Domas
04.07.2016

Sabiedriskās apspriedes – naivums vai iespēja?

Komentē
0

Rakstu pamudināja uzrakstīt žurnāliste no laikraksta "Diena", kura pirkšanai vairs savus resursus netērēšu. Biju patiesi vīlusies, kad izlasīju publikāciju, kuras dēļ cēlos sešos no rīta, lai atbildētu uz žurnālistes "slinkajiem jautājumiem" par sabiedrisko apspriežu nozīmi – tās aktualizējās pēc tam, kad daži eksperti bija pauduši viedokli, ka pie Prezidenta pils atsevišķas liepas būtu likvidējamas, savukārt citi eksperti iestājās par liepu atstāšanu. Tieši šādi spilgti piemēri izceļ to, kāda ir sabiedrības viedokļa nozīme būtisku jautājumu risināšanā. Rakstā tika atspoguļotas, manuprāt, pļāpas, un kā cilvēks ar sabiedrības līdzdalības pieredzi valsts pārvaldē nesaskatīju nekādu pievienoto vērtību šādam "gabalam", kā pati autore to bija nodēvējusi, uzrunājot mūs sniegt atbildes par šo tēmu. Ikvienam rakstam, manuprāt, ne tikai jāparāda dažādu ekspertu viedokļi, kuri, visticamāk, ir personīgajā pieredzē balstīti, bet arī jādod iespēja lasītājam saprast, kas nosaka situāciju, kurā viņš vai viņa var paust viedokli par sev aktuālu politikas jomu: protams, ja šis cilvēks vēlas to ietekmēt, ne tikai "izteikt sāpi".

Uzskatu, ka nekad nav par vēlu un par daudz sniegt noderīgu informāciju iedzīvotājiem par viņu iespējām iesaistīties savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Sabiedrības līdzdalība vairs nav politiķu vai ierēdņu individuāla iegriba, tā ir vispārpieņemta norma, kuru pieprasa sabiedrība, kā arī tā ir nostiprināta dažādos normatīvajos aktos: Latvijas Republikas Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Ministru kabineta kārtības rullī, likumā "Par pašvaldībām", Ministru kabineta noteikumos Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", Ministru kabineta instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" u.c. Ja kādreiz informāciju cilvēki varēja uzzināt, to īpaši pieprasot, tad tagad katras valsts pārvaldes institūcijā, tās interneta vietnē ir īpaša sadaļa "sabiedrības līdzdalība", kurā tiek publicēta sabiedrībai nozīmīga informācija. Tomēr šādas izmaiņas nav notikušas pēc valsts pārvaldes "tīras" pašiniciatīvas.

Sabiedrības līdzdalības "kanāli" veidojušies, balstoties uz tādu organizāciju darbu kā "Latvijas Pilsoniskā alianse", kura jau gandrīz divpadsmit gadus konstanti pieprasa un ar savu darbu panāk izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka un strukturē, kāds būs sabiedrības līdzdalības process un kā vislabāk izmantot tās dažādās formas.

Bet kā ir reālajā dzīvē? Vai ir kāds piemērs, kas dotu mums iespēju secināt, ka sabiedriskās apspriedes ir kaut ko ietekmējušas? Ir piemēri, kur tās ir varējušas ietekmēt procesu, un ir piemēri, kur ne. Noteikti būsiet dzirdējuši par "Rail Baltica" sabiedriskajām apspriedēm, kur diskusiju virzītājs, vēloties patiesi noskaidrot iedzīvotāju viedokli, organizē caurskatāmu, iesaistošu sabiedrības uzklausīšanas procesu un galarezultātā panāk kompromisus. Sabiedrisko apspriežu veiksmes atslēga konkrētu iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā ir procesa organizatora patiesa vēlme sadzirdēt iedzīvotāju viedokli, bet diemžēl tā nav sistēma. Citos gadījumos sabiedrisko apspriežu organizēšanas process norit formāli, informācija, kas ir būtiska iedzīvotājiem, tiek sagrozīta vai pateikta tikai daļēji un procesa virzītājs var izdarīt to, ko vēlas. Šeit jāpiemin Engures novadā paredzētā jaunu kapu izveide – pašvaldība formāli izpilda prasības, turklāt vēl panāk, ka tiek grozīts normatīvajā regulējumā hierarhiski augstāks dokuments, savukārt iedzīvotājiem uz vietējā veikaliņa letes liek parakstīties zem bildītēm, kur informācija atspoguļota tikai daļēji vai izrauta no konteksta. Veidojot kādu normatīvo aktu vai attīstot jaunas idejas, nav iespējams pateikt, vai dokumentos aprakstītie procesi kaut ko ietekmēs vai neietekmēs, – līdz brīdim, kamēr tas patiesi notiek, – tāpēc būtiskāks ir fakts, ka problēmas nereti ir nevis dokumentos, bet gan ierēdņu prātā, izpratnē par sabiedrības līdzdalības nozīmi. Bieži vien situācija liecina, ka ir būtiskāk kaut ko uzsākt, kaut ko ieviest, nevis to pārbaudīt un par to konsultēties ar speciālistiem vai cilvēkiem, kurus konkrētais jautājums skar tieši. Ir diezgan vāji attīstītas diskusijas spējas vai arī procesu virzīšanas spējas pašās institūcijās. Kur pastāv cits viedoklis, tur neapšaubāmi būs konflikts, un, ticiet man, cilvēki, kas šajos procesos piedalās un iesaistās, ilgstoši nevar izturēt tādu spriedzi un nereti "salūst". Manuprāt, dialogam atvērti cilvēki ir diezgan reti sastopami. Jautājums: "Cik gadus jūs varētu iet uz dažādām sēdēm, kamēr notiek izmaiņas likumā?" Bieži vien likuma izstrāde notiek divus un vairāk gadus, un sabiedrībai nereti ir neiespējami nodrošināt – faktiski apmaksāt – šo savu līdzdalību. Piemēram, tie paši "tikumības grozījumi" – procesa virzītājs pats kļūst par tik iesaistītu dalībnieku, ka piedāvājumi, kā panākt iecerēto, vienkāršam iedzīvotājam jau sāk izklausīties absurdi. Savukārt pēdējā – Stambulas konvencijas – gadījumā procesa virzītājs visā spožumā parāda savu nekompetenci jebkādas diskusijas organizēšanā. Bet tas jau ir cits līmenis.

Nereti tiek uzskatīts, ka būtiskākais ir sabiedrības informēšana, tomēr jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Padome savās rekomendācijās ir noteikusi, ka informācijas sniegšana ir viens no zemākajiem līdzdalības veidiem, jo tā savā būtībā ir vienvirziena komunikācija.

Mums ir arī izcili piemēri, kur sabiedrība ir procesu sastāvdaļa, bet par tiem citā reizē. Informācija noteikti ir, bet ir jāzina, kā to meklēt un izmantot pareizi. Atgādinu, izmaiņas mūsu valstī notiek tikai tad, ja tas ir ierakstīts likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Šis apstāklis, protams, salīdzinājumā ar citām valstīm ir smags, jo, kā jau zināms, paši arī ciešam no tā radītās smagnējās birokrātijas. Bet iespējas ir gan pašvaldību, gan ministriju, gan Saeimas līmenī.

Par savām iespējām var uzzināt arī "Latvijas Pilsoniskajā aliansē", kur kompetenti cilvēki sniegs atbildes. Katrā reģionā ir alianses resursu centrs, kas neatteiks palīdzību vai skaidrojumu. Varam secināt, ka sabiedriskās apspriedes vai publiskās apspriešanas jautājumos Latvijā lielākā problēma tomēr ir un paliek procesa virzītāja neizpratne par to, ka viņš ir sabiedrības interešu īstenotājs, nevis savu ideju izdzīvotājs un izmēģinātājs.

Otra būtiskā lieta, kas vairāk aktualizējusies pēdējā pusgada vai gada laikā, ir fakts, ka arvien biežāk dzirdams ierosinājums ierobežot pieejamību nepatīkamai informācijai vai informācijai, kas varētu radīt diskusijas sabiedrībā. Rodas jautājums, vai šādi valsts pārvaldes iestādes rīkojas tiesiski, kā arī vai, kuram un kādai informācijai ir iespējas noteikt ierobežotas pieejamības statusu. Ir viegli paslēpties aiz šī aizsega, jo cilvēki noteikti neies un nerušināsies tālāk, lai noskaidrotu, ka arī ierobežotas pieejamības informācijas kritēriji ir noteikti konkrētā tiesiskā regulējumā – Informācijas atklātības likumā –, un tas skumdina, jo šāda rīcība ne visos gadījumos ir lietderīga no sabiedrības nobriešanas, diskusiju pieredzes un attīstības viedokļa.

Nedaudz pastarpināts, bet arī nozīmīgs aspekts, ar ko saskaras interešu aizstāvji, bieži vien tie paši, kas pieprasa sabiedriskās apspriedes, ir fakts, ka amatpersonas var un arī izvēlas, ar ko tikties vai netikties, lai risinātu konkrētu savas nozares jautājumu. Valsts pārvalde bieži no pilsoņa pieprasa bezierunu paklausību, bet pati atbildes nesniedz vai sniedz tādas atbildes, kas bez jurista palīdzības nav saprotamas, vai arī atbild formāli: nevis pati konkrēti izanalizē problēmu vai jautājumu, bet gan nosūta to atpakaļ iestādei, kura problēmu faktiski radījusi. Un, ticiet man, iestāde, kura problēmu radījusi, ne visai grib risināt to iedzīvotāja interesēs.

Rasma Pīpiķe

Rasma Pīpiķe ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikāciju zinātnē, LU un profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un iestāžu vadībā programmā Inovācijas un uzņēmējdarbība, RTU. Tomēr vienmēr ir d...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!