Aktualitātes
11.09.2023

"Satori" aptauja: ko nozare sagaida no nākamā kultūras ministra?

Komentē
0

Pašlaik turpinās sarunas par jaunās valdības izveidi, un tajās uz galda ir arī kultūras ministra portfelis. Vairāk nekā 10 gadus Kultūras ministrija bijusi Nacionālās apvienības pārziņā, un pēdējos četrus gadus to vadījis Nauris Puntulis, bet tagad KM pārraudzīs jauns politiskais spēks un līdz ar to arī ministrs. Pēdējais publiskajā telpā izskanējušais kultūras ministra kandidāts bija Gunārs Kūtris, jurists bez darba pieredzes kultūras jomā. Lai gan vēlāk pats Kūtris šīs ziņas noliedza, asā kultūras nozares reakcija apstiprināja – politiski kompromisi Kultūras ministrijas vadībā netiks pieņemti bez pretestības. Atklātā vēstulē kultūras interešu aizstāvības organizācijas uzsvēra – kultūrai nedrīkst būt "pakārtota un otršķirīga loma, kuras pārraudzību šķietami var uzticēt jebkuram politiķim". 

Jaunās valdības sastāvu Saeima varētu apstiprināt jau šo piektdien, 15. septembrī, tāpēc mēs, "Satori", aicinājām laikmetīgās kultūras, kultūras NVO, mediju pārstāvjus un saliedētas sabiedrības ekspertus izteikt savus viedokļus par to, kādu ministru un kultūrpolitiku nozare sagaida tuvākajā nākotnē. Visdrīzāk šī aptauja nepalīdzēs atrast piemērotāko kandidātu, bet varētu noderēt kā špikeris nākamajam kultūras ministram.


Solvita Krese, mākslas kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja

No valdības veidotājiem gaidu izpratni par kultūru kā nozīmīgu valsts attīstības virzītājspēku, kas atspoguļotos arī adekvātā ministra izvēlē. Lai vadītu kultūras nozari un izprastu tās polifonisko specifiku, ministram ir nepieciešama nopietna pieredze kultūras jomā.

Redzot jaunās valdības koalīcijas aprises, es sagaidītu, ka Kultūras ministrija nonāk progresīvi un mūsdienīgi domājošas vadības rokās, kas atbalstītu iekļaujošas sabiedrības veidošanu, kā arī sekmētu starptautiski konvertējama kultūras procesa attīstību, vairojot Latvijas atpazīstamību pasaulē. Es vēlētos redzēt sabalansētu Latvijas kultūrtelpas attīstību, kurā laikmetīgās kultūras procesi tiek stimulēti tikpat intensīvi kā tradīcijas kopšana un kurā tiek meklēti risinājumi gan augstvērtīgu kultūras produktu radīšanas, gan kultūras procesa nepārtrauktības nodrošināšanai. Būtu arī svarīgi beidzot pavirzīt tālāk laikmetīgās mākslas muzeja tapšanas ieceri.

Baiba Bartkeviča, nodibinājuma "Liepāja 2027 – Eiropas Kultūras galvaspilsēta" mākslinieciskā vadītāja

Es vēlētos, lai līdzās tradicionālajai kultūrai, piemēram, mūsu nacionālajam dārgumam Dziesmu svētkiem, kultūrpolitika vairāk uzmanības pievērstu arī laikmetīgajai kultūrai. Lai būtu lielāka viedokļu daudzveidība un saturs Latvijas mazākumtautību valodās sabiedriskajos medijos. Lai Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā būtu ne tikai Liepāja un Kurzeme, bet simboliski arī visa Latvija.

Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente, Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas valdes priekšsēdētāja

Būtiski, lai kultūras ministrs vai ministre iestātos par līdzsvarotu kultūras nozares attīstību, proti, ja mums ir piecas koncertzāles, bet nav neviena laikmetīgās mākslas muzeja, tad prioritāte būtu laikmetīgā muzeja izveide. Es gribu, lai kultūras ministrs vai ministre redzētu nozari kopumā, iekļaujot nevalstisko un privāto sektoru, nevis tikai valsts kapitālsabiedrības, un domātu ne tikai par māksliniecisko izcilību, bet par to, lai šīs izcilības radītais būtu pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai saprastu, ka laikmetīgā māksla šodien ir rītdienas kultūras mantojums. Lai viņš vai viņa redzētu tālāk, lai viņam vai viņai būtu drosme un spēks īstenot redzējumu un darīt to ciešā sadarbībā ar nozares dalībniekiem.

Kārlis Vērdiņš, dzejnieks, literatūrzinātnieks

Par nākamo kultūras ministru/-i es gribētu cilvēku, kurš ir pazīstams kultūras nozarē un kuram ir autoritāte, kā arī pieredze darbā ar kultūras administrēšanu. Šim cilvēkam Ministru kabinetā būtu sekmīgi jāaizstāv kultūras nozares intereses un jānovērš situācijas, kad ierobežota budžeta apstākļos ietaupīšana notiek uz kultūras nozarē strādājošo rēķina. Es priecātos par bezpartejisku kultūras ministru/-i, nevis par kādas partijas virzītu "ielikteni", kas amatā nokļuvis tikai partiju savstarpējās tirgošanās rezultātā.

Krista Burāne, kino un teātra režisore

Manuprāt, pirmā lieta, ar ko būtu jāsāk, ir kultūrpratības un izpratnes radīšana visos valsts un sabiedrības dzīves līmeņos. Gadu desmitiem Kultūras ministrijas ierēdņi un tās vadītāji nav spējuši izskaidrot kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā ne tikai lielai daļai sabiedrības, bet arī kopējās politikas veidotājiem. NA vadībā kultūras nozares primārais mērķis ir bijis kopt tradīcijas. Tomēr kultūra un māksla, pirmkārt, ir kritiska refleksija par vērtībām un ideju par to, kā veidot taisnīgu, līdztiesīgu, cieņpilnu, brīvu tagadni un nākotni. Attiecīgi ir beidzot jāmaina attieksme pret kultūru kā otršķirīgu cilvēka dzīves jomu, kuras mērķis ir nodrošināt dažādu svētku svinēšanu. Tieši Kultūras ministrijai un ministram valdības darbā būtu jāatbild par to, kā kopējā valsts politikā tiek saprastas demokrātijas vērtības un ko realitātē nozīmē to ieviešana pārējās dzīves sfērās. To nav iespējams izdarīt bez laikmetīgas kultūras pratības un izpratnes. Tāpēc jaunajam ministram, pirmkārt, būtu jārūpējas par kultūras procesu kā laikmetīgas domāšanas formas atbalstu un veidošanu.

Latvijas Kultūras ministrija ir atbildīga par trim valsts pastāvēšanai un drošībai ārkārtīgi svarīgām jomām: kultūru, mediju politiku un sabiedrības saliedētību. Līdz šim minētās jomas ministrijas paspārnē eksistējušas šķirti un it kā nesaistīti. Rezultātā – sašķelta sabiedrība ar savstarpēji nesavienojamu vērtību izpratni. Nākamajam ministram, manuprāt, būtu jābūt cilvēkam, kurš spēj ne tikai ieraudzīt to, cik ļoti kultūras un mediju politikas procesi ir svarīgi sabiedrības saliedētības veidošanā, bet arī veidot spēcīgu visu šo jomu mērķu simbiozi un racionāli būvēt to īstenošanas ceļu. Lai to izdarītu, būtu jāpārskata kultūrpolitikas pamatnostādnes, beidzot jāuzraksta mediju politikas pamatnostādnes (Latvija jau trīs gadus dzīvo bez tām) un jāīsteno Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes atbilstoši esošajiem dokumentiem, neattiecinot tajā ietvertās idejas tikai uz nacionālo sašķeltību.

Kultūras politikā nepieciešams 1) beidzot sākt analizēt kultūras jomu kā vienotu ekosistēmu un realizēt līdztiesīgu attieksmi pret visām profesionālajām organizācijām un profesionāļiem neatkarīgi no to dibinājuma vai nodarbinātības formas; 2) ne tikai vārdos, bet arī realitātē nodrošināt profesionālas mākslas pieejamību visos reģionos maksimāli plašai sabiedrības daļai, 3) maksimāli atbalstīt profesionālas laikmetīgās mākslas radošo procesu, jo tikai ar tās palīdzību ir iespējams sabiedrībā veidot izpratni par 21. gadsimtam atbilstošām vērtībām un līdztiesīgas sabiedrības pastāvēšanas principiem.

Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks

Mēs dzīvojam dramatiskā laikā, kad Latvijas cilvēku kopābūšana kļuvusi trauslāka un ievainojamāka. Tādēļ vispirms vēlos, lai nākamajam kultūras ministram būtu lielāka ieinteresētība politiski un praktiski rūpēties par saliedētas, pilsoniski aktīvas un iecietīgas sabiedrības attīstību. Tāpat es vēlos, lai nākamais kultūras ministrs uzņemas daudz tiešāku atbildību par mediju politikas stratēģisko vadību. Par būtisku valstiskas rīcības mērauklu es uzskatīšu nākamā ministra dalību vienota sabiedriskā medija izveidē, nodrošinot tam ilgtspējīgu finansēšanas modeli. Ceru, ka ministram, mācoties no sasniegumiem un pieļautajām kļūdām, būs arī dūša pārstartēt Mediju atbalsta fondu.

Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore

Bez pārspīlējumiem – kultūra Latvijā sen vairs nav izklaide vai "ekstra", kas ir pieejama un vajadzīga tikai elitārajiem sabiedrības slāņiem. Kultūra ir kļuvusi par eksistenciālu nepieciešamību globālo pandēmiju un ģeopolitisko krīžu pārvarēšanas apstākļos, tā ir neatkarīgas nacionālās valsts kritērijs, jēga un izaugsmes resurss. Mūsdienu Latvijas kultūras politika ir ļoti sazarota, daudzšķautņaina un daudzdimensionāla, tā pieprasa uzņemties atbildību par profesionālo mākslu, sabiedriskajiem medijiem un saliedētības veicināšanu, par radošajām personībām un organizācijām, par kultūras nevalstisko sektoru, kultūras izglītību, kultūras mantojumu un infrastruktūru. Tajā pašā laikā sasniedzamo mērķu un nozarē veicamo uzdevumu īstenošanai paredzētais finansējums ir nesamērīgi zems, jo mentālās inerces rezultātā gan politiskajās aprindās, gan ikdienas diskursā kultūra joprojām tiek traktēta 19. gs. kapitālisma teorētiķu stilā, proti, kā kaut kas lieks vai kā "mīkstais" "cietā" ekonomiskā pamata atvasinājums, un tas arī izskaidro faktu, kāpēc parasti Kultūras ministrija politiskajā dalīšanā paliek pēdējā, savukārt konsolidācijas iecerēs – pirmā. 

Lai mainītu šo novecojušo paradigmu, līderim ir jābūt teju vai pārcilvēkam, kam piemīt ne tikai dziļa, kultūras izglītībā un pētījumos balstīta izpratne par kultūru un mākslu, bet arī izcilas administratīvās un komunikatīvās prasmes, lai veidotu cieņā balstītu dialogu ar nozari, politiskajām aprindām un sabiedrību kopumā. Personības līmenī, manuprāt, kultūras ministram ir jābūt spēcīgam, erudītam, apķērīgam un aktīvam, lai spētu argumentēti aizstāvēt nozares vajadzības gan vietējā, gan arī starptautiskā līmenī.

Māris Čačka, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs

Uzskatu, ka nākamajam ministram jānāk no kultūras vides, ar pieredzi un izpratni kultūrpolitikas laukā, ar skatu uz Eiropas dimensijās sabalsotu kultūras attīstību, pilnveidi Latvijā. Sagaidu kultūras lauka nozīmes pārvērtējumu valstī un dinamikā virzītu kultūras procesu pārraudzību, kas vērsta uz kultūras pieejamību visā Latvijā.

Alīse Nīgale, izdevniecības "Liels un mazs" vadītāja

Lasītprasmes un lasītprieka veicināšana ir viens ļoti būtisks kultūrpolitikas un izglītības jomas stūrakmens, kurā es gribētu redzēt politisko gribu, vīziju, problēmas izpratni un risinājumu meklēšanu.

Sonora Broka, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla radošā direktore

Latvijas kultūrpolitikā es vēlos ieraudzīt samērīgu nacionālā un starptautiskā līdzāspastāvēšanu, nevis bailes par nacionālā izšķīšanu, ja atvērsimies Eiropas un visas pasaules kultūrtelpai.

Ceru, ka nākamajam kultūras ministram piemitīs gan erudīcija un vizionārisms, gan politiskā drosme un laba izpratne par kultūras procesu pārvaldību. Tāpat no ministra sagaidu ieinteresētību un gatavību dialogam ar nozari.

Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja

Sākšu ar to, ka mani vispār nomāc ministru portfeļu dalīšana pēc principa, kas "pienākas" tai vai citai partijai, nevis pēc principa, kurš ir viskompetentākais un vislabāk pārzina nozari – labākais no labākajiem, labāka par viņu neatrast. Kas attiecas tieši uz kultūru... Daudzi jau ir pateikuši, ka kultūra ir tas audums, tas substrāts, no kā sastāv mūsu valsts (ar nolūku nesaku "šī valsts", jo tā ir manējā un man vitāli nepieciešama). Kultūras ministram būtu tas jāapzinās un jājūt atbildība gan par kultūras institūcijām un medijiem, gan par cilvēkiem, kuri raksta, glezno, muzicē un citādi radoši darbojas (nodokļi, autoratlīdzības u.tml.).

Viņam vai viņai būtu iespējami detalizēti jāpārzina darbības lauks (un tas nav bizness, tāpēc tur ierastie "sakārtošanas" principi neder!), taču viņš/-a nedrīkstētu būt tikai administrators un birokrāts – tam jābūt drosmīgam cilvēkam, kurš nebaidās saukt lietas īstajos vārdos un kuram ir vēlēšanās dot savu artavu, lai mūsu valstī būtu izglītoti cilvēki ar plašu redzesloku un neatkarīgu spriestspēju, nemaz nerunājot par piederības apziņu.

Viņam vai viņai jāatbild gan par kultūras mantojuma saglabāšanu, gan dedzīgi jāatbalsta un jāveicina jaunas iniciatīvas, gan jāapzinās pasaules konteksts (svarīgi spēt komunicēt arī svešvalodās). Tam ir jābūt cilvēkam, kurš spēj izteikties skaidrā, no klišejām vai birokrātiska žargona brīvā latviešu valodā un sarunāties ar visdažādākajiem sabiedrības slāņiem. Būtiski un pašsaprotami, ka šim cilvēkam jābūt ar skaidru nostāju Ukrainas kara jautājumā un ar savu darbību jātuvina Ukrainas uzvara šajā noziedzīgajā karā, pilnībā apzinoties, ka tā vajadzīga arī mums.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!