Kultūra
09.02.2012

Rīgā gaidāms trips

Komentē
0
Saglabā

Muzikālā atbrīvotība, kas uzplauka pagājušā gadsimta 90. gados, pateicoties personālo datoru un mājas studiju ienākšanai jauniešu sadzīvē, noveda pie aizraujoša fenomena — ierakstīt kvalitatīvi skanošu skaņdarbu un pat veselu albumu varēja praktiski jebkurš. Popmūzikas grupu sastāvi, kas agrāk tradicionāli iekļāva četrus vai piecus instrumentālistus, no kuriem viens bija arī dziedātājs, noreducējās uz divu vai pat viena cilvēka veidotām "grupām", taču priekšstats par to, ka katrai grupai vajag savu nosaukumu, saglabājās. Cita jaunā mūzikas viļņa konsekvence bija nepieciešamība izdomāt aizvien jaunus žanru un apakšžanru nosaukumus, jo katram kaut cik ambiciozam mūziķim gribējās kļūt par jaunatklājēju un celmlauzi. Rezultātā mūzikas modi sāka diktēt ne vairs pāris lielas "aktuālās tendences", kā tas bija iepriekšējos pārdesmit gados, bet gan desmitiem un simtiem elektroniskās un deju mūzikas paveidu. Jaunos spēles noteikumus ātri vien uztvēra mūzikas apskatnieki, kam taču arī savā darbā nācās izrādīt kādu fantāzijas lidojumu (iespējams, ka dažkārt pie vainas bija tieši viņi — piedēvējot un "uzkarinot" jaunizdzirdētai mūzikai kādu avangardisku birku.

Daudzi no tolaik piesauktajiem mūzikas stiliem tā arī nekļuva par noturīgu un atsevišķi nošķiramu virzienu, taču citi ir spējuši izdzīvot cauri laikiem un tos iespējams lietot arī šodien. Viens no tādiem ir apzīmējums trip-hop, pirmoreiz minēts britu mūzikas presē 1989. gadā. Tas tika izdomāts, lai nodalītu deju mūzikā to atzaru, kas izmantoja hipnotisku, elektronisku ritmu,  no regeja un daba aizgūtus elementus, romantisku vokālu, dažādus eksperimentus ar skaņām un it īpaši — ar semplētiem skaņu fragmentiem. Nosaukuma izcelsme nekad nav tikusi īpaši slēpta — salikteņa pamatā ir par tripu dēvētais psihodēlisko narkotiku izraisītais stāvoklis un hiphopam raksturīgās rotaļas ar ritmiskiem zīmējumiem. Trip-hopa atpazīstamību vairoja grupas Massive Attack panākumi, bet pavisam skaidru šī žanra definīciju sniedza grupa Portishead 1994. gadā ar albumu "Dumb" — stilizēti vecu skaņuplašu skrapsti un semplēts ritms, kam pāri klājās fascinējošais dziedātājas Betas Gibonsas vokāls.

Pāris gadus vēlāk viņu pulciņam (dēvētam arī par Bristoles skolu) pievienojas duets no Mančestras — Lamb. Arī viņu mūzikā uzreiz tika pamanīts raksturīgais elektroniskais pavadījums, ko veidoja producents Endijs Barlovs, un sievietes vokāls, kas piederēja Lū Roudsai. Mūzikā bija saklausāmi ne tikai hiphopa, bet arī tobrīd avangardiskā drum'n'bass, džeza un pat astoņdesmito gadu drīmpopa motīvi. Roudsas balss un personība bija šīs grupas mūzikas centrā, to iespējams salīdzināt ar jau pieminēto Betu Gibonsu, Karīnu Dreijeri Andersonu no zviedru sintīpopa grupas The Knife. Pirmais hits, ar ko Lamb tika pamanīti, bija dziesma "Górecki", nosaukta poļu laikmetīgās mūzikas komponista Henrika Gurecka vārdā par godu tajā izmantotajam semplam no viņa 3. simfonijas — "Raudu dziesmu simfonijas". Lai arī izmantotā skaņa ilgst tikai pāris sekundes, tās atkārtošanās visas dziesmas laikā rada īpašu noskaņu un arī pati dziesma ir skumju pārdomu pilna par mīlestības un nāves attiecībām:

If I should die this very moment
I wouldn't fear
For I've never known completeness
Like being here
Wrapped in the warmth of you
Loving every breath of you
Still my heart this moment
Or it might burst
Could we stay right here
Until the end of time until the earth stops turning
Wanna love you until the seas run dry
I've found the one I've waited for

Pirms grupas jaunākā albuma "5" iznākšanas bija septiņu gadu pārtraukums, kura laikā  Roudsa ierakstīja vairākus spilgtus soloalbumus, ko kritiķi nodēvēja par viņas "atgriešanos pie savām hipiju saknēm"; tie ir gandrīz akustiski folkmūzikas albumi un var droši konkurēt ar šī žanra labākajiem paraugiem. Nu Lamb ierodas Rīgā, koncertzālē "Palladium" kā nobriedusi un par sevi pārliecināta muzikāla komanda, necenšoties dominēt populāro formātu radiostacijās vai deju zālēs, taču turpinot eksperimentēt ar iespējām, ko mūzika sniedz tiem, kas vēlas izmantot veselīgākas alternatīvas apziņas stāvokļu mainīšanai un iekšējiem ceļojumiem.

Ilmārs Šlāpins

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!