Šajās brīvdienās jau devīto reizi notiks sarunu festivāls "Lampa". No 9. līdz 10. jūnijam dažādās vietās Cēsīs kopumā gaidāmi vairāk nekā 300 dažādi pasākumi, pulcējot vairāk kā 1000 dalībnieku un runātāju. No piedāvātā klāsta izvēlējāmies desmit pasākumus, ko ieteikt "Satori" lasītājam.
Diskusija "Vardarbība dzemdībās: vai pie visa var vainot mediķu izdegšanu?"
"Ģimenes telts", Maija parkā 9.06. 11:00–12:30
"Jā, bet..." un te varētu uzskaitīt daudzus iemeslus, kāpēc veselības aprūpe un īpaši – dzemdības nonāk līdz vardarbībai. Rīkotāji uzsver, ka iemeslu ir daudz – sistemātiskas nepilnības, ārstniecības iestāžu spēja pašregulēties, vainīgie sabiedrībā, mediķu vidū, politikā un dzemdību palātā esošie, slavenais padomju mantojums, kuram sabiedrība netiek pāri jau 30 gadus un vēl, un vēl. Šoreiz netiks meklēts vainīgais, bet gan tas, ko var darīt citādāk.
Diskusija "Kā būt laikmetīgajai kultūrai laukos?"
Skatuve "Apgaismo", Cēsu pils parkā 9.06. 12:30–13:30
Laikmetīgā kultūra laukos var kļūt par svaigu un svarīgu iztēles vingrinājumu, kas palīdz attīstīt vidi, atraisīt domas un stiprināt kopienas iesaisti. Taču, kā norāda diskusijas rīkotāji, līdz šim mēģinājumi radīt laikmetīgus notikumus laukos un mazpilsētās lielākoties bijuši fragmentāri, atsevišķu entuziastu virzīti, turklāt, nereti saskārušies ar vietējo kopienu skepsi. "Eiropas kultūras galvaspilsēta – 2027" konkurss kļuva par katalizatoru vairākām pašvaldībām domāt par laikmetīgo piedāvājumu stratēģiski un iekļaut to tālākajā kultūras attīstībā. Bet ko darīt, lai drosme nenoplaktu un aizsniegtu arī citas pašvaldības, kā panākt, lai izveidotos auglīgas un ilgstošas attiecības ar laikmetīgās kultūras NVO un, lai kopienas no sirds iesaistītos laikmetīgās kultūras notikumu līdzradīšanā? Pašvaldību pārstāvji un kultūras radītāji meklēs atbildes diskusijā "Kā būt laikmetīgajai kultūrai laukos?".
Diskusija "Ne[sa]redzamās spējas – kā iekļaut citādību?"
"Sociālo uzņēmēju Zvaigznājs", Cēsu pils parkā 9.06. 14:30–15:30
Lai arī tolerance un iecietība sabiedrībā aug, tomēr joprojām ir tādas sociālās grupas, kas ikdienā piedzīvo aizspriedumus, noraidījumu, neizpratni, neiekļaušanu. Kas liecina par to, ka Latvijā joprojām ir "neredzamās sabiedrības"? Kādēļ sabiedrībai joprojām ir neērti pieņemt un redzēt citādo? Latvijā ir tūkstošiem cilvēku ar dažāda veida invaliditāti, kuru skaits katru gadu aug, bet joprojām šie cilvēki tiek noraidīti un nav vēlami darba tirgū. Kāpēc ir grūti saskatīt vērtību, potenciālu?
Saruna "Vārda brīvība – kas to ierobežo un ko ar to darīt?"
Skatuve "Apgaismo", Cēsu pils parkā 9.06. 15:30–16:30
Tradicionāli vārda brīvību, tās izpausmes un ierobežojumus skata indivīda un valsts attiecību kontekstā. Vārda brīvības robežas tika pārbaudītas gan COVID pandēmijas laikā, kad sabiedrības veselības pasargāšanas nolūkā bija būtiski ierobežota pulcēšanās brīvība, gan arī, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, kopš akūti svarīga ir kļuvusi arī Latvijas nacionālā drošība.
Paralēli valsts varas un indivīda attiecībām publiskās komunikācijas telpā toni un pieļaujamo izteikumu robežas vēl intensīvāk regulē paši sabiedrības pārstāvji. Sociālo tīklu un digitālās komunikācijas fragmentētā, polarizētā, impulsīvā diskusiju kultūra stiprina cilvēku noslēgšanos dažādu viedokļu "burbuļos" un agresīvu komunikāciju starp dažādiem pretēju viedokļu pārstāvjiem, kā arī vēršanos pret cilvēkiem, kuru paustais viedoklis ir nepatīkams vai nepieņemams. Cilvēki, kuri nevēlas būt spriedzes piepildītajā viedokļu telpā, izvēlas savu viedokli nepaust vai "izdzēšas" no sociālajiem tīkliem.
Šīs sarunas mērķis ir apzināt vārda brīvības izaicinājumus mūsdienu sabiedrībā un kā ar tiem labāk tikt galā.
Saruna "Neredzamā pamattauta – lībieši"
"Reģionu skatuve", Cēsu pils parkā 9.06. 17:00–18:00
Ja seko Latvijas publiskajai informācijas telpai, var šķist, ka Latvijas otrai pamattautai – lībiešiem – klājas pieņemami. Pēdējo desmitgažu laikā lībiešu pastāvēšana no neticama apgalvojuma kļuvusi par vispārzināmu faktu. Ir pieņemta virkne likumu un deklarāciju, kas nosaka lībiešu kā Latvijas pirmiedzīvotāju statusu un valsts atbildību par lībiešu kultūras un valodas turpināšanos. Un tomēr lībieši un lībiskais Latvijā joprojām ir svešķermenis.
Saruna pievērsīsies tam, kāpēc likumos ierakstītajiem vārdiem tomēr īsti neseko darbi, kāpēc Latvijas pētniekiem un pedagogiem zināšanas par lībiešiem šķiet liekas, kāpēc lībiešu bērniem skolās jāuzklausa nievājoši komentāri par viņu "īstumu" un kāpēc viņiem nav iespēju mācīties savu valodu un kultūru. Tiks runāts arī par to, kāpēc lībieši joprojām nav ieraugāmi Latvijas ainavā, nav atrodami grāmatās un ekspozīcijās par Latviju.
Diskusija "Skolu segregācija. Vai ir iespējams to pārvarēt?"
Skatuve "Spuldze", Cēsu Pils laukumā 9.06. 17:00–18:00
No šī gada 1. septembra pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī vispārizglītojošās pamatizglītības programmas 1., 4. un 7. klasēs. No 2024. gada 1. septembra – 2., 5. un 8. klasēs, bet no 2025. gada 1. septembra – arī 3., 6. un 9. klasēs.
Līdz šim praksē tika saglabāta skolu segregācija un netika radīta jaukta mācību vide – latviešu un mazākumtautību bērni joprojām mācās atsevišķi. Rīkotaji vaicā – vai pārskatāmā nākotnē ir iespējams izveidot jauktu mācību vidi – kopējas skolas visiem Latvijas bērniem, neatkarīgi no viņu dzimtās valodas, ar mācībām latviešu valodā? Vai Latvijas sabiedrībā ir šāds pieprasījums? Vai pašreizējais risinājums atrisina divkopienu sabiedrības un "informācijas burbuļu" izolācijas problēmu? Vai tas veicina sabiedrības saliedēšanu un integrāciju? Kādas ir grūtības problēmas risināšanā?
Paneļdiskusija "Sievietes karā – mediju un kultūras loma demokrātiskās noturības stiprināšanā"
Skatuve "Spuldze", Cēsu Pils laukumā 9.06. 18:30–20:00
Medijiem un kultūrai ir izšķiroša loma demokrātijas spēcināšanā, jo šīs nozares lielā mērā veido sabiedrības attieksmi un priekšstatus par demokrātiju, kā arī veicina kritisko domāšanu, pilsonisko iesaisti un palīdz uzturēt atklātības un atbildīguma principus. "Sievietes karā – mediju un kultūras loma demokrātiskās noturības stiprināšanā" ir diskusiju forums, kura mērķis ir izpētīt, kā mediji un kultūra var tiklab stiprināt un veicināt, kā arī marginalizēt un nomākt demokrātisko noturību sabiedrībās, kas atrodas konflikta situācijās.
Diskusija "Narkotikas Latvijā: vai varam ko labāku par suņu reidiem?"
"Ziemeļsala", Cēsu Pils parkā 9.06. 21:30–22:30
Narkomānija ir nopietna problēma ar nopietnām sekām, taču narkotiku lietotāji sabiedrībā ir visapkārt, tostarp jauniešu vidū. Daži lieto ko smagāku, bet daži – ballītē uzpīpē kādu "zālīti" vai brīvdienās apēd kādu sēnīti. Latvija līdz šim ir izvēlējusies diezgan stingru nostāju, un policija katru gadu lepojas ar suņu reidu sniegumiem festivālos un skolās. Citas valstis dekriminalizē lietošanu vai pat legalizē atsevišķas narkotikas. Vai Latvijas politika narkotiku jomā ir efektīva, un ko būtu lietderīgi uzlabot?
Prāta vētra "Kultūras vīzijas"
Skatuve "Apgaismo", Cēsu Pils parkā 9.06. 22:00–23:30
Latvijas politiskajā elitē jau ilgstoši vērojams drosmīgu nākotnes vīziju trūkums un vāja izpratne par laikmetīgo kultūru. Kultūras ministriju jau gadiem vada Nacionālā apvienība un tās politika galvenokārt bijusi vērsta uz kultūras vērtību saglabāšanu un iekonservēšanu, bet iztrūkst skaidras vīzijas par to, kurp vēlamies virzīties un kā tur nonākt. Šajā prāta vētrā vēlamies radīt Latvijas kultūras nākotnes vīziju: iztēloties utopiju, nebaidoties no pārgalvīgām vai dumjām idejām. Drosmīgi spriest par to, kāda varētu būt ideālā Latvijas kultūras aina, lai pēcāk šo vīziju būtu iespējams piedāvāt kultūrpolitikas veidotājiem un radīt ceļa karti ideju realizācijai.
Diskusija "Iekļaujošā seksuālā izglītība: Latvija arī var!"
"Kvīru nams", Maija parkā 10.06. 13:00–14:00
Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusijas par seksuālās izglītības nepieicešamību skolās; pēdējā gada laikā šai tēmai tiek veltīti pētījumi, multimediju projekti un informatīvas kampaņas. Tomēr joprojām maz uzmanības tiek pievērsts tam, cik iekļaujoša ir skolās pasniegtā informācija. Sākot ar kontracepciju viendzimuma pāriem un beidzot ar identitātes jautājumiem: šīs jomas parasti tiek izlaistas mācību procesā. Rezultātā jaunieši meklē atbildes uz saviem jautājumiem internetā, kas nevienmēr sniedz precīzo informāciju par veselību, identitāti un komunikāciju, it īpaši latviešu valodā.
Diskusija "Vai Latvijas vēsturei ir vajadzīgi kvīri un vai kvīri grib būt Latvijas vēsturē?"
"Kvīru nams", Maija parkā 10.06. 14:30–16:00
Sabiedrībā ir joprojām atstumtas grupas, kuru pieredzi daudzi vēlētos atstāt ārpus Latvijas vēstures lielā stāsta. LGBT+ kopiena ir viena no tādām grupām. Projekta "Viendzimuma seksuālo subkultūru prakses padomju Latvijā" (lzp-2021/1-0167) pētnieki ir atklājuši, ka nereti ar savu pagātnes pieredzi par attiecībām ar laikabiedriem, ar savējiem un ar valsts iejaukšanos viņu attiecībās, izvēlas klusēt arī paši šo laiku piedzīvojušie kvīri. Nereti jau mūžībā aizgājušo kvīru dzīves atklāto noslēpumu turpina sargāt viņu draugi un radinieki, tādējādi veicinot viņu izdzēšanu no pagātnes. Vai kvīri grib būt nacionālā pagātnes stāsta aktori? Vai padomju laika institucionalizētā sociālā dzīve, kas neļāva veidoties valsts neakceptētām kopienām, joprojām ietekmē šos cilvēkus? Kāpēc šodien viņi neredz vajadzību vai baidās no savas vēstures? Vai ir iespējams izstāstīt kvīru kopienas stāstu, atstājot tās pagātni vispārēju un mitoloģizētu priekšstatu līmenī? Vai kopienas pagātnes stāsts iekļausies kopējā vēstures stāstā, vai paliks kā neērts un noklusēts vēstījums, ar kuru nezinām, ko iesākt?
Diskusija "Viņi bija sociālā dienesta redzeslokā"
"Rozā briļļu kapsēta", Cēsu pils laukumā 10.06. 16:00–17:00
Ikreiz, televīzijā izskanot traģēdijai, kas saistīta ar bērnu, žurnālisti noslēgumā piebilst: "Ģimene bija sociālā dienesta redzeslokā". Vai ģimene, kura ir sociālā dienesta klienti, ir slikta? Nogrēkojušies? Ja noslīkst bērns, kura vecāki nav vērsušies sociālajā dienestā pēc atbalsta, vai tas ir mazāk uztraucoši un skumji? Kāda ir mediju loma un atbildība par to, kā sabiedrība uztver sociālo darbinieku? Kur ir pašu sociālās jomas speciālistu atbildība par savu prestižu un tēlu sabiedrībā?
1