Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 10. februāra līdz 7. maijam būs skatāma starptautiski atzītas britu fotogrāfes Dorotijas Bomas (Dorothy Bohm) izstāde "Pasaules vērojums". Kā norāda kuratori, izstādes retrospekcija aptvers ne tikai dažādus Dorotijas Bomas radošās biogrāfijas posmus, bet arī atspoguļos fotogrāfijas medija attīstības vēsturi 20. un 21.gs.
Dorotijas Bomas (1924. gadā dzimusi kā Izraelīta) bērnība pagāja Lietuvā, tagadējā Klaipēdā. 1939. gadā, kad Klaipēdas apgabalā varu pārņēma nacistiskās Vācijas militārie spēki, Boma īsi pirms savas piecpadsmitās dzimšanas dienas bija spiesta emigrēt uz Angliju.
Pēc fotogrāfijas kursu apmeklējuma Mančestrā Dorotija 1940. gadu sākumā atvēra portretu fotosalonu. Jau agrīnā profesionālās darbības posmā, veiksmīgi strādājot komerciālā portreta žanrā, Boma sevi pilnveidoja arī dokumentālās fotogrāfijas virzienā, īpaši iedziļinoties ielas fotogrāfijas žanra mākslinieciskajos risinājumos.
Dorotija Boma "Zviedrija", 1960.
Dorotijas Bomas melnbaltās fotogrāfijas prakses spilgtākie piemēri datējami ar laika posmu no 1940. gadiem līdz 1970. gadiem. Dokumentālie uzņēmumi atklāj cilvēkvides un strauji mainīgās pasaules dinamiku, kuru akcentē autores dziļi humānais un estētiski izkoptais skatījums. Savukārt 1980. gados fotogrāfe pievērsās klusās dabas studijām, tās veidojot krāsu fotogrāfijā, kā arī īpaši radoši izmantoja Polaroid kameru un šīs tehnoloģijas tonālo estētiku. Izstādes retrospekcija ilustrē ne tikai Dorotijas Bomas radošās biogrāfijas pārvērtību fāzes un māksliniecisko meklējumu attīstību posmus, bet arī atspoguļo nozīmīgu fotogrāfijas medija attīstības vēsturi 20. un 21.gs.
"Mūsdienās bēgļu krīze turpinās visā pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā licis miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Viņu vidū ir arī mākslinieki, kas aktīvi iesaistās patvēruma valsts kultūrvidē, cenšoties nest tālāk personīgos vēstījumus. Šo notikumu kontekstā Dorotijas Bomas izstāde atskatās uz satricinājumu, kuru sabiedrība piedzīvoja 1930. un 1940. gados, kad notika ģeopolitiskās pārmaiņas, kas veicināja emigrāciju no nacistu okupētajām teritorijām. Kā Dorotijas Bomas emigranta statuss ietekmēja viņas redzējumu un radošo darbību? Kā tas veidoja fotogrāfiskās valodas virzienus, un kā viņa tos attīstīja? Kaut gan bērnībā Dorotija Boma pieredzējusi dramatiskus notikumus un ģimenes izšķiršanu, viņa uzskata, ka visos cilvēkos ir kaut kas skaists un viņas uzdevums ir to izcelt, izmantojot fotogrāfiju. Fotokamera Dorotijai Bomai kļuva par instrumentu humānam pasaules tēlojumam," raksta izstādes veidotāji.
Dorotija Boma "Cietokšņa pagalms. Lisabona", 1963.
Izstādes laikā 10. februārī plkst. 16.00 notiks izstādes kuratores un mākslas zinātnieces Monikas Bomas-Duhenas (Monica Bohm-Duchen) lekcija par Dorotijas Bomas radošās darbības virzību un mākslinieciskajiem meklējumiem, kā arī atšķirīgām fotogrāfijas medija izmantojuma fāzēm, kas aptver vairāk nekā sešdesmit darba gadus.
0