Arents de Gelders "Tamāra un Jūda", 1667
 
Domas
22.04.2015

Reliģijas un morāles savstarpējā (ne)saistība

Komentē
77

Tuvojas jūnijā gaidāmais Eiropraids 2015, kas šogad notiks Rīgā. 24. martā jau notika mītiņš pie Rīgas domes ar aicinājumu šo praidu aizliegt. Tikmēr vietnē "Manabalss.lv" ir izveidota iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Vārdu sakot, publiskajā telpā ir atsākusies diskusija par LGBTQ [1] ļaužu tiesībām. Šajā diskusijā ik pa laikam nākas dzirdēt kādu Bībeli citējošu cilvēku, kurš apgalvo, ka seksuālo minoritāšu dzīvesveids ir amorāls, jo Dievs tā teicis. Šis raksts būs par iemesliem, kāpēc kristīgajai reliģijai ar morāli un tikumību ir maz kopīga, un par to, kāpēc Bībele un tajā iekļautās pamācības nevar tikt izmantotas kā vadlīnijas tikumīgam dzīvesveidam.

Ja kāds cilvēks apgalvo, ka bez Dieva nav iespējams dzīvot tikumīgi (piemēram, Dostojevska slavenais citāts – "ja Dieva nav, jebkas ir atļauts"), ar to tiek saprasts, ka Dievs pilda "likumdevēja" un "policista" lomu, tādējādi nodrošinot tikumīgu cilvēku dzīvesveidu. Šajā rakstā es aplūkošu iemeslus, kāpēc Dievs kā likumdevējs un policists ir gaužām neefektīvs, kā arī ieskicēšu labāku alternatīvu, proti, sekulāru pieeju jautājumam par morāli.

Kristieši bieži apgalvo, ka Dievs ir likumdevējs, – morāles normas nāk no Bībeles un bez kristīgās reliģijas cilvēki nespētu atšķirt labu no ļauna. Daži izsaka vēl pārdrošākus apgalvojumus – ateists nevar dzīvot labu un morālu dzīvi. Ja Bībeles desmit baušļos nebūtu teikts, ka slepkavot un zagt ir slikti, cilvēki nezinātu, ka slepkavot un zagt ir slikti. Šī ideja tika atspēkota vēl ilgi pirms kristietības rašanās Platona dialogā "Eutifrons". Tur Sokrāts Eutifronam uzdeva jautājumu: "Vai dievi mīl dievbijīgo tādēļ, ka tas ir dievbijīgs, vai arī dievbijīgais ir dievbijīgs tādēļ, ka to mīl dievi?"

Eutifrona dilemmā parādās problēma: ja labais ir labs tāpēc, ka dieviem tas patīk, tas labais ir arbitrārs, nejaušs. Ja dieviem ienāk prātā pateikt, ka ir tikumīgi sist vergus, tad ir tikumīgi sist vergus. Tādā gadījumā morāles normas ir vienkārši dievu untumu izpausmes. Vairumam cilvēku šāds secinājums ir nepieņemams. Te atliek pretējais variants, ka "dievi mīl dievbijīgo tādēļ, ka tas ir dievbijīgs". Tātad labais ir neatkarīgs no Dieva un Dievs to mīl, atbalsta un pavēl tāpēc, ka tas ir labs. Ja labais pastāv neatkarīgi no Dieva, varbūt cilvēkiem nemaz nevajag Dieva norādījumus, lai saprastu, kas ir labs? Varbūt mēs paši ar savu galvu spējam izdomāt, kas ir labs un kas ir slikts? Te ir vietā paanalizēt dažādas Bībelē dotās pamācības.

Daļa no Bībeles pamācībām mūsdienu cilvēkam liekas šaušalīgas un nemorālas. [2] Bībelē verdzība ir atļauta. Vēl vairāk – Bībelē arī tiek doti norādījumi par to, kā pareizi sist savu vergu. Izrādās, ja vergs pēc sišanas nenomirst, tad viss ir kārtībā. "Bet, ja kāds sit ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts. Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda." 2. Mozus grāmata 21:20-21

Mūsdienās daudzās valstis nāvessods ir likvidēts. Valstīs, kurās cilvēkus joprojām soda ar nāvi, parasti izvēlas pēc iespējas nesāpīgu un humānu nāvessoda izpildes veidu. Nomētāšana ar akmeņiem tiek uzskatīta par barbarisku. Bībeles autori šajā jautājumā bija citādās domās. Nomētāšana ar akmeņiem ne tikai bija pieņemama, bet tā tika piemērota arī neparastu "noziegumu" gadījumā. "Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva, ne savas mātes balsij, un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa, tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un pie savas pilsētas vārtiem, un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: šis ir mūsu spītīgais un nepaklausīgais dēls, viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs. Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst." 5. Mozus grāmata 21:18-21

Interesantas ir arī Bībeles rindas par darbībām, ko mūsdienās sauktu par kara noziegumiem. Jozuas grāmatas 6. nodaļā ir stāstīts par to, kā karā ieņemtā pilsētā tika nogalinātas visas dzīvas būtnes: "[..] vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni." 5. Mozus grāmatas 20. nodaļā Dievs dod norādes nogalināt iekarotā pilsētā esošos civiliedzīvotājus. 1. Samuēla grāmatas 15. nodaļā tiek dotas līdzīgas norādes: "Lai aiziet nāvē gan visi vīri un sievas, gan bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi."

Daļa no Bībeles pamācībām mūsdienu cilvēkam liekas dīvainas un bezjēdzīgas.

"Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos." 2. Mozus grāmata 20:10

"Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu, viņiem sacīdams: "Runājiet uz Israēla bērniem un sakait: no visiem dzīvniekiem, kas ir virs zemes, šie ir tie dzīvnieki, ko jūs varat ēst: ikvienu dzīvnieku ar šķeltiem nagiem, kam nagi ir šķelti divos gabalos un kuri atgremo – tos dzīvniekus jūs ēdiet. Bet no tiem, kas atgremo vai kam šķelti nagi, neēdiet šos: [..] zaķi, tas gan barību atgremo, bet tam nav šķeltu nagu; tas lai ir jums nešķīsts; un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi un tie ir pat ar plaisu, kas ieplēsta nagos, bet tā barību neatgremo; tā lai ir jums nešķīsta. Viņu gaļu neēdiet un pie beigta dzīvnieka nepieskarieties; tie lai ir jums nešķīsti. Bet no dzīviem radījumiem, kādi ir ūdeņos, jūs varat ēst šos: visus, kam ir spuras un zvīņas ūdeņos, jūrās un upēs, tos jūs varat ēst. Bet ikvienu, kas bez spurām un zvīņām jūrās un upēs, no visiem tiem, kas mudž ūdeņos, un no dzīviem radījumiem ūdeņos, – tādu turiet par negantu. Tos turiet par negantību, to gaļu neēdiet un to maitu turiet par negantu." 3. Mozus grāmata 11:1-12

"Tev nebūs valkāt pusnātnas drēbes, kas būtu saaustas kopā no vilnas un liniem." 5. Mozus grāmata 22:11

"Bet, ja kādai sievai asins sārņi pil no viņas miesas, tad lai viņa top atšķirta septiņas dienas, un, kas viņu aizskar, kļūst nešķīsts līdz vakaram. Un ikviens priekšmets, uz kura tāda sieva ir gulējusi, kamēr viņa ir atšķirta, ir kļuvis nešķīsts, tāpat arī viss, uz ko tā ir sēdējusi, ir kļuvis nešķīsts. Un ikviens, kas pieskaras viņas guļasvietai, tas lai mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš lai ir nešķīsts līdz vakaram. [..] Un, ja kādai sievai daudz dienu pirms viņas mēnešziedu laika ir noplūdušas asins gļotas vai ja tai atdalās asinis ilgāk, nekā viņas mēnešziedu laiks ilgst, tad tā ir nešķīsta visu asins atdalīšanās laiku, gluži kā tā ir nešķīsta savā mēnešziedu laikā." 3. Mozus grāmata 15:19-25

Vairumam kristiešu šie noteikumi šķiet bezjēdzīgi un dīvaini. Nav dzirdēts, ka kāds kritizētu lielveikalu pārdevējus, kuri strādā jebkurā nedēļas dienā. Ārstiem un ugunsdzēsējiem jābūt pieejamiem jebkurā dienā, taču veikalus gan teorētiski varētu vienu dienu nedēļā aizvērt, un sabiedrība no tā neciestu. Bet par šo jautājumu kristieši tomēr nesatraucas un neprasa veikalu aizvēršanu. Tas pats attiecas uz teātra aktieriem, peldbaseina glābējiem vai sabiedriskā transporta vadītājiem. Ja sabats būtu tik svarīgs, varētu taču attiecīgajā dienā palikt mājās un nebraukt ar autobusu uz teātri. Mēnešreižu laikā sievietes netiek izraidītas no mājām. Vairums kristiešu nebaidās izmantot publiskajā transportā esošās sēdvietas bailēs no varbūtības, ka tur ir sēdējusi kāda sieviete, kurai attiecīgajā brīdī bija mēnešreizes. Un neviens nebaidās no audumiem, kas darināti no kopā savērptām vilnas un lina šķiedrām. Arī cūkas, zaķa vai krabja gaļu vairums kristiešu atzīst par ēdamu.

Daļa no Bībeles pamācībām mūsdienu cilvēkam liekas labas. Šīs rindas tiek bieži citētas, un kristieši tās zina no galvas.

"Tev nebūs nokaut." 2. Mozus grāmata 20:13

"Tev nebūs zagt." 2. Mozus grāmata 20:15

"Un, kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem." Lūka evaņģēlijs 6:31

"Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies." 1. Korintiešiem 13:4-8

Par daļu Bībeles pamācību kristiešu viedokļi dalās. Bībelē ir rindas, kurās homoseksualitāte tiek nosodīta un kurās ir skaidri pateikts, ka par to pienākas nāvessods. Daļa kristiešu šīs rindas citē homofobijas uzplūdos, citi kristieši izvēlas šīs rindas ignorēt un saka, ka Jēzus mīlēja visus cilvēkus, arī gejus.

"Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība." 3. Mozus grāmata 18:22

"Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem." 3. Mozus grāmata 20:13

"Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos." Romiešiem 1:26-27

Bībelē ir arī daudz rindu, kurās teikts, ka sievai jāpakļaujas vīram un jāklusē.

"Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā. Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva." 1. Timotejam 2:11-13

"Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs. Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās." Efeziešiem 5:22-24

"Sievai Viņš sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas – sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi." 1. Mozus grāmata 3:16

Daļa kristiešu ignorē šīs rindas un uzskata, ka ģimenē abi cilvēki ir līdzvērtīgi, ka lēmumi jāpieņem, vienojoties un panākot kompromisus, ka vīram nav tiesību izrīkot sievu. Citi kristieši uzskata tieši pretēji, sludinādami, ka klusēšana un padevība ir īpašības, kam jāpiemīt labai sievietei. [3] Daži kristieši uzskata, ka sievietes nevar ieņemt mācītāja vai citus baznīcas amatus, citi kristieši uzskata, ka sievietes drīkst darīt šos darbus.

Bībele nav likumu grāmata, un Bībeles autori nav likumdevēji. Neviens kristietis Bībeli neievēro vārds vārdā, tā vietā kristieši domā paši ar savu galvu. Katrs kristietis Bībeli interpretē pēc savas patikas, izlasot no Bībeles citātus, kuri viņam patīk un kurus viņš grib ievērot, tajā pašā laikā ignorējot tos citātus, kuri viņam šķiet bezjēdzīgi. Kāpēc gan Dievam būtu jāuztraucas par to, no kāda auduma ir darināts mans apģērbs? Tas taču ir absolūti nebūtiski. Un sabats? Nu un. Kāda starpība, kurš kurā dienā ko dara. Bet sekss... Nu tas gan pilnīgi noteikti ir būtisks jautājums. Dievu ļoti interesē, kā cilvēki izmanto savus dzimumorgānus un kurš ko kur iebāž. Ja kristietim pašam kāds jautājums šķiet būtisks, viņš pieņem, ka arī Dievam šis jautājums noteikti liksies būtisks. Kā gan citādi kristietis varētu izsecināt, ka auduma sastāvs nav nozīmīgs, bet verdzība ir neētiska? Kristietis, kurš nosoda Bībelē atļauto verdzību, pats ar savu intelektu nošķir, kas ir labs, bet kas – ļauns.

Šajā 1863. gadā uzņemtajā fotogrāfijā ir redzams cilvēks vārdā Gordons, kurš ir izbēdzis vergs. Tā kā saimnieks viņu nenogalināja, tad, spriežot pēc Bībelē teiktā, ar Gordonu netika izdarīts nekas neētisks. Par laimi, mūsdienās dzīvojošie kristieši šai jautājumā nepiekrīt Bībelē teiktajam.

Var, protams, iebilst, ka tās rindas par vergu sišanu ir Vecajā Derībā, un kristieši parasti izdomā ieganstus, kāpēc Vecās Derības brutālākie citāti mūsdienās vairs nav spēkā un jūdaisma rituālie likumi kristiešiem nav saistoši [4]. Tie bija citi laiki, tolaik poligāmija bija nepieciešama, lai radītu vairāk bērnu [5], bet verdzība bija veids, kā nodarbināt cilvēkus, kam nepiederēja sava zeme un lopi. Jēzus mācīja mīlēt līdzcilvēkus, tas ir pretrunā Vecās Derības bargajiem sodiem, tātad attiecīgās rindas vairs nav spēkā [6]. Kopš Jēzus krustā sišanas attiecības starp Dievu un cilvēkiem ir mainījušās. [7] Dievs šos noteikumus bija devis tikai ebrejiem, nevis visiem pasaules iedzīvotājiem. [8] Bet te rodas problēma. Kā var būt, ka daļa Vecās Derības rindu nav spēkā, bet citas ir? Desmit baušļi arī ir Vecajā Derībā. Ja pamācības par vergu sišanu nav spēkā, jāsecina, ka baušļiem par zagšanu un slepkavošanu arī vairs nav jābūt spēkā. Kā kristietis var secināt, ka bauslis par zagšanu joprojām ir spēkā, bet norādījumi par vergu sišanu vairs nav spēkā? Kā kristietis vispār var saprast, ka daļa Vecajā Derībā doto norādījumu ir barbariski un slikti? Kā kristietis var saprast, ka Jēzus sludinātā mīlestība ir labāka par Vecajā Derībā rekomendētajām barbariskajām darbībām? Acīmredzot kristietis to izlemj pats ar sava intelekta palīdzību. Ja jau kristieši neklausa Bībeli jautājumā par vergiem, kāpēc gan klausīt Bībeli jautājumā par gejiem?

Jautājumu par likumiem var apskatīt arī no cita skatpunkta. Katrreiz, kad kāds kristietis atļaujas apgalvot, ka Eiropas un Latvijas kultūra un tikumi balstās kristīgajās vērtības, man gribas palūgt šo vērtību sarakstus. Kuras ir visām pasaulē dzīvojošajām cilvēku kopienām (neatkarīgi no reliģijas) kopīgās vērtības? Kuras ir kristīgās vērtības? Kuras ir sekulāru un Dievam neticošu eiropiešu vērtības? Kuras ir musulmaņu/hinduistu/pagānu utt. vērtības? Analizējot un salīdzinot šos sarakstus, izrādās, ka tie pārklājas un vērtības ir vienas un tās pašas. Padomājot par evolūciju, kļūst skaidrs, kāpēc šīm vērtībām visur ir jābūt vienādām un kāpēc likumi dažādās cilvēku kopienās ir līdzīgi. Desmit baušļi saka, ka nedrīkst zagt, nogalināt, melot, pret kaimiņiem un vecākiem ir jāizturas labi. Kad antropologi aizbrauc ciemos pie kādas Amazones džungļos dzīvojošas cilts, kura par kristietību vai desmit baušļiem nekad nav dzirdējusi, izrādās, ka šajā ciltī likumi ir līdzīgi desmit baušļos iekļautajiem. Arī šajā kopienā nav atļauts nogalināt, zagt, melot. Ir jābūt čaklam, godīgam, ir jāpalīdz kaimiņam. Ir jārūpējas par ģimenes locekļiem un tie jāmīl. Kāpēc šāda sakritība? Atbilde ir gaužām primitīva – nepieciešamībā izdzīvot. Lai cilts izdzīvotu, tās locekļiem ir savstarpēji jāsadarbojas. Barā var nomedīt lielāku antilopi nekā vienatnē. Barā var efektīvāk aizsargāties no uzbrucējiem. Ja cilts locekļi cits citam melo, zog, slepkavo, sadarbība nav iespējama, cilts nespēj izaudzināt pēcnācējus un izmirst. Ja jau visas pasaules kopienas zina, ka, piemēram, slepkavība, zagšana vai izvarošana ir slikta, tad acīmredzot kristiešu Dievs nebija tas, kas šiem cilvēkiem to pateica.

Līdzīgu morālu uzvedību var novērot arī bara dzīvnieku vidū. Daudziem dzīvniekiem (it īpaši zīdītājiem) piemīt instinkts rūpēties par saviem bērniem, un bērni klausa vecākiem. Kad leopardu mamma liek savam mazulim slēpties krūmos, mazais viņu klausa, lai gan nekad nav dzirdējis ceturto bausli. Vilki un lauvas dalās pārtikā cits ar citu, pērtiķi palīdz ievainotajiem bara locekļiem, vampīrsikspārnis, kurš attiecīgajā dienā ir paēdis, padalīsies ar asinīm brīdī, kad to paprasīs cits izsalcis sikspārnis. Šie dzīvnieki to dara par spīti tam, ka nekad nav dzirdējuši par prasību mīlēt savu tuvāko. Dzīvniekiem piemīt pat taisnīguma izjūta, kas ir daudzu starp cilvēkiem pastāvošo morālo likumu pamatā. [9]

Kristieši mēdz apgalvot, ka Dievs pilda arī policista lomu. Cilvēks, kuram gribētos kādu nogalināt, atturas no šādas rīcības bailēs pēc nāves nonākt ellē. Jautājums ir, vai elle ir efektīvāks bieds par cietumu? Kristīgā doktrīna paredz, ka Dievs piedod ikvienam, kurš to palūdz un pasaka, ka nožēlo sastrādāto. Elle vairumam cilvēku šķiet tāla (nāves gultā guļošie parasti tāpat ir pārāk vārgi, lai spētu pastrādāt noziegumus). Priekšā vēl ir daudz gadu, kuru laikā var paspēt nožēlot grēkus un izlīgt ar Dievu, – un cilvēkiem piemīt tendence nedomāt par negatīviem notikumiem, kas gaidāmi pēc ilga laika. Semestra sākumā studenti nedomā par eksāmeniem, kas būs pēc pusgada. Gados jauns smēķētājs nedomā par plaušu vēzi, kuru nedabūs tuvākajā desmitgadē. Atšķirībā no Dieva laicīgie policisti un tiesneši ir daudz nepielūdzamāki. Ikviens potenciālais noziedznieks zina, ka no likumsargiem atpirkties nevar un par noziegumiem būs jāatsēž. Protams, ne visi noziegumi tiek atklāti, taču potenciālais noziedznieks pirms nozieguma pastrādāšanas nevar zināt, vai viņam paveiksies. Vienmēr pastāv risks tikt pieķertam. Vienlaikus cilvēkus soda ne tikai policisti, bet arī līdzcilvēki. Ja radinieks, draugs vai priekšnieks pieķer cilvēku melos, tam seko sods (dusmas, kaunināšana, attiecību pasliktināšanās). Ja vīrs vai sieva pieķer laulāto draugu neuzticībā, tam seko nepatīkama izskaidrošanās, dusmu izvirdumi un pat laulības šķiršana. Rezultātā sanāk, ka laicīgie sodi ir efektīvāks veids, kā atturēt potenciālo noziedznieku no sabiedrībai nevēlamām darbībām.

Teoriju, ka ticīgi cilvēki, baidīdamies no Dieva, pastrādā mazāk noziegumu, var viegli atspēkot, paskatoties statistiku. [10] Var papētīt, cik katrā valstī tiek pastrādāts slepkavību un cik reliģiozi ir šīs valsts iedzīvotāji. Korelācija tik tiešām pastāv, bet tikai ne tajā virzienā, kurā kristiešiem gribētos, – jo valsts iedzīvotāji ir reliģiozāki, jo vairāk slepkavību valstī tiek pastrādāts. Šo pašu korelāciju var ievērot arī ASV štatos. Tajos štatos, kur cilvēki ir visreliģiozākie, ir arī visvairāk slepkavību. Reliģijai līdzi nāk arī citas sociālās problēmas, ne tikai noziedzība. ASV štatos, kur ir visvairāk ticīgu cilvēku, ir arī visvairāk pusaudžu grūtniecību, abortu un pat atkārtotu pusaudžu grūtniecību. Acīmredzot atturības mācība un izvairīšanās skolās runāt par kontracepciju nes augļus.[11]

Izskatās, ka kristiešu uzvedība nav labāka par ateistu uzvedību. Bet kā ir ar vērtībām? Pēc 11. septembra ASV parādījās jautājums par to, vai ir pieņemami spīdzināt par terorismu aizdomās turētos cilvēkus cerībā, ka spīdzināšana nabadziņus mudinās atzīties sastrādātajos noziegumos. Spīdzināšanu gan ietērpa eifēmismā "enhanced interrogation" jeb padziļinātā nopratināšana. Aptaujas parādīja interesantu korelāciju – spīdzināšanu atbalstīja ievērojami lielāks procents ticīgo nekā ateistu. [12]

Te nu bija mīts par jaukajiem kristiešiem, kuri visus mīl un nepastrādā noziegumus. Statistika liecina, ka noziegumus pastrādā cilvēki ar visdažādāko reliģisko pārliecību un ticība Dievam neuzlabo cilvēku uzvedību. Atsevišķos gadījumos ticība Dievam pat pasliktina statistiku, piemēram, vietās, kur jauniešiem skolās netiek mācīts par kontracepciju, kā rezultātā pusaudžu vidū ir lielāks abortu skaits. Ja Bībele ar tās neskaitāmajām pretrunīgajām un barbariskajām vietām ir slikta noteikumu grāmata, kurā meklēt pamācības tikumīgam dzīvesveidam, var rasties jautājums, kur atrast labāku alternatīvu. Man daudz labāk patīk sekulāra pieeja – laba rīcība ir tāda, kas palielina dzīvu būtņu labklājību, veselību un laimi, bet minimizē ciešanas. Slikta rīcība ir tāda, kas rada kaitējumu citiem sabiedrības locekļiem, palielina sāpes un ciešanas. Labklājība un ciešanas nav subjektīvi termini, to var konstatēt. Ir iespējams arī noteikt, kura rīcība rada pozitīvas vai negatīvas sekas (piemēram, slepkavība rada ciešanas nogalinātajam un viņa ģimenes locekļiem). [13]

Seksuālo minoritāšu gājiens nenodara kaitējumu. Praida ieraudzīšana nepadara bērnus homoseksuālus. Homoseksuāli cilvēki eksistē arī valstīs, kur homoseksualitāte ir ar nāvi sodāms noziegums un par publisku praidu vispār nevar būt ne runas. Un, kas to būtu domājis, – geju un lesbiešu ģimenēs dzimst heteroseksuāli bērni. "Bet man riebjas uz to skatīties" arī nav arguments. Daudziem nepatīk motociklu parādes radītais troksnis vai 9. maija svētki pie Uzvaras pieminekļa. Visos šajos gadījumos ir tikai viens risinājums – ja nepatīk, neskaties. Attiecīgajā dienā neej pasākuma norises vietas tuvumā, un viss būs kārtībā. Un homoseksualitāte nav pretdabiska. Ja kādam šķiet, ka zvēriņi to nedara, iesaku palasīt par bonobo pērtiķu (šimpanžu tuvākie radinieki) seksuālo uzvedību. Tur barā visi zvēriņi ir biseksuāli un kopojas ar visiem pēc kārtas.

Bet laulība? Ko Bībele īstenībā saka par laulību? Izrādās, ka savienība starp vienu vīrieti un vienu sievieti nav vienīgais Dievam pieņemamais variants. Poligāmija bija pilnīgi pieņemama. [14] Vīrs varēja izmantot arī sievas kalpones, un viņam varēja būt arī "blakussievas". Daži piemēri "ģimenēm" Bībelē:

* Jēkabs + Lea + Rahēle + Bilha (Rahēles kalpone) + Zilfa (Leas kalpone), 1. Mozus grāmata 29;

* Ābrāms + Sāraja + Hagara (Sārajas kalpone) + Ketūra, 1. Mozus grāmata 16;

* Ķēniņam Salamanam "bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu", 1. Ķēniņu grāmata 11;

* Mozus + Cipora + etiopiete, 2. Mozus grāmata 2:21 un 4. Mozus grāmata 12:1;

* "Gideonam bija septiņdesmit dēlu, kas bija no viņa gurniem nākuši, jo viņam bija daudz sievu. Arī viņa blakussieva, kas tam bija Sihemā, dzemdēja viņam dēlu", Soģu grāmata 8:30-31;

* Sauls +  Ahinoāma + Ricpa (blakussieva), 1. Samuēla grāmata 14:50 un 2. Samuēla grāmata 3:7;

* Dāvids + Mihala + Abigaila + Ahionāma + Maāha + Hagita + Abitala + Egla + Batseba + nezināms skaits blakussievu, 1. Samuēla grāmata 18:27 un 1. Samuēla 25:39, un 1. Samuēla 25:43, un 2. Samuēla grāmata 3:2-5, un 2. Samuēla grāmata 12:24. "Un Jeruzālemē Dāvids ņēma sev vēl vairāk sievu, un Dāvids dzemdināja vēl vairāk dēlu un meitu." 1. Laiku grāmata 14:3. "Un ķēniņš izgāja, un tam sekoja visa viņa nama saime; un ķēniņš atstāja desmit blakussievas, lai tās namu sargātu." 2. Samuēla grāmata 15:16

Interesanti ir arī Bībelē aprakstītie ģimenes modeļi, kur sievietes piekrišana laulībām nemaz nebija vajadzīga. Ja esi vientuļš (vecs, neglīts, pretīgs, rupjš) vīrietis, kuram neveicas ar sievietēm un neizdodas pierunāt iecerēto skaisto jaunavu tevi apprecēt, atliek tikai viņu izvarot, samaksāt sievietes tēvam 550 gramu sudraba (320 dolāru pēc pašreizējām biržas cenām), un sieviete būs spiesta tevi precēt. Nu un, ka tu viņai riebies.

"Bet, ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava un kura vēl nav saderināta, un to sagrābj un pie tās guļ, un tie tiek atrasti, tad tas vīrs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba šekeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu." 5. Mozus grāmata 22:28-29

Visnotaļ skumjš bija arī vergu ģimeņu liktenis.

"Ja tu pērc ebreju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet. Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu. Bet, ja viņa kungs ir devis viņam sievu un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus, vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis. Bet, ja vergs teiks: es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, – tad lai viņš neaiziet brīvībā. Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to ved pie durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi." 2. Mozus grāmata 21:2-6

To pašu var teikt par karagūsteknēm. Mūsdienās šādu rīcību dēvētu par kara noziegumu un civiliedzīvotāju nolaupīšanu.

"Un tie izgāja pret Midiānu, kā Tas Kungs to bija Mozum pavēlējis, un viņi nokāva ikvienu vīriešu kārtas pretinieku. [..] Un Israēla bērni aizveda gūstā midiāniešu sievas līdz ar viņu bērniem un visus viņu lopus, un visus viņu ganāmpulkus, un visu viņu īpašumu par laupījumu. [..] Un Mozus apskaitās uz karapulku pavēlniekiem, uz tiem, kuri bija virsnieki pār tūkstošiem, un uz tiem virsniekiem, kuri bija pār simtiem, uz visiem, kas atgriezās no karagājiena. Un Mozus tiem sacīja: "Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievas dzīvas? [..] Bet tagad nokaujiet visus bērnus, kas ir vīriešu kārtas, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir pazinušas un pie vīra gulējušas; bet ikvienu sieviešu kārtas bērnu un tās sievas, kuras vēl vīru nav pazinušas, kuras nav gulējušas pie vīra, tās atstājiet sev dzīvas." 4. Mozus grāmata 31:7-18

"Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un Tas Kungs, tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā, un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaistu sievu, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu, tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa noskuj kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus, un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam ej pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva. Bet, ja viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, kur viņa grib, bet par naudu pārdot tu viņu nepārdod, nedz izturies pret viņu varmācīgi, jo tu viņu esi pazemojis." 5. Mozus grāmata 21:10-14

Ko lai saka, es priecājos, ka nedzīvoju kopienā, kur tiek ievērotas Bībelē dotās ieražas. Bet kāds tad ir šī raksta secinājums? Nav nozīmes, kas par seksuālajām minoritātēm teikts Bībelē. Mūsdienu cilvēkam ir jādomā ar savu galvu, un nav ko meklēt atbildes idejiski novecojušos tekstos. Nav pamata diskriminēt homoseksuālus cilvēkus. Atšķirībā no klosteru iemītniekiem un neauglīgiem cilvēkiem, geji un lesbietes reizēm pat mēdz radīt pēcnācējus, tādējādi attālinot valsts izmiršanu. Divu cilvēku laulība attiecas tikai uz viņiem pašiem un nenodara kaitējumu pārējai sabiedrībai. Ja reiz divi cilvēki grib precēties, lai jau viņiem tiek tas prieks.

 

[1] LGBT – lesbian, gay, bisexual, transgender, queer (angl.) jeb lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, kvīri. "Queer" mēdz tulkot kā "zilos", piemēram, zilo teorija, taču, ar šo vārdu angļu valodā tiek saprasts plašāks seksuālo un dzimumidentitātes minoritāšu loks, kamēr ar "zilajiem" visbiežāk tie saprasti homoseksuāli cilvēki.

[2] Bible Atrocities (Thethinkingatheist.com)

[3] 10 Women Christian Men Shouldn't Marry (Youtube.com)

[4] The Jewish People and Their Sacred Scriptures in the Christian Bible (Vatican.va)

[5] Polygamy (Wikipedia.org)

[6] Slick, M. Why do Christians not obey the Old Testament's commands to kill homosexuals and disobedient children? (Carm.org)

[7] Why did God require animal sacrifices in the Old Testament? (Carm.org)

[8] Why Did the Lord Allow Men to Have Concubines and/or More Than One Wife? (Ukapologetics.net)

[9] De Waal, F. Moral Behavior in Animals. (Ted.com)

[10] Zuckerman, P. Atheism, Secularity, and Well-Being: How the Findings of Social Science Counter Negative Stereotypes and Assumptions. (Pitzer.edu)

[11] Religion Reverses Everything (Youtube.com)

[12] Carney. T. Americans, especially Catholics, approve of torture. (Web.archive.org)

[13] The Great Debate – Can Science Tell Us Right From Wrong? (Youtube.com)

[14] Biblical Polygamy.com

Tēmas

Ieva Skrebele

Ieva Skrebele ir vācu filoloģe, māksliniece un cilvēks, kurš vienmēr tiecas apgūt jaunas zināšanas un sevi pilnveidot. Raksta par jautājumiem, kuri pašai šķiet gana interesanti, lai tos izpētītu. Augs...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
77

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!