 'mirušu balto cilvēku drēbes'. Neviens no šiem apzīmējumiem neizklausās pēc dāvanas, kas pieņemta un gaidīta ar cieņu.

Nav jābrauc uz Āfriku, lai secinātu, ka lietotās drēbes trūkumcietējiem nemaz nav tik vajadzīgas. Pirmajā stāvā zem mūsu biroja Āgenskalnā vairākus mēnešus mājoja iniciatīva "Brīvbode", kurā ikviens varēja atnest lietas (ne tikai drēbes), kas mājās kļuvušas liekas, un bez maksas apmainīt tās pret citām. Varēja arī tikai atnest vai tikai paņemt. Visādā ziņā ļoti atbalstāma iniciatīva, tomēr, katru dienu ejot garām bodei, bija redzams, ka atbrīvošanās no lietām ir daudz vairāk pieprasīts pakalpojums nekā lietu dabūšana par brīvu. Vēl vairākas nedēļas pēc tam, kad "Brīvbode" bija beigusi savu darbu, cilvēki nesa kastes un maisus ar mantām un atstāja tukšā veikala priekšā.

Kas tad ir planētai draudzīga iepirkšanās? Skaidrs, ka labākais pirkums ir neizdarīts pirkums. Veselīgākais, ko varam darīt planētas labā, ir ņemt drēbes no sava skapja, tās sakopt, salabot vai pāršūt, sakomplektēt citādi. Tomēr mode ir viens no svarīgākajiem pašizteiksmes veidiem pat tad, ja izvēli izdarām šķietami pavirši, neapzināti vai tikai funkcionālu motīvu vadīti. Apģērbs var pacelt garastāvokli, palīdzēt koncentrēties vai atbrīvoties, un tāpēc cilvēkiem vienmēr būs vajadzība realizēt modi. Ir naivi iedomāties, ka modes preces no mūsu ikdienas būtu iespējams tā vienkārši izslēgt un atgriezties pie apģērba pirmatnējām funkcijām – nosegt kailumu un sasildīt. Tāpēc atliek vien izvēlēties pēc iespējas rūpīgāk, un pirkt second hand noteikti ir daudz labāk par fast fashion precēm, bet arī šajā gadījumā būtiski ir izvēlēties rūpīgi un pirkt pēc iespējas mazāk. Šī iemesla dēļ es ar skepsi raugos uz pavisam lētajām humpalu bodēm, kur atlaižu dienās var iegādāties drēbes par piecdesmit centiem gabalā. Tas veicina to, ka zemās cenas dēļ apģērbs pat netiek piemērīts un netiek rūpīgi apsvērts, vai tas patiešām tiks valkāts un iederēsies mājas skapī esošo apģērbu saimē. Nav jau starpības, vai miskastē izmest kādu nevalkātu, ar atlaidi nopirktu ātrās modes vai second hand preci. Un ir grūti cienīt lietu par tik zemu cenu, ka to salabot maksā vismaz desmit reižu dārgāk.

Labs risinājums ir raudzīties uz savu skapi kā uz aktīvu. Rūpīgi izvēlēties kvalitatīvas lietas, kas varbūt maksā dārgāk vai prasa lielākas pūles, tās sagādājot, kā arī lietot un kopt mantas rūpīgi, lai tad, kad aktualitāte zudusi, tās varētu pārdot tālāk kādā no lietoto modes preču platformām. Rūpīgi lietotu, kvalitatīvu mantu varēs pārdot dārgāk, un arī nākamais saimnieks to valkās ar cieņu, bet preces mūžs būs daudz ilgāks. Protams, tas nav attiecināms uz visām precēm, tomēr labs mētelis, soma vai izejamā kleita šādai shēmai ir ļoti atbilstoši. Kad lietas ir nokalpojušas tiktāl, ka vairs nav piemērotas pārdošanai, tās var nodot pārstrādei, un te vērtīgi atcerēties, ka tam labāk der drēbes, kas ražotas no vienas šķiedras, nevis šķiedru sajaukuma (piemēram, 100% vilna vai kokvilna, nevis 50% kokvilna, 40% poliesters, 10% elastāns). Ja šāds apģērbs nonāks dabā, labāk, ka tas izgatavots no dabīgu šķiedru materiāla, kas sadalīsies ātrāk nekā mākslīgās šķiedras.

Iegādāties lietotu modes preci ir tikai maza daļa no tā, ko varam darīt planētas piesārņojuma samazināšanai, un svarīgi atcerēties, ka mode nekļūst cirkulāra, ja preces pārdod vēlreiz (ražot, lietot, izmantot vēlreiz kā izejmateriālu un atkal ražot, lietot utt.). Tā ir tā pati lineārā ekonomika (ražot, lietot, izmest), tikai otrs gals ir citā vietā. Lietotu modes preču pārdošana un uzpirkšana ir ļoti strauji augoša nozare, un kā jebkuram biznesam tai nepieciešami patērētāji, tādēļ jābūt uzmanīgam, vai informācija, kuru saņemam, ir patiesa vai tā ir kārtējā zaļmaldināšana (greenwashing) mārketinga vajadzībām.

Piemēram, Itālijā 2020. gadā second hand tirgus vērtība bija 23 miljardi eiro, kas ir 1,4% no Itālijas IKP, un gandrīz pusi no summas veido tiešsaistes tirdzniecība. Tā ir strauji augusi, pateicoties Covid-19 pandēmijai, kuras laikā fiziskie veikali bijuši grūtāk pieejami, tāpat bijis vairāk laika palūkoties savos skapjos un pārdomāt, kas no tā visa tiešām tiek lietots un vai kaut kas no tā nav pārdodams.

Labās ziņas ir tās, ka modes pasaule aizvien vairāk runā par vides problēmām un pielieto aizvien atbildīgāku ražošanas un pārdošanas praksi, tomēr tā ir milzīga industrija, kas nevar mainīties ne vienā dienā, ne arī dažu gadu laikā. Atbildība no tendences kļūst par pašsaprotamu dizaina sastāvdaļu, bet, izvēloties kvalitatīvas un atbildīgi ražotas modes preces, jaunas vai lietotas, mēs kopā varam šo procesu paātrināt.

 

Vintage

https://www.retrokids.com/blogs/news/what-s-the-difference-between-vintage-and-retro

Hermes Hymalaya Birkin bag

https://www.farfetch.com/lv/shopping/women/hermes-pre-owned-himalaya-birkin-30-bag-item-17289377.aspx?storeid=12688

Kenijas tekstilindustrijā nodarbinātie

https://www.theguardian.com/world/2015/jul/06/second-hand-clothing-donations-kenya

https://theconversation.com/why-is-used-clothing-popular-across-africa-we-found-out-in-malawi-136438

Āfrika

https://www.voguebusiness.com/sustainability/secondhand-fashion-is-it-really-good-for-africa

Itālijas second hand tirgus

https://www.bva-doxa.com/en/second-hand-economy-23-million-italians-bought-or-sold-used-items-in-2020/

 

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Indra Komarova

Modes dizainere, apģērbu zīmola "TALENTED" līdzīpašniece un Latvijas Mākslas akadēmijas docente. Interesē mode un tās procesi.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!