Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Kas mani nošokēja ? Ka ir mainījušās paaudzes, valsts iekārta, bet Bēma rakstītais par šķiru sabiedrību - kurā vieni ražo un citi tikai bauda, nav zaudējis aktualitāti.
Mums ir izcilas, pat ģenialas mākslas izstādes, grāmatas u.c. sit pušu padaules līmeni. Noteikti.
Bet to bauda un izmanto nenormāli maza sabiedrības daļa.
Un kad runa ir par naudu un kultūrpolitiku, tad pirmajam ieguldījumam būtu jābūt kultūras iešanai tautā vai tautas iešanai kultūrā.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Kult.ministra puntuļa komunikācija ar sabiedrību man katru reizi asociējas ar čekistu asiņainiem cirvjiem. Nespēju pierast, ka it kā demokrātiska Latv8jas valsts ir tik līdzīga ar čekistu okupantu valsti, kādā arī nācies dzīvot.
Jādomā taču, ka puntulim arī padomnieku vairāk kā ausu vai roku vienam cilvēkam, par ko tie saņem naudu no nodokļu maksātājiem?
Ja bez kultūras dzīve nav iedomājama , vai tad kultūra nav pirmais indikators kāda sabiedrība esam? Čekistu atraugu un asiņu varas pilna?
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Nedomāju gan, ka kultūrkritiķis ir izmirstoša profesija. Mediji vienmēr būs pieprasīti. Tas ir gan ērti - ka man iedod gatavus secinājumus, spriedumus, gan gauži interesanti - ko saka profesionālis un ko esmu izdomājusi es pati.
Biju LNMM portretu glezniecībai veltītā
izstādē . Mirdzošām acīm eju no vienas gleznas pie otras. Patīk pārluecināties vai atpazīstu autoru un darba nosaukumu un formulēt vārdos - kas mani sajūsmina. Dace Lamberga vada ekskursiju pa šo izstādi un stāsta, ka nekas jau te nav, vulgarizējot - salīdzinājumā ar pasaules mākslu - sūds un pieci. Skat - Ugas Skulmes pašportrets - tik jocīgā pozā, ka varētu domāt ...labi - neteikšu, ko teica kritiķe, tas bija asi.
Pirmajā brīdī jutos aizvainota. Kā tad tā - ja jau tā nepatīk - nenāc un nestāsti , lai to dara ar patikšanu cits.
Bet pēc tam pārdomāju - vai nav labi, ka profesionālus godīgi pasaka savu viedolli, nevis liekuļo?
Vēl - Santas Hiršas rakstīto vienmēr lasu ar baudu, bet ir tādi kritiķi- kuru rakstīto ir ļoti grūti lasīt un uztvert. Cenšos turēties pie principa, ka ir jāizlasa mājās esošās grāmatas, bet dažas vienkārši nespēju.
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Bet - manā dzīvē RL ir unikāla parādība- es varu zvērēt, ka esmu izlasījusi visas Rītupa intervijas ar pasaules līmeņa zinātnes zvaigznēm - gandrīz nekad neko nespējot vārdos formulēt - ko es sapratu - un tomēr - tas bija kā ieiet Jajomi Kusama miljons krāsaino gaismiņu instalācijas telpā un aizturētu elpu censtues saprast kas tas ir un kas ar mani notiek
Kad Agnese Irbe RL rakstīja par Rubensu - gribēju viņu papildināt - jo biju tikko "izgājusi cauri" grāmatu kalniem par Rubensu un "uzdzīvojusi" pa Antverpeni, Amstd. un Briseli pēto viņa darbus un dzīvi.
Nomierinājos un sapratu, ka arī tas der - ja kāda autora raksts apliecina, ka vismaz par kaut ko varētu pateikt vairāk un interesantāk.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Artis Svece
0Pārliecība un vājums
Rīcība pārliecības dēļ ir pelnījusi zināmu respektu, un šāda prakse Latvijā nav īpaši izplatīta, bet tieši tāpēc varbūt mums pietrūkst iemaņu, kā no amata atkāpties labi. Manuprāt, Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās nav labs paraugs un mums ir vairāk jāmācās, kā prasmīgi atkāpties pārliecības dēļ.
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
Sarunas
09.07.2020
4
Santa Hirša: Kultūras kritiķis ir izmirstoša profesija