Pēc tam, kad portālā intro.lv biju izteicis savu vērtējumu un prognozes par 13 "Zelta mikrofonam" iesniegtajiem albumiem kategorijā "Labākais hiphopa mūzikas albums", ar patiesu nepacietību gaidīju pagājušās trešdienas pēcpusdienu, lai uzzinātu, vai drēbi – žūrijas vērtēšanas specifiku – esmu sapratis pietekami labi un cīņu par spīdīgo trofeju turpinās tie albumi, kuru klātbūtni TOP 5 prognozēju. Lielos vilcienos – jā, taču nu pienācis laiks katru no pieciniekā esošajiem albumiem izķidāt nedaudz smalkāk.
Nedaudz paturpinot ievadu, vēlos bilst, ka viena no, manuprāt, lielākajām (taču noteikti ne vienīgajām) problēmām repa scēnā šobrīd ir dažādu tendenču kopēšana un paredzamu ierakstu radīšana; nereti, dzirdot, ka albumu izdevis reperis X vai Y, par 90 procentiem jau iespējams noprast, kāds būs apskatīto tēmu loks, muzikālais pavadījums, izmantotie tehniskie risinājumi utt. Šī iemesla dēļ arvien lielāku vērtību piešķiru inovācijām un pārsteiguma efektam. Anša "Balzams" vienlaicīgi nošauj pat ne divus, bet vairākus zaķus – tas baro ne vien ar svaigu un no iepriekšējiem ierakstiem atšķirīgu skanējumu (tas, starp citu, bijis albuma pašmērķis), bet arī augstu pievienoto vērtību gan vēstījuma, gan muzikālajā aspektā. Tā, piemēram, kompozīcijā "Guli" iespējams dzirdēt Ulda Stabulnieka dziesmu (balss – Ojārs Grinbergs, teksts – Jānis Peters), kas sakausēta ar kontrastējošu fikciju, savukārt dziesmas "Bērni" bīts jeb muzikālais pavadījums radīts, izmantojot tepat Latvijā ierakstītas tvaika lokomotīves "Ferdinands" skaņas. "Balzama" līdz šim kvalitatīvākajā recenzijā Henriks Eliass Zēgners minēja, ka albumā ir divas dziesmas, ko "varētu nosaukt par nodevu hiphopa klišejām". Šim apgalvojumam gan nepiekrītu – tās ir nevis nodevas, bet gan reāls hiphops, kas arvien vairāk sāk pietrūkt jaunākajos repa ierakstos. Ieraksts izceļas arī ar ļoti augstu ieraksta tehnisko kvalitāti (tiesa gan, par šo aspektu pārmest nevar arī pārējiem ierakstiem).
Rezumē – "Balzams" ir ne vien šī gada, bet, ļoti iespējams, arī visu laiku labākais ieraksts latviešu repa vēsturē.
Jā, reps var būt ļoti dažāds, un uz to norāda arī "Mesas" jaunākais albums, taču novērtēt šo ierakstu ar pārējiem nominantiem ir ļoti sarežģīti, jo tas galu galā skrien pavisam citā celiņā – celiņā, kurā piedalās sterili, iet-uz-priekšu-un-uzdrīkstēties aicinoši un līdz sīkākajai niansei noslīpēti ieraksti. Vēlreiz noņemu cepuri "Mesas" AKA Gacho priekšā par viņa sociālo darbību (nezinātājiem – šis ir otrais "Mesas" albums, no kura ienākumi tiek ziedoti labdarībai), taču, vērtējot ierakstu repa kategorijās, neko pārāk labu par to pateikt nevaru – pārāk sterils skanējums, ko papildina Gatim tik pierastie teksti ar jau pieminēto došanos uz priekšu, motivēšanu mainīt savu dzīvi un apkārt notiekošo utt.; nereti, klausoties albumu, uzdevu sev jautājumu – vai to tiešām iespējams saukt par repu? Turklāt, lai gan albums droši vien apzināti veidots radio formātam draudzīgs (līdz ar to tajā nepieciešams iekļaut arī lipīgas kompozīcijas), neviena no ierakstā esošajām dziesmām pat pēc albuma vairākkārtējas noklausīšanās manā atmiņā tā arī neiekrita (un patiesībā pēc tā arī netiecos).
Rezumē – klasisks popreps radio formātam, kas laikam ir vistuvāk tam, lai saņemtu "Zelta mikrofonu", taču ceru, ka kļūdos.
Edavārdi ierakstījis kārtējo ļoti, ļoti labo albumu, kas ir gana augstvērtīgs teju visos parametros – gan muzikālajā noformējumā, gan paša repera tehniskajā varējumā. "Īstas acis" ir konceptuāls ieraksts (kas mani parasti iepriecina), taču jāsaka godīgi: saturs šajā albumā man tomēr šķiet vājākais (taču ne vājš) ķēdes posms – lielākajā daļā dziesmu apspēlēta nākotnes tēma un šaubas/domas par izpildītāja ikdienu, un galu galā uz albuma beigām personvārdi "es" un "man" jau ir nedaudz apnikuši; vietumis pietrūka iepriekšējos albumos esošās abstrakcijas vai storītelinga. Tas, ko nevarēju nepieminēt, – samērā bieži ierakstā iespējams dzirdēt arī atsauces gan uz ārzemju (Jay-Z, Kanje Vests), gan vietējām (vismaz agrākajām) repa ikonām ("Pa logu skati mainās kā tai dziesmā – stabs, stabs" – netieša atsauce uz Gustavo (Arstarulsmirus) dziesmu "Plus/Mīnus"); tieši dažādu atsauču un fišku (lasi – asprātīgu tekstuālo risinājumu) izmantošana ir lielākā pievienotā vērtība albuma saturam, bet, kopumā vērtējot, "Īstas acis" atmiņā paliek tieši lielisko muzikālo pavadījumu dēļ.
Rezumē – ļoti kvalitatīvs albums, kas izceļas ar lieliskiem bītiem; spēcīgākais šī gada repa ieraksts uzreiz aiz "Balzama".
Enerģisks muzikālais pavadījums ir šī ieraksta lielākais trumpis, un tas lieliski "sadarbojas" ar pašas reperes enerģijas plūsmām. Taču jāsaka godīgi – mazalbuma saturiskā vērtība iepaliek; tajā apspēlēti dažādi Viņas prāta stāvokļi un pārdzīvojumi, tomēr, kopumā vērtējot, nedaudz pietrūka pievienotās vērtības. Albums arī neatstāja monolīta ieraksta iespaidu (ko gan "Elpo" nevar pārmest – tas galu galā ir mazalbums jeb EP). Taču prieks, ka beidzot parādījies pietiekami jaudīgs ieraksts latviešu repa lauciņā, ko izdevusi repere: šādi albumi Latvijas repā ir ļoti, ļoti liels retums; noteikti gaidīšu Viņas nākamos ierakstus. Starp citu – "Elpo" saņēmis nomināciju arī kategorijā "Labākā debija", kurā iekļauts vēl viens repa albums – Reiņa Kapones "Katafalks".
Rezumē – ieraksts, kas saturiski neizceļas ar oriģinālu un interesantu saturu, ko gribētos noklausīties vairāk nekā vienu reizi, taču priecē daļa bītu ierakstos.
Ozols & "Tehnikums" – "Semestris"
Esmu kontrastu cilvēks – mani uzrunā gan tīrs vecās skolas izpildījums, gan dažādu veidu eksperimenti, un Ozola & "Tehnikuma" albums "Semestris" sniedz otro variantu – albumā apvienojušies divu ļoti dažādi žanri: reps un sintpops (tiesa gan, Ozols jau vismaz pāris gadu labprāt nododas muzikālajiem eksperimentiem, repu galvenokārt atšķaidot ar dažādiem elektroniskās mūzikas apakšžanriem, piemēram, vaporwave). "Semestris" ir konceptuāls ieraksts, kas sadalīts divās daļās – pirmajā no tām apspēlēts kāda pāra, kas iepazinušies tehnikumā, attiecību ceļš no sākuma līdz fiasko, savukārt B pusē dzirdami vairāku Ozola un "Tehnikuma" jau iepriekš dzirdētu dziesmu mash-up versijas. Savukārt, ja runājam par albuma vājajām pusēm – tas vietumis ir Ozola tehniskais varējums. Pieminēšu arī, ka TOP 5 kategorijā "Labākais videoklips" iekļuvis "Semestrī" atrodamās dziesmas "Tu vari tēlot" klips.
Rezumē – viens no oriģinālākajiem šī gada mūzikas ierakstiem Latvijā: konceptuālā albumā veiksmīgi sapludināti divi dažādi žanri, papildinot to ar modernu skanējumu.
Rakstot jau pieminēto tekstu, baidījos par žūrijas kompetenci objektīvi novērtēt šajā kategorijā izvirzītos ierakstus (ņemot vērā iepriekšējos gados redzētos brīnumus), taču ar nelieliem izņēmumiem TOP 5 izskatās objektīvs; ceru, ka to pašu būs iespējams teikt arī pēc 27. februāra ceremonijas.
2