Dzejas lasījumu cikla "Dzejas sūtņi" ietvaros 19. aprīlī pl. 19.00 "Birojnīcā" Rīgā, Dzirnavu ielā 84 (Berga bazārā), uzstāsies dzejnieki Dmitrijs Vodeņņikovs un Linora Goraļika, abi laikmetīgi un atzīti Krievijas dzejnieki un personības, kam aktīvi uzmanību pievērš mediji.
Biedrība "Orbīta" sadarbībā ar Krievijas "Institut Knigi" piedāvā dzejas lasījumu ciklu "Dzejas sūtņi", kā ietvaros, gatavojoties Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, Latviju regulāri apmeklē aktuālākie un populārākie Krievijas laikmetīgās dzejas pārstāvji. Rīgā jau viesojušies dzejnieki Fjodors Svarovskis, Nastja Deņisova, Staņislavs Ļvovskis, Jeļena Fanailova un Andrejs Seņ-Seņkovs. Šoreiz uz lasījumu aicināti Dmitrijs Vodeņņikovs un Linora Goraļika. Projekta "Dzejas sūtņi" ietvaros tiek veidots radošs dialogs starp Krievijas un Latvijas labākajiem laikmetīgās dzejas un atdzejas pārstāvjiem, un 2014. gadā tiks izdota bilingvāla krievu mūsdienu dzejas antoloģija.
Dmitrijs Vodeņņikovs ir septiņu dzejas krājumu un dokumentālā romāna dienasgrāmatas formā "Labdien, es atnācu no Jums atvadīties" autors. Dzīvo Maskavā, aktīvi eksperimentē ar dzejas un mūzikas sintēzi un ir laidis klajā arī vairākus ierakstus ar autorlasījumiem mūzikas pavadībā ("Vodeņņikovs ne visiem", " Otrais disks", "Live" (koncerta ieraksts ar grupu "Rock’o’Co")). Autors uzstājas arī teātrī "Praktika".
"Vodeņņikovs aizstāv un sargā realitāti, unikalitāti un cilvēka dzīves nepilnības, turklāt šo dzīvi nepieciešams turpināt un attīstīt, lai arī cik trausla tā būtu." Tā autora darbu vērtē Krievijas literatūras kritiķis Iļja Kukuļins.
Literatūras kritiķis un "Institut Knigi" direktors Aleksandrs Gavrilovs atzīst, ka Vodeņņikovs ir viens no spilgtākajiem 1990. un 2000. gadu dzejniekiem, kas saviem darbiem atradis īpašu literāru intonāciju – tajā apvienota izteikta cilvēka atklātība ar varenu skanējumu. Turklāt viņš pats ir arī aizrautīgs lasītājs un jau daudzus gadus veido radio programmu "Poetminimum", kas veltīta pasaules dzejai.
Linora Goraļika ir māksliniece, prozaiķe, esejiste, komiksu autore, dzejnieku biogrāfe, dramaturģe, pasaku autore, taču pāri visam tomēr dzejniece. L.Goraļika ir no tās paaudzes, kas pēc padomju ēras beigām krievu dzejai meklēja jaunu valodu.
"Viņa ir viena no retajām, kam izdodas pasargāt lasītājā personīgo meklējumu radikālu vientulību un uzmanību," uzskata Aleksandrs Gavrilovs. Dzejniece dzimusi Dņepropetrovskā, dzīvojusi Izraēlā, bet kopš 2001. gada dzīvo un strādā Maskavā. Saņēmusi Krievijas litreatūras balvas "Triumfs" (2003) un "Portāls" (2012), izdevusi vairākus dzejas krājumus, prozas un bērnu grāmatas, monogrāfijas, vadījusi kultūras projektus. Pamatā interesējas par "cilvēkiem, dzīvniekiem un tekstiem, kas runā gan par pirmo, gan otro". Regulāri publicē rakstus žurnālos "Novoe literaturnoe obozrenie", "Modes teorija", projektā "Snobs". Kopš 2006. gada publicējusi interviju ciklu ar Krievijas laikmetīgajiem dzejniekiem žurnālā "Vozduh", interviju apkopojums šogad izdots arī grāmatā "Privātpersonas: pašu izstāstītas dzejnieku biogrāfijas".
"Es literatūru uztveru kā tekstus, ko rakstījuši atsevišķi cilvēki. Tieši no tāda skatupunkta mani kā lasītāju interesē autori, nevis "varenās krievu literatūras" kontributori. Un, ja iedziļinās manos tekstos, tad ir acīmredzams, ka tos veido parasts cilvēks, kas tos raksta krievu valodā, jo tā ir viņa dzimtā valoda. Kā man pareizi kāds reiz teica: "Tāpēc, ka tā ir valoda, kurā runā neapzinātais.""
Literatūrkritiķis Grigorijs Daševskis savukārt atzīst: "Linoras Goraļikas dzeja spēj to, ko spēja tikai t.s. folklora vai arī pati agrīnā dzeja – atrast vārdus nevis individuālām, nevis personiskām, bet kardinālām situācijām. Tajā nav "nekā personiska", bet viss ir cilvēciski, kas šobrīd laikmetīgajā dzejā ir vissarežģītākais."
Vizītes laikā 19. aprīlī pl. 13.00 abi autori tiksies ar Latvijas Universitātes slāvistikas studentiem un pasniedzējiem, kā arī sniegs meistarklasi Latvijas Rakstnieku savienības organizētās jauno rakstnieku izglītības programmas "Literārā akadēmija" ietvaros.
L. Goraļikas un D. Vodeņņikova dzeju latviešu valodā tulko Andris Akmentiņš, Pēteris Draguns un Aivars Eipurs.
0