Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) izziņojusi 2020. gadā notiekošās biennāles pirmo apstiprināto dalībnieku sarakstu un izstādes nosaukumu.
Iedvesmojoties no Māras Zālītes dzejas krājuma nosaukuma, RIBOCA2 kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas (Rebecca Lamarche-Vadel) veidotajai izstādei dots nosaukums "viss reizē zied" (and suddenly it all blossoms), un tā notiks Rīgā no 2020. gada 16. maija līdz 11. oktobrim.
"Pašreizējā ekoloģisko, ekonomisko un politisko pārmaiņu un juku kontekstā RIBOCA2 vēlas aktualizēt 'valdzinājuma atjaunotni' (re-enchantment) no dažādiem skatpunktiem ‒ gan kā ietvaru, caur kuru var mēģināt izprast tagadni, gan kā domāšanas veidu, kas palīdzētu konstruēt vēlamos nākotnes scenārijus," biennāles konceptu raksturo tās rīkotāji. "Otrā biennāles izstāde, kuras nosaukums patapināts no Māras Zālītes dzejas krājuma, ar mākslas darbu starpniecību meklēs jaunu skatījumu uz priekšstatiem par to, kas ir cilvēks, un apgūs jaunus ceļus uz visdažādāko attiecību veidošanās modeļiem. Piedāvājot alternatīvas apokaliptiskiem vēstījumiem un bailēs saskatot jaunas iespējas un briesmās dzīvotspēku, RIBOCA2 kaismīgi iestāsies pret cinismu un politisku izmisumu."
Kā norāda biennāles rīkotāji, iedvesma izstādei gūta Rīgas, Latvijas un Baltijas valstu vēsturē. "Par spīti tam, ka kopš 13. gadsimta šis reģions piedzīvojis dažādas varas, karus un ekonomisko krīžu virkni, bet tas viss pārciests, smeļoties spēku rakstītajā un mutvārdu dzejā, zināšanās par dabas ritmiem un senos tautas dziedniecības un zintniecības noslēpumos. Izstādes nosaukumam ir dziļa saikne ar latviešu dainu tradīciju un tajā ietērpto izdzīvošanas sīkstuma mākslu," teikts biennāles aprakstā. "Tautas četrrindes vai sešrindes runā par tām pašām tēmām, kas ir RIBOCA2 uzmanības centrā, ‒ par šīszemes dzīves samezglojumiem, saiknēm, kas mūs vieno ar citām sugām, un kosmisko kalendāru. Pievēršoties šādām pārdomām par mūsu kolektīvo un potenciālo nākotnes mantojumu, otrās biennāles izstāde vēlas veltīt uzmanību un radīt labvēlīgu vidi domu apmaiņai, kas ceļ godā balsis, žestus, ritmus un būtnes, ko valdošās kapitālisma patērētājkultūras ilgus gadus centušās apklusināt. "viss reizē zied" ir brīdis, kad pārvērtēt skatpunktus, domāt par kopīgu, visiem atvērtu atdzimšanu un iespēju celt ko jaunu, pienākot vienas pasaules galam."
Visā RIBOCA2 norises laikā izstādi bagātinās lekcijas, darbnīcas, pasākumi un performances, kuru idejas dzimušas sadarbībā ar Publiskās programmas līdzkuratori Sofiju Lemosu (Sofia Lemos).
Kā uzsver biennāles rīkotāji, vismaz 85 % no RIBOCA2 pārstāvētajiem darbiem būs jauni pasūtījumi, tapuši saskaņā ar ētiskas mākslas principiem un ciešā sadarbībā ar vietējiem līdzdalībniekiem un kopienām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Latvijas un kaimiņvalstu mākslas ainas popularizēšanai, tāpēc gandrīz trešdaļa no dalībniekiem ir no Baltijas valstīm, bet gandrīz 60 % no kopējā dalībnieku skaita – no Baltijas jūras reģiona (tajā skaitā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Dānijas, Somijas un Krievijas). Tāpat biennālē piedalīsies mākslinieki no Lielbritānijas, Francijas, Horvātijas, Beļģijas, ASV, Austrijas, Norvēģijas, Grieķijas, Meksikas, Šveices, Argentīnas un Itālijas.
Pirmie izziņotie RIBOCA2 dalībnieki (ar zvaigznīti apzīmēti tie, kas biennālei radīs jaunu darbu):
Pāvels Althamers (Pawel Althamer*, Polija (1967))
Kristaps Ancāns*, Latvija (1990)
Alekss Bačinskis-Dženkinss (Alex Baczynski-Jenkins*, Lielbritānija un Polija (1987))
Nina Baijere (Nina Beier*, Dānija (1975))
Olivers Bīrs (Oliver Beer, Lielbritānija (1985))
Hišams Berada (Hicham Berrada*, Francija un Maroka (1986))
Dora Budora (Dora Budor*, Horvātija un ASV (1984))
Egle Budvītīte (Eglė Budvytytė*, Lietuva (1981))
Valdis Celms*, Latvija (1943)
Emanuele Koča (Emanuele Coccia, Itālija (1976))
CAConrad, ASV (1966)
Lorēna Dastona (Lorraine Daston, ASV (1951))
Edīte Dekinta (Edith Dekyndt*, Beļģija (1960))
Vensjāns Deprē (Vinciane Despret, Beļģija (1959))
Ērika Eifela (Erika Eiffel*, ASV (1972))
Vija Eniņa*, Latvija (1941)
Miķelis Fišers*, Latvija (1970)
Heincs Franks (Heinz Frank*, Austrija (1939))
Monika Galjāno (Monica Gagliano, Austrālija)
Sipriens Gajārs (Cyprien Gaillard*, Francija (1980))
Bendiks Jiske (Bendik Giske*, Norvēģija (1982))
Honkasalo, Niemi, Virtanena* (Felicia Honkasalo (1986), Akuliina Niemi (1987), Sinna Virtanen (1987), Somija)
Katrīna Horneka (Katrin Hornek*, Austrija (1983))
Pjērs Uigs (Pierre Huyghe), Francija (1962))
Margarita Umo, (Marguerite Humeau, Francija (1986))
IevaKrish*, Latvija un Lietuva (Krišjānis Sants (1989), Ieva Gaurilčikaitė (1992))
Mihails Karikis (Mikhail Karikis, Grieķija (1975))
Agnese Krivade*, Latvija (1981)
Lina Lapelīte (Lina Lapelytė*, Lietuva (1984))
Hanna Liparda (Hanne Lippard*, Norvēģija (1984))
Anna Lovenhaupta Tsinga, (Anna Lowenhaupt Tsing, ASV (1952))
Mihails Maksimovs (Mikhail Maksimov*, Krievija (1974))
Mareunrol’s*, Latvija (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa (1982), Rolands Pēterkops (1982))
Berenise Olmedo (Berenice Olmedo*, Meksika (1987))
Dominika Olšovija (Dominika Olszowy*, Polija (1988))
Sāra Ortmaijere (Sarah Ortmeyer*, Austrija (1980))
Filips Petits, (Philippe Petit, Francija (1949))
Bridžita Polka (Bridget Polk*, ASV (1960))
Pauls B. Presiado (Paul B. Preciado, Spānija (1970))
Tobiass Rīzs, (Tobias Rees, Vācija un ASV (1973))
Ugo Rondinone (Ugo Rondinone, Šveice (1964))
Jānuss Samma (Jaanus Samma*, Igaunija (1982))
Tomass Saraseno (Tomás Saraceno*, Argentīna un Itālija (1973))
Boaventura de Souza Santosa, (Boaventura de Sousa Santos, Portugāle (1940))
Ešlija Hanss Šeirla (Ashley Hans Scheirl*, Austrija (1956))
Augusts Serapins (Augustas Serapinas*, Lietuva (1990))
Marina Simakova, (Institute of the Cosmos, Kosmosa institūts, Krievija (1985))
Timurs Sičiņs (Timur Si-Qin*, Vācija (1984))
Nikolajs Smirnovs (Nikolay Smirnov*, Krievija (1982))
Anastasija Sosunova (Anastasia Sosunova*, Lietuva (1993))
Daina Taimiņa*, Latvija (1954)
Antons Vidokle, (Anton Vidokle, Institute of the Cosmos, Kosmosa institūts, Krievija un ASV (1965))
Arsenijs Žiļajevs (Arseny Zhilyaev, Kosmosa institūts, Krievija (1984))
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA), kas dibināta 2016. gadā, notiek reizi divos gados, un tās radošā vadība ik reizi tiek uzticēta citam starptautiska mēroga mākslas kuratoram. Pirmā RIBOCA norisinājās 2018. gadā dažādās Rīgas vietās.
0