Bezjēga
Mīlestība gandrīz nekad nav cilvēku sejās
Bet gaismā, kas viņas apspīd
Bezjēga gan ir cilvēku sejās.
Muzejā
Nečāpstināties muzejā
Nečaukstināties muzejā
Neplaukšķināt muzejā
Nespriņģot muzejā
Nečurāt muzejā
Nečīkstēt muzejā
Nebrēkt muzejā
Neblēt muzejā
Nepurkšķēt muzejā
Nepinkšķēt muzejā
Nevāļāties muzejā
Nelamāties muzejā
Neatraugāties muzejā
Neizģērbties muzejā
Neizrādīties muzejā
Neizvemties muzejā
Neārdīties muzejā
Nežākstīties muzejā
Neplātīties muzejā
Negrūstīties muzejā
Nespļaudīties muzejā
Neņurcīties muzejā
Nedurstīties muzejā
Nezvērēties muzejā
Negrābstīties muzejā
Nenosisties muzejā
Neko darīt muzejā
Vārdi bēdīgai dziesmai par gliemezi
Es esmu maziņš gliemezis
Un neviens man nevar palīdzēt
Es esmu maziņš gliemezis
Un neviens man nevar palīdzēt
Es esmu maziņš gliemezis
Un neviens
Un neviens
Un neviens
Es un krūms esam
Kamēlijas krūm
Tu esi lielāks par mani
Tu esi skaistāks par mani
Pie tava stumbra mētājas desmit ideālas galvas
Un desmit savītušas, kādas būs arī šīs
Tevi tas neskar, tu pats esi skaistums
Nepārspējama elegance
Dzīve, nāve
Rozā un sarkans
Tas esi tu, kamēlijas krūm, un tu izvēlies
Pat neizvēlies, tāpat vien stāvi šeit, nomaļus
Visu dienu vienkārši esi un audz
Un nav nekā skaistāka par tavu vecumu
Ja visas tavas ziedlapas sabirtu man pāri
Ja arī būtu es piedzimusi velvē zem taviem zariem
Vai tagad tajā vietā mīlētos ar jaukāko puisi pasaulē
Ar talantīgāko, bagātāko vai mīlošāko puisi pasaulē
Nekādas starpības, es nekļūtu tev līdzīgāka
Vai tu jūti manu greizsirdību? Vai tu jūti?
Vai tu tiešām esi tikai vieta parkā? Un es?
Es tikai esmu meitene
Es tikai rakstu dzejoli.
Vēlāk
Vēlāk būšot labāk
Vēlāk būšot siltāk
Vēlāk mēs būsim kopā
Un it kā priecāsimies par to
Kādreiz it kā būs laiks un spēks
Kaut kad drīz atgriezīsies maigums
Jau nākammēnes kaut kur brauksim
Un nezin ko darīsim tas būs lieliski
Nekad iepriekš mēs nebūsim
Tik satriecoši pavadījuši laiku
Priekšā ir pašas labākās dienas
Mēs jau izskatāmies diezgan labi
Tikai vēders vēl jāparāda saulei
Saule spīdēs katru dienu un lietus
Kad līs būs nereāli iespaidīgs un skaists
Mēs izmirksim un izžūsim un
Visu laiku smiesimies
Nenokar degunu zaķīt
Skaties uz priekšu
Mēs
Jau tagad
Lielākoties
Jūtamies diezgan okei
Tad iedomājies kā būs vēlāk
Vārdi priecīgai dziesmai par gliemezi
Es esmu maziņš gliemezis
Un pasaule ir viena
Es esmu maziņš gliemezis
Un parks ir viens
Es esmu maziņš gliemezis
Un man viss ir viens
Man viss viens
Man viss viens
***
Par dažām sievietēm uzreiz var pateikt, ka kaut kas nav labi – no neseniem pušumiem vai neticami kaulaina auguma. Viņas kaiti ir ienesušas ķermenī. Es arī tā izdarīju, kad nobrāzu ādu no pirkstiem pret grubuļainu ēkas fasādi. Tas it kā izrāva manas domas uz āru, un es varēju uz tām paskatīties, bet tas nemaz nebija labi, tāpēc es tā vairs nedaru.
Aizgāju līdz smēķētavai. Pēdējā cigarete paciņā. Paskatījos laukā pa logu, tur staigāja pārējās meitenes. Dažas savā starpā sarunājās, citas gāja pa vienai. Atkal spīd saule. Es pirmoreiz šajā laikā pasmaidīju vienkārši tāpat.
2