Ronalds Briedis

Nezinu, par kādiem savējiem ir runa. Man šķiet, te vairāk ir runa par to, cik katrs ir informēts un prot atrast informāciju. Ja prot lietot google, neredzu problēmu.

meerciite, kur problēma? Es regulāri gāju Rakstnieku savienības mājaslapā un tā arī uzzināju par LA, kur arī tiku uzņemta. Kāpēc tu tā nevari?

Sāku klausīties.
- Kas ir literārā akadēmija?
- (divas sekundes šķobās un virina muti, līdz saņemas) Literārā akadēmija ir (vēl divas sekundes šķobās un skaļi čāpstina) programma... ko mēs izveidojām desmit gadus atpakaļ...”
Vārds „atpakaļ” ir pēdējais piliens manā pacietībā klausīties šo literatūras un valodas korifeju sarunu, kurā augšminētās informācijas apjoma nodošana klausītājam prasījusi jau 22(!) sekundes.
Bet, kamēr rakstu šo komentāru, fonā vēl noklausos līdz veselai minūtei. Šo divu imbecilu sarunā uz fizisko spēju robežas, katru vārdu izmisīgi izmokot bez rīcineļļas klizmas, runātprasmei nelemtais rakstībnieku pravietis 56. sekundē, pārcilvēcīgā cīņā ar savām psihiskajām un fizioloģiskajām, hm... īpatnībām un nemitīgiem parazītvārdiem, „nu, droši vien, ar tādu sākotnēju mērķi, varbūt” tiek līdz paziņojam, ka viņš vēlas nest citiem gaismu „ideālā variantā šo to apgūt no rakstības tehnikas”...
Paldies, Roni, (šķobos, čāpstinu, hmmmmm, ēēēēēē, bolu acis) par latvisko gara gaismu! Iztikšu, ja drīkst.

Dīvaini ar tiem savējiem, ja latviešu literatūrā šobrīd ir tikai 5-6 vērā ņemami prozisti, kuri tik ļoti atšķirīgi gan vecuma, pieredzes un stila ziņā, ka diez vai paši uzskata, ka veido kādu savējo loku. Un ļoti, ļoti reti kāds no viņiem pasniedz literārajās darbnīcās.

Nuja, atbalsta finansiāli, nevis informatīvi.

(Bet konkursu neorganizē Kultūras ministrija, līdz ar to neredzu iemeslu, kāpēc lai viņi to liktu savā mājas lapā.)

Uz JIAS klausīties lekcijas parasti var doties visi interesenti. Tad var arī paklausīties citu autoru darbu analīzi/kritiku.

Nu kāds nu man viedoklis... Ja cilvēks grib mācīties Literārajā akadēmijā, bet nevinnē konkursā, tad vienkārši samaksā 288 EUR un mācās maksas grupā (kuru valsts nebalsta).

Par LA dalībnieku lobēšanu dažādos konkursos gan pirmā dzirdēšana. Cik tad mums to ievērojamo konkursu vispār ir - Zvaigznes manuskriptu konkursi parasti ir anonīmi, un tad vēl ir visādi konkursi, kas attiecas jau uz izdotām grāmatām; bet no LA līdz grāmatas izdošanai parasti ir gaaaaarš ceļš ejams.

zini, Sandra, tavas demagoģijas prasmes attīstās acu priekšā. par savējiem kļūst, vēloties par tādiem kļūt. ar naidu nākošie nekur netiek gaidīti un mīlēti. un vēl, - par savējiem kļūst pēc tam, kad LA esi parādījis savu gribēšanu rakstīt, strādāt, tiekties uz profesionālismu. nekur un nevienā vidē tu nevari būt savējais, ja to negribi.
bet būtisks uzsvars - meklējot informāciju par šiem konkursiem tu vēl neesi savējais. tu esi tāds pats kā miljoni citu piklsoņu, tikai tevi interesē iespējas atrast informāciju, piedalīties. un mūsdienu informācijas gūzmā nekā citādi nav iespējams - katrs pats meklē to, kas viņam svarīgi. un atrod.

LA pieteikšanās jau nu gan ir izsludināta visās iespējamās vietās. ja patiešām ir interese, ir tik viegli piespiest pogu "sekot" Literārajai akadēmijai vai nu tviterī vai feisbukā, vai abos. bet šo informāciju "laiko un šēro" arī visas citas iespējamās vietnes. arī šeit satori bija informācija. tev uz personīgo e-pastu, protams, neviens neko nesūtīs.

un? tev termiņš par īsu? konkursā piedalās tie, kuri raksta un grib rakstīt. visbiežāk tas nozīmē, ka viņam jau ir zināms krājums uzrakstītā, ko atliek tikai pierediģēt, sakārtot un sūtīt prom. laika atliku likām! tas jau nav grāmatas manuskriptu konkurss.
skatoties no sava viedokļa, kur pati esmu darbnīcās mācījusies un pazīstu daudzus citu gadu dalībniekus, patiešām nesaprotu tavu cepšanos. tiek tie, kuri raksta, kuri grib mācīties, kuri meklē informāciju paši. viss notiek katru gadu aptuveni vienos un tajos pašos termiņos, vari gatavoties gadu, divus vai trīs. neviens tur visa gada garumā nesēdēs un uz tevi negaidīs. iesniegšanas laiks nenozīmē - radīšanas laiks.
kaut kāda cacošanās. jā, redz, paziņojums ir, bet man neder, man nav tā un nepublicē šitā, man neielej mutītē un es nevaru paspēt.. bla bla bla. ja ir patiesa interese, tad var visu. ja pats nezin ko grib, tad arī citi neko pa prātam neizdarīs.
nejūties traucēta, patiešām. jo kas grib, tas visu var.