Literāro darbu konkurss
02.11.2003

Šauriņas baltas virvītes...

Komentē
0
*** veltīts šauriņas baltas virvītes savijas apkārt lēni velkas a - izvelkas dzīvībiņas 12 zīmīšu rakstā šauriņas baltas virvītes izvijas cari tiem tuklajiem pirkstiem bet krasts jau vienalga zīmēs labāk (izskalots rāmis jau) lēni a - izvilks dzīvībiņas mūs (no tām 12 stiprākās) *** guļam ar seju ledainā zemē stāvam pie ratiem ļautiņi mīļie smiekliņus pielejas patrako uzdzied apvāršņa plantācijās uzstājas atomsēnes pelni lielām lielām pelēkām plēksnēm ačeles aizsnieg ļautiņi mīļie iepļauj vēl un aizrijas ar tiem aukstajiem un nosmejas lielām lielām pelēkām plēksnēm ļautiņi mīļie nopēdo mūs *** zeme ir silta un rūgta dūmi paklupieni laiks - rit - rit - ritenī sagriežas vilkiem astes trepes vijas aizvijas ritenī pasēdi lūdzu ar mani pasēdi trepēs mums būs dūmi un paklupieni es tava meitene acīm vilcisku kaucienu balsīs palūdzos sēdi ar mani taipus iemalko zeme ir tik tuvu *** es tik milzīga klajuma viducī stāvu tik stāvu un skatos nākamrudens ir tuvu nāk ir maziņi plikiņi bērņukiņi zīmēt mums sejas un sasiet ar rokām mugurpusē ir nākamrudens skatos vēl tava 75 vatniecīte milzīga klajuma otrpus elso *** debesis tādas skaidras skaidras rītausma tavas acis vēl ciet kad tu tās atvērsi tās būs klusas klusas klusas un skaistas asfalts tik mikls mikls pieklusē istabu sadauzītiem salauzītiem spārniem tavas acis acis vēl ciet kad tu tās atvērsi tā būs tik ļoti tik aukstas diena būs žēlīga žēlastīga sadzīs tavās acīs smiltis solīs siltu vasariņu *** veltīts pasaki kautko labu un retumis pār nopēdotiem plakstiem pārlaid nakti saki smiltis ir vieglas laid tā ir mana izdomātā pasaule kas noriet un aplī izliecies apvārsnis ir saule un krasts ir atstājis mūs *** tālūk grūti ir rakstīt tā lūk ķēmiem pilli ir visi kakti lietus lietus lietus līst bet ne mēs ne mēs ne mēs esmu klab - klab - klabošas sliedes un tu un tu un tu mans rēcošais vilciens nē nu jāāā tik ļoti tik tāl ķēmiem pilli jau visi kakti pa nakti tie dejos mēs sitīsim takti *** pieskarties aukstiem pieskarties stīviem pieskarties pieskarties prusaku nostaigātiem plakstiem uzbūvēt kāršu vājprātiņu un ar pieskarties cukurvati aizbāzt šķirbas *** baltiem diegiem nošūtas lielceļu domas manī ieēdas sniedziņš un nomelnē saulainiem šķinķēziņiem kājas stieg zīmēt mūs zīmēt un gaudot tu viņā pusē baltiem diegiem acīs darvotas ledus puķes un mūžīga dzīrošana *** tu pagriezies bet nav tur neviena silta pieskāriena nosals tās pēdiņas viņā pasaules maliņā jo tik maigs kā klusu ciešana ir šis laiks aukstiem aukstiem un stīviem pirkstiem tu savelc sliedes pār jūru un pagriezies un saki Dievs ir

Anna Galviņa

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!