Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Tikko izlasīju Romja Bēma grāmatu - laikam 1984.gads.
Kas mani nošokēja ? Ka ir mainījušās paaudzes, valsts iekārta, bet Bēma rakstītais par šķiru sabiedrību - kurā vieni ražo un citi tikai bauda, nav zaudējis aktualitāti.
Mums ir izcilas, pat ģenialas mākslas izstādes, grāmatas u.c. sit pušu padaules līmeni. Noteikti.
Bet to bauda un izmanto nenormāli maza sabiedrības daļa.
Un kad runa ir par naudu un kultūrpolitiku, tad pirmajam ieguldījumam būtu jābūt kultūras iešanai tautā vai tautas iešanai kultūrā.
Kas mani nošokēja ? Ka ir mainījušās paaudzes, valsts iekārta, bet Bēma rakstītais par šķiru sabiedrību - kurā vieni ražo un citi tikai bauda, nav zaudējis aktualitāti.
Mums ir izcilas, pat ģenialas mākslas izstādes, grāmatas u.c. sit pušu padaules līmeni. Noteikti.
Bet to bauda un izmanto nenormāli maza sabiedrības daļa.
Un kad runa ir par naudu un kultūrpolitiku, tad pirmajam ieguldījumam būtu jābūt kultūras iešanai tautā vai tautas iešanai kultūrā.
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Vēl es domāju, ka nenormāli daudz naudu negodīgi un netaisnīgi aprij kult.ministrija, Levita harēma padomnieces, kuras ir klusākas par ūdeni un zemākas par zāli.
Kult.ministra puntuļa komunikācija ar sabiedrību man katru reizi asociējas ar čekistu asiņainiem cirvjiem. Nespēju pierast, ka it kā demokrātiska Latv8jas valsts ir tik līdzīga ar čekistu okupantu valsti, kādā arī nācies dzīvot.
Jādomā taču, ka puntulim arī padomnieku vairāk kā ausu vai roku vienam cilvēkam, par ko tie saņem naudu no nodokļu maksātājiem?
Ja bez kultūras dzīve nav iedomājama , vai tad kultūra nav pirmais indikators kāda sabiedrība esam? Čekistu atraugu un asiņu varas pilna?
Kult.ministra puntuļa komunikācija ar sabiedrību man katru reizi asociējas ar čekistu asiņainiem cirvjiem. Nespēju pierast, ka it kā demokrātiska Latv8jas valsts ir tik līdzīga ar čekistu okupantu valsti, kādā arī nācies dzīvot.
Jādomā taču, ka puntulim arī padomnieku vairāk kā ausu vai roku vienam cilvēkam, par ko tie saņem naudu no nodokļu maksātājiem?
Ja bez kultūras dzīve nav iedomājama , vai tad kultūra nav pirmais indikators kāda sabiedrība esam? Čekistu atraugu un asiņu varas pilna?
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Izcili, lai neteiktu -ģeniāli. Paldies.
Nedomāju gan, ka kultūrkritiķis ir izmirstoša profesija. Mediji vienmēr būs pieprasīti. Tas ir gan ērti - ka man iedod gatavus secinājumus, spriedumus, gan gauži interesanti - ko saka profesionālis un ko esmu izdomājusi es pati.
Biju LNMM portretu glezniecībai veltītā
izstādē . Mirdzošām acīm eju no vienas gleznas pie otras. Patīk pārluecināties vai atpazīstu autoru un darba nosaukumu un formulēt vārdos - kas mani sajūsmina. Dace Lamberga vada ekskursiju pa šo izstādi un stāsta, ka nekas jau te nav, vulgarizējot - salīdzinājumā ar pasaules mākslu - sūds un pieci. Skat - Ugas Skulmes pašportrets - tik jocīgā pozā, ka varētu domāt ...labi - neteikšu, ko teica kritiķe, tas bija asi.
Pirmajā brīdī jutos aizvainota. Kā tad tā - ja jau tā nepatīk - nenāc un nestāsti , lai to dara ar patikšanu cits.
Bet pēc tam pārdomāju - vai nav labi, ka profesionālus godīgi pasaka savu viedolli, nevis liekuļo?
Vēl - Santas Hiršas rakstīto vienmēr lasu ar baudu, bet ir tādi kritiķi- kuru rakstīto ir ļoti grūti lasīt un uztvert. Cenšos turēties pie principa, ka ir jāizlasa mājās esošās grāmatas, bet dažas vienkārši nespēju.
Nedomāju gan, ka kultūrkritiķis ir izmirstoša profesija. Mediji vienmēr būs pieprasīti. Tas ir gan ērti - ka man iedod gatavus secinājumus, spriedumus, gan gauži interesanti - ko saka profesionālis un ko esmu izdomājusi es pati.
Biju LNMM portretu glezniecībai veltītā
izstādē . Mirdzošām acīm eju no vienas gleznas pie otras. Patīk pārluecināties vai atpazīstu autoru un darba nosaukumu un formulēt vārdos - kas mani sajūsmina. Dace Lamberga vada ekskursiju pa šo izstādi un stāsta, ka nekas jau te nav, vulgarizējot - salīdzinājumā ar pasaules mākslu - sūds un pieci. Skat - Ugas Skulmes pašportrets - tik jocīgā pozā, ka varētu domāt ...labi - neteikšu, ko teica kritiķe, tas bija asi.
Pirmajā brīdī jutos aizvainota. Kā tad tā - ja jau tā nepatīk - nenāc un nestāsti , lai to dara ar patikšanu cits.
Bet pēc tam pārdomāju - vai nav labi, ka profesionālus godīgi pasaka savu viedolli, nevis liekuļo?
Vēl - Santas Hiršas rakstīto vienmēr lasu ar baudu, bet ir tādi kritiķi- kuru rakstīto ir ļoti grūti lasīt un uztvert. Cenšos turēties pie principa, ka ir jāizlasa mājās esošās grāmatas, bet dažas vienkārši nespēju.
Skaisle Jatalniece
pirms 2 gadiem
Par Rīgas Laiku - jā un nē. Tas tiešām ir prestiži tur publicēties, pat ja kā saka - nav ko publicēt.
Bet - manā dzīvē RL ir unikāla parādība- es varu zvērēt, ka esmu izlasījusi visas Rītupa intervijas ar pasaules līmeņa zinātnes zvaigznēm - gandrīz nekad neko nespējot vārdos formulēt - ko es sapratu - un tomēr - tas bija kā ieiet Jajomi Kusama miljons krāsaino gaismiņu instalācijas telpā un aizturētu elpu censtues saprast kas tas ir un kas ar mani notiek
Kad Agnese Irbe RL rakstīja par Rubensu - gribēju viņu papildināt - jo biju tikko "izgājusi cauri" grāmatu kalniem par Rubensu un "uzdzīvojusi" pa Antverpeni, Amstd. un Briseli pēto viņa darbus un dzīvi.
Nomierinājos un sapratu, ka arī tas der - ja kāda autora raksts apliecina, ka vismaz par kaut ko varētu pateikt vairāk un interesantāk.
Bet - manā dzīvē RL ir unikāla parādība- es varu zvērēt, ka esmu izlasījusi visas Rītupa intervijas ar pasaules līmeņa zinātnes zvaigznēm - gandrīz nekad neko nespējot vārdos formulēt - ko es sapratu - un tomēr - tas bija kā ieiet Jajomi Kusama miljons krāsaino gaismiņu instalācijas telpā un aizturētu elpu censtues saprast kas tas ir un kas ar mani notiek
Kad Agnese Irbe RL rakstīja par Rubensu - gribēju viņu papildināt - jo biju tikko "izgājusi cauri" grāmatu kalniem par Rubensu un "uzdzīvojusi" pa Antverpeni, Amstd. un Briseli pēto viņa darbus un dzīvi.
Nomierinājos un sapratu, ka arī tas der - ja kāda autora raksts apliecina, ka vismaz par kaut ko varētu pateikt vairāk un interesantāk.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Līga Goldberga
1Nejaušās satikšanās un rūpju konfrontācijas
Šis stāsts nav par cīnītājiem. Tūnas centieni nofiksēt gaistošo vecmāmiņas atmiņu, Zosjas istabas krāsu jūklis, Tamanes solījums būt klātesošai pusmāsas dzīvē, arī "Izrauto" Ukrainas sakņu pagaidu pārstādīšana Kauņā un puķu alķīmija konfrontē ar maigumu, kurā neērtumu aizvieto rūpju darbs.
Anna Andersone
0Uzvara ir mirklis
Reiz draudzējos ar puisi, kurš atzinās – kādu dienu izdomājis, ka grib būt futbola fans, un sācis fanot par "Manchester United". Un es viņu saprotu – nekas manā privātajā dzīvē, darbā vai mākslas pieredzē nav sagādājis tik sakāpināti intensīvu, nospriegotu emociju gammu kā futbola spēle ar augstām likmēm.
Sarunas
09.07.2020
4
Santa Hirša: Kultūras kritiķis ir izmirstoša profesija