Latvijas Okupācijas muzejā 21. decembrī tiks atklāta vides izstāde "Bads kā ierocis – Ukraina. 1932–1933, 2022", kas sastāv no mākslas darbiem, veltītiem golodomora (holodomora – no ukraiņu valodas) jeb cilvēku izraisītā bada upuriem Padomju Ukrainā 1932.–1933. gadā.
Izstādes kuratore ir Natālija Lavrova, ASV-Ukrainas Biznesa padomes memoriālās un izglītojošās kolekcijas "Golodomor: Ukrainas mākslinieku acīm" veidotāja. Minētā kolekcija veido izstādes kodolu, bet to papildina fotoattēli, ko pēc 2022. gada februāra uzņēmuši fotožurnālisti no dažādām valstīm.
Golodomors ir brūce, kas asiņo līdz šim, uzsver izstādes veidotāji. "Staļins un viņa rokaspuiši veica genocīdu pret ukraiņu tautu, bet padomju režīms iebiedēja vairākas ukraiņu paaudzes, mēģinot izdzēst atmiņas par šo noziegumu, kad miljoniem ukraiņu nomira badā uz visauglīgākās zemes pasaulē," atgādina ekspozīcijas autori.
Izstādes "Bads kā ierocis – Ukraina. 1932–1933, 2022" mērķis ir piesaistīt uzmanību pagātnei un mūsdienu traģēdijām Ukrainā. Golodomors bija lielākā 20. gadsimta slēptā traģēdija, un Ukraina palika viena ar to. "Mums golodomora piemiņa ir svarīga ne tikai kā veltījums tiem, kas komunistiskā režīma laikā nomira badā, bet arī tāpēc, ka nesodīti noziegumi diemžēl atkārtojas," raksta Okupācijas muzeja pārstāvji.
"Šodien mēs redzam nākamo posmu – Kremlis atkal zog un dedzina Ukrainas graudus, padara neiespējamu to eksportu. Šī iemesla dēļ cilvēki Āfrikā un Tuvajos Austrumos saskaras ar bada draudiem, kam nepieciešams atbilstošs pasaules starptautiskais juridiskais novērtējums.
Krievijas okupanti dedzina Ukrainas laukus, izlaupa graudu noliktavas un pārdod nozagtos Ukrainas graudus ārvalstīs. Tajā pašā laikā miljoniem tonnu Ukrainas graudu izvešana no Ukrainas Melnās jūras ostām tiek bloķēta, kas rada globālas pārtikas krīzi," raksta izstādes veidotāji.
Jau ziņots, ka šīgada 15. decembrī Eiropas Parlaments atzina, ka golodomors ir genocīds pret Ukrainas tautu.
Izstāde Rīgā tapusi sadarbībā ar Ukrainas Profesionālo fotogrāfu asociāciju un tās ģenerāldirektoru Mstislavu Černovu.
1