Hermanis Ničs. Akcionisma glezniecība.
 
Aktualitātes
30.09.2021

Rīgā notiks radikālā "Vīnes akcionista" Hermaņa Niča izstāde

Komentē
1

No 16. oktobra līdz 12. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma Austrijas avangarda mākslinieka Hermaņa Niča personālizstāde "Orģiju un mistēriju teātris".

60. gados Hermanis Ničs (Hermann Nitsch, 1938) kopā ar Ginteru Brusu (Günter Brus), Oto Mīlu (Otto Muehl) un Rūdolfu Švarckogleru (Rudolf Schwarzkogler) veidoja vienu no radikālākajām 20. gadsimta mākslas kustībām, kas mākslas vēsturē pazīstama ar nosaukumu "Vīnes akcionisti". Savos rituālos (akcijās) šīs mākslas kustības pārstāvji bieži kā izteiksmes līdzekļus izmanto pašsakropļotus ķermeņus, apgānīšanos, dzīvnieku iekšas, urīnu, fekālijas, asinis, tādā veidā izrādot zemapziņas reakciju pret pēckara Austrijas "attīrīšanos" no tās noziegumiem, dalības nacionālsociālismā un holokaustā.

Par savu mūža darbu Ničs atzīst 50. gadu beigās radīto Orģiju mistēriju teātri (Das Orgien-Mysterien-Theater), kas ir intensīva mākslas pieredze, kurā savienojas glezniecība, teātris, mūzika un lirika ar liturģiski reliģioziem elementiem.

Orģiju mistēriju teātra pamatā ir ideja radīt kaut ko vairāk par teātra iestudējumu, un Hermanis Ničs uzskata, ka tas ir iespējams tikai brīdī, kad vienlīdzīgi tiek iesaistīts un pārveidots gan skatītājs, gan aktieris. Savā ziņā tā ir mākslas terapija, pie kuras Vīnes akcionisti nonāca, pakāpeniski studējot Zigmunda Freida un Vilhelma Reiha darbus. Orģiju mistēriju teātrī nevar pasīvi vērot un palikt neitrāls, kā teicis Oto Mīls: "Mūsu darbība bija ne tikai mākslas forma, bet pāri visam eksistenciāla attieksme."

Hermanis Ničs dzīvo un strādā Princendorfas pilī, kur norisinājās leģendārā akcija "Sešu dienu spēle" (1998). Austrijas pilsētiņā Mistelbahā ir izveidots Niča muzejs. Autora darbi ir iekļauti Ņujorkas Modernās mākslas muzeja, Londonas Teita galerijas krājumā, kā arī daudzās citās kolekcijās.

Sabukārt izstādes vieta – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM), kas atrodas bijušajā Svētā Jura baznīcā (1204) un ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā, nav izvēlēta nejauši. Kristīgo rituālu pārradīšana ir viena no būtiskākajām Niča mākslas sastāvdaļām. Līdz ar to pati telpa kļūst par svarīgu izstādes elementu, kurā savienojas galvenie autora daiļrades punkti. Ekspozīcijā apskatāmi zīmīgākie Hermaņa Niča mākslas rituāli – dokumentāli videomateriāli no Orģiju mistēriju teātra akcijām ar kulmināciju akcijā "Sešu dienu spēle", darbības glezniecības (action painting) paraugi, lielformāta grafikas un dokumentālas fotogrāfijas.

"Orģiju un mistēriju teātris" ir pirmā Hermaņa Niča izstāde Baltijā. Kā komentārs ekspozīcijai tapis eseju buklets, kuram savus tekstus veltījuši Hermanis Ničs, Igors Gubenko, Laine Kristberga, Vilnis Štrams un Līna Birzaka-Priekule, kā arī audiogids latviešu un angļu valodā.

Izstādi papildina izglītības programma – sarunas ar mākslinieku, diskusiju un lekciju cikls, performances un nodarbības jauniešiem. Piemēram, 16. oktobrī plkst. 14.00 Doma laukumā norisināsies mākslinieces Andas Lāces performance "Grūti nošķirt, vai tā ir orģijas apjoma liekulība vai patiesi visi te pēkšņi kļuvuši labāki" sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi. Māksliniece tajā reflektēs un konfrontēsies ar Hermana Niča sniegtajiem ideju impulsiem un performances laikā veidos procesuālu glezniecības objektu. Andu Lāci Niča daiļradē saista rituālais un tas, kā performatīvās izpausmes rada paliekošus mākslas darbus, kas sevī saglabā spēcīgu notikušās darbības enerģiju.

Izstādes kuratore ir Līna Birzaka-Priekule.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!