Valts Anders
pirms 4 gadiem
Problēmas pastāv, tā ir tiesa, ir nabadzība, noslāņošanās un nevienlīdzība (kas atšķir to no padomjlaiku vienlīdzīgās nabadzības), ir vēl daudz kas cits. Taču tās nav nekādas specifiskas Latvijas problēmas, tādas ir gan ASV, gan Francijā, gan Krievijā, gan Ķīnā, gan faktiski visur citur. Tikai cēloņi ir citi, nevis ļaunā Pasaules Tirdzniecības organizācija vai citas iestādes.
Man drīzāk jāpiekrīt, tam, ko raksta Klauss Švābs: 'Mēs esam tās revolūcijas sākumā, kas fundamentāli mainīs mūsu dzīves veidu, darbu un savstarpējās attiecības. Sava vēriena un sarežģītības ziņā ceturtā industriālā revolūcija nelīdzināsies nekam, ko cilvēce ir piedzīvojusi iepriekš.' Jā, tas viss ir sācies, bet rezultāts ir tāds, ka ļoti daudz cilvēku vairs nespēj atrast savu vietu šai ekonomikā, viņu profesijas kļūst nevajadzīgas (tikko kādā Rietumvalstī slēdza kārtējo ogļu raktuvi, tikko atlaida 500 autobūvētājus, kuru vietas aizņem roboti utt. utml.), viņi nespēj pārorientēties un nespēj tikt līdzi visām šīm izmaiņām, jaunās profesijas un iemaņas ir pārāk sarežģītas, lai daļa sabiedrības tās apgūtu. Un šāds slānis, 15-20% būs vienmēr. Ko te darīt? Pat būdams pārliecināts liberālis (gan ekonomiskā, gan sociālā šā vārda nozīmē), domāju, ka attīstītās, bagātās valstis jau visai drīz būs spiestas ķerties pie garantētā ienākuma (universal basic income) idejas praktiskas īstenošanas. Somi tikko to pamēģināja, atteicās, bet nekas, gan būs spiesti atgriezties. Un vēlāk arī mēs... Tas nebūs nekāds 'kreisums', bet dzīves nepieciešamība. Pretējais risinājums varētu būt - secināt, ka visa pasaule aizgājusi pa nepareizu ceļu, apturēt visas šīs 'revolūcijas' un atgriezties pie naturālās saimniekošanas modeļa. Vai tas ir iespējams?
Andris Suvajevs
pirms 4 gadiem
Nolēmu Tev īsi atbildēt par spīti tam, ka nosauci manis rakstīto par 'ekonomisku putru'.
Tu norādi uz leģitīmu problēmu par to, kā mēs varētu atdot parādu, ja palielinātu deficītu. Protams pie esošās sistēmas tas būtu sarežģīti, ko rakstā arī pieminu. Tomēr norādu arī uz citām nepieciešamām pārmaiņām:
'Cilvēkiem, kuri dēvējas par Latvijas iedzīvotāju priekšstāvjiem, ir aktīvi jādarbojas Eiropas institūcijās, vai nu nodrošinot koncesijas no patvaļīgajiem Māstrihtas līguma ierobežojumiem, vai arī sadarbībā ar citu valstu pārstāvjiem veicinot pārmaiņas visas savienības līmenī, piemēram, panākot, ka ECB funkcijas tiek mainītas un tai ir ļauts aizdot naudu nepastarpināti valstu valdībām, vai izveidojot kādu fiskālo savienību.'
Ja ECB varētu tiešā veidā monetizēt budžeta deficītu tas ļautu samazināt procentu likmes. Esošajā situācijā Latvijas valstij vienkārši nav pašai savas centrālās bankas, kas manāmi sadārdzina aizņemšanos (tāda ir tikai formālā, ne funkcionālā, nozīmē). Turklāt, ja valsts varētu veikt jēgpilnas investīcijas veselības nozarē, izglītībā un veidot vietēju banku sektoru, kas kreditētu vietējo uzņēmējdarbību, tad mums arī rastos nepieciešamā produktivitāte, lai atmaksātu parādus.
Ja esi pamanījis kādas patiesas ekonomiskas pretrunas manā tēzē, tad, protams, priecāšos tās uzklausīt. Vēlējos arī uzsvērt, ka nevienā brīdī neesmu saucis Latvijas valdību par 'labticīgiem'.
Valts Anders
pirms 4 gadiem
Māstrihtas līgumā nav nekādu 'patvaļīgu ierobežojumu', to, savstarpēji vienojoties, ir sastādījuši visai gudri cilvēki (es pat pieļauju, ka gudrāki par mums abiem). Saprotams, nekādi nav pierādāms, ka noteiktie 3% un 60% ir tieši tie akurāt precīzie un labākie cipari - manuprāt, labākie būtu 0% un 0% (nulle deficīta un nulle aizņemšanās), bet tas būtu ideālā pasaulē. Tā kā pasaule nav ideāla, neliels deficīts/aizņemšanās reizēm būtu pieļaujami, bet tam ir jāuzliek stingri ierobežojumi. Ne tikai Eirozonā, bet arī visur citur pasaulē valdības to aptuveni saprot (cits stāsts ir ASV, bet tas ir tiešām pēc būtības cits stāsts); Tiešā veidā monetizēt budžeta deficītu - tas nozīmē tiešā veidā drukāt naudu, kas rezultātā kļūtu proporcionāli aizvien mazvērtīgāka. Tas neatrisina neko. Paraugam es varētu uzdāvināt Jums 100 triljonu dolāru naudas zīmi, ko savulaik nodrukāja pilnīgi neatkarīgā Zimbabves centrālā banka.;
Par 'vietēju banku sektoru', kas kreditētu vietējo uzņēmējdarbību. Hm. Jums ir kapitāls, lai nodibinātu mūsdienu prasībām atbilstošu vietēju banku, kas darbotos tikai 'vietēji'? (Man nav.) Valstij ir?
Pieļauju, ka esat pārāk jauns, lai atcerētos/zinātu, kādu galu ņēma šim nolūkam ne tik ļoti sen paredzētā Latvijas Hipotēku un zemes banka (pavaicājiet, teiksim, Feifera kungam, viņš droši vien atceras). Izglītībā un veselībā, saprotams, vajag investēt, tam es piekrītu, taču tas (valsts sektorā) nav banku darbs - priekš tā pastāv valsts budžets, kas jēgpilni jātērē un, protams, jāpapildina.
Šķiet, ka mūsu uzskati par ekonomiku tomēr paliks tik atšķirīgi, ka strīdēties tālāk nav vērts - Jūs esat kreisais romantiķis, es - labējais reālists. Jums patīk Keinss, man - Čikāgas skola. Ko tur darīt...
Andris Suvajevs
pirms 4 gadiem
Nav jāskatās arī tik tālu pagātnē. Kvantitatīvās atvieglošanas politikas rezultātā ASV tika iepludināti 3.6 triljoni dolāri bez jebkādas hiperinflācijas; līdzīgi eirozonā tika iepludināti aptuveni 2.5 triljoni un inflācija turas 2% līmenī.
Čikāgas skolas monetārisms kā politikas rīks faktiski ir bijis diskreditēts kopš 80.gadiem. Starp citu, ja valsts parāda un deficīta līmenis būtu 0%, tad valsts sektors vispār neeksistētu. Man būtu interesanti saprast, kā var atzīt, ka pastāv nabadzības un nevienlīdzības problēmas, bet vienlaicīgi argumentēt, ka jātiek vaļā no visām valsts institūcijām.
Valts Anders
pirms 4 gadiem
meetra meetra
pirms 4 gadiem
Mārtiņš Sproģis
pirms 4 gadiem
kuģis
pirms 4 gadiem
Grūti saprast, kāds tam sakars ar rakstā vietā un nevietā mantriski piesaukto kreisumu. Vairums no minētajām institūcijām un iespējām, piemēram, jau ilgāku laiku darbojas Šveicē un tā nebūt nav nekāda "kreisuma" apdvesta valsts un sabiedrība. Kas autoram ir kreisums, sevišķi, ja tādas vispārcilvēciskas vērtības kā "brīvais tirgus, privātā sektora vadīta izaugsme, individuālisms utt" tiek norakstītss kā kapitālisms? Nav pārāk palši un neko neizsakoši? Īstais tirgus un īstais kapitālisms, piemēram, ir sīkburžuažija, sīlpilsonība, vidusšķira, taču LV joprojām neko tādu nav redzējusi un atgriešanās pie centralizētas jeb mākslīgi socializētas ekonomikas to nekādi nevar veicināt. LV iedzīvotāji, piemēram, joprojām visā domāšana ir gana "kreisi", jo atbildes uz visām dzīves problēmām tiek sagaidītas no Valsts, kura to nevar un ko tā principiāli nedrīkst sniegt. Iespējams, autors "kreisumam" piedēvē kādu savu privātu nozīmi, jo visas anarhismam un decentralizācijai raksturīgās starpinstitūcijas ir kas ilnīgi cits nekā tiešā nepastarpinātā saite starp indivīdu/valsti, par ko sapņo modernais kreisums klasiskās labklājības/socdemokrātiskās valsts formā. Bet socdemokrātijai nav nekāda sakara ar to demokrātisko pašiniciatīvu un pašorganizēšanos un autentisku rīcību, ko autors sludina raksta sākumā. Tāpat autors apsēsts ar nevienlīdzības "novēršanu", šķiet, neesot lasījis šī gada lielo hītu "The Great Leveler".
kuģis
pirms 4 gadiem
Cīņa ir starp cieto kapitālu vs spektrālo, nevis "sociālismu"/"kapitālismu". īstais anarhisms un kopienu atjaunotne nav domājama bez atgriešanās pie zemes un cietām, konkrētām privātīpašuma formām.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Kristīne Briede
1Filma, ko vajadzētu rādīt Krievijā
Sievietes ar latvisku akcentu un miršanas apliecību rokās mēģina krieviski skaidroties ar padomju virsnieku, kurš viņām saka: "Bet jūs taču piekritīsiet, ka arī civilajā dzīvē ir gadījumi, kad jauni cilvēki – jauni puiši un arī meitenes – aiziet bojā?"

Vita Liberte
2Aizsargāt neaizsargātos: dzīvnieku tiesiskā statusa problēma
Vai empātija būtu jāatrunā normatīvajos aktos, attiecinot juridiskas personas statusu uz dzīvniekiem? Galu galā mēs to esam piešķīruši uzņēmumiem un kuģiem. Ir savdabīgi turpināt praktizēt līdzšinējo attieksmi, pamatojoties uz to, ka dzīvnieki nespēj spriest vai komunicēt.

Rūdolfs R. Vītoliņš
1Skanstes dzīļu topogrāfija
Džungļi, atkritumi, pamestas koka vasarnīcas. Tolaik man palika apslēptas ēkas, kurās mājo autoservisi, eļļu maiņas punkti, darbnīcas. Tagad skatam atklājas kaudzēs samesti dzelži un kādā pagalmā noparkots moderns policijas auto. Vieta šķiet kā radīta zagto auto numurzīmju maiņai un pārkrāsošanai. Vai naudas viltošanai.

Vilis
0Stāsts nav par psihedēliju
Es gribēju noķert zibeni un iemest ar to citiem, apžilbināt viņus tāpat, kā biju apžilbis pats. "Norauj dzelkšņus prāta dzīlēm," reiz uzskrīpāju uz dzeloņstieplēm apvītas sienas savā Sarkandaugavas kaktā; tieši tāds man tolaik likās literatūras – un vielu – uzdevums.

Daina Tabūna
1Atpakaļ uz skolu
Vienu reizi auklīte tev zvanīja un lūdza izņemt bez apstājas raudošo bērnu jau stundu pēc tam, kad viņš tur tika aizvests. Šī spēcīgā pretestība samērā ātri pārgāja, tomēr vēl ilgu laiku pirmais, ko viņš teica, pēcpusdienā tevi satiekot, bija: "Es šodien raudāju. Par tevi."

Māris Zanders
0Zeltamutes Saeimas namā
Apbrīnoju premjeres Evikas Siliņas domas dziļumu un oriģinalitāti: "Ja ieplānotās valdības pārmaiņas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti, tad tās ir derīgas un labas, bet, ja tās neuzlabos, tad ir skaidrs, ka tās nav derīgas." Nu, kā var viens cilvēks tik lakoniski un izsmeļoši raksturot politiku!

Zane Zajančkauska
9Babu sapņi nedeg
Tā ir arī izstāde, kurā es labprāt iegrieztos vēl pāris turpmākos gadus un uz to sūtītu Rīgā nonākušos viesus. Izstāde varētu stāvēt arī ilgāk, līdz kamēr nemiers par to, kam vēl tur vajadzētu vai nevajadzētu būt, būtu sarūdzis tik liels, ka apgāztu esošo un radītu vietu jaunai un papildinātai versijai.

Sabiedrība
18.12.2018
9
Sapņi par nākotni: Latvijas 200. gadadiena