Jānis Stikāns
pirms 7 gadiem
Mani pārsteidza, ka gandrīz nevienā Ievas Skrebeles raksta par morāles un reliģijas (ne)saistību komentārā neatradu nopietnus kristīgajā mācībā balstītus argumentus. Šajā portālā pamatīgi ož pēc reliģiskā analfabētisma.

“Kristieši bieži apgalvo, ka Dievs ir likumdevējs, – morāles normas nāk no Bībeles bez kristīgās reliģijas cilvēki nespētu atšķirt labu no ļauna. Daži izsaka vēl pārdrošākus apgalvojumus – ateists nevar dzīvot labu un morālu dzīvi”, Ieva Skrebele.

“Bieži apgalvo…,daži izsaka…”? Kas konkrēti un ko apgalvo?

“Dabiskais likums, kas ir klātesošs katra cilvēka sirdī un ko atklāj prāts, savos norādījumos ir universāls, un tā autoritāte attiecas uz visiem cilvēkiem. Tas izsaka personas cieņu un nosaka tās pamattiesības un pienākumus…” (Katoļu Baznīcas katehisms, Nr. 1956).

Katoļu Baznīcas mācība apgalvo, ka cilvēki, neesot kristieši, var atšķirt labo no ļaunā un dzīvot morālu dzīvi. Katoļu baznīcas mācība, protams, neapgalvo, ka reliģija būtu šķirama no morāles, vai, piemēram, morāle no kultūras, kultūra no sabiedrības u.c. muļķības. Jā, arī Baušļi, kurus Ieva citē, nav atrodami Bībelē. Aicinu ieskatīties Izceļošanas un Atkārtotā likuma grāmatās un atrast atšķirības.

Man žēl, ka pagaidām vēl nav iespējams latviski lasīt Vatikāna II koncila dokumentus, bet Katoļu Baznīcas katehisms ir atrodams internetā. Noteikti, pirms piedēvēt kristiešiem kādu mācību, labi iepazīstieties ar tā saturu. Mūsdienās ir daudz mazu kristiešu grupu, kas māca atšķirīgas mācības, bet, ja vēlamies nopietni argumentēt pret kristīgās mācības principiem, tad Katehisms noteikti noderēs.

“Mēs nevaram piesaukt Dievu kā mūsu visu Tēvu, ja nevēlamies brālīgi izturēties pret kādu no cilvēkiem, kas radīts pēc Dieva līdzības. Cilvēka attieksme pret Dievu kā Tēvu ir tik cieši saistīta ar viņa attieksmi pret cilvēkiem kā saviem brāļiem, ka Svētie Raksti saka: „Kas nemīl, tas nepazīst Dievu.” (1 Jņ 4, 8)
Tādējādi zūd pamats jebkādai teorijai vai praksei, kas rada nevienlīdzību starp cilvēkiem vai tautām attiecībā uz cilvēka cieņu un no tās izrietošajām tiesībām”. Vatkāna II koncils Deklarācija Nostra Aetate

Diaanna
pirms 7 gadiem
Paldies Annei Saukai par rakstu! Laikam biju naiva un cerēju, ka nu vismaz puslīdz kāda diskusija sanāks, taču, ja pretī ir cilvēks, kas nedzird un negrib dzirdēt...

nazis
pirms 7 gadiem
Es laikam neesmu autores mērķauditorija. Ja teikumā ir desmit vārdi, bet seši no tiem svešvārdi, tad ir grūti izsekot domai. Baidos, ka autore pati sev savas domas nespēj noformulēt pietiekami skaidri, tāpēc arī raksts tik grūti lasās. nevarēju saprast, ko īsti viņa vēlējās pateikt man, izņemot to, ka Ieva Skrebele ir kļūdījusies, taču to varēja pateikt vienā teikumā. Nav noteikti jāraksta apsūdzības raksts pēc mūsu prokuroru "labākajiem" paraugiem vairākos sējumos.

Linards Goldšteins
pirms 7 gadiem
Gan autores, gan citu lasītāju priekšā jūtos nedaudz neērti vēl kaut ko te komentēt, ņemot vērā toni, emocijas un brīžiem pat apjukumu, kas lielā mērā ap šo tēmu ir radīts. Taču, šķiet, ka to ir svarīgi pateikt.

Manuprāt, vienīgā "Morāles un reliģijas savstarpējā (ne)saistība" raksta jēga ir šis raksts. Diskusija beigta.

Par to arī liels Paldies, Anne!

Circus Maximus
pirms 7 gadiem
Visiem priecīgus valsts svētkus!

Neliels komentārs ne gluži precīzi par tēmu, bet tomēr kaut kur stipri tuvu tai. Pašreizējās ''konservatīvo vērtību aizstāvju'' un ''liberāļu'' diskusijas reizēm atgādina komunistu un nacistu villošanos 20.gs pirmajā pusē. Tā pati dzelžainā, dogmatiskā pārliecība par savu taisnību, tā pati galējā neiecietība pret oponentu, tā pati gatavību citādi domājošos pasludināt par noziedzniekiem un vērsties pret tiem ar visu likuma bardzību (vajadzības gadījumā likumu grozot un papildinot). Prasības pēc cenzūras un pašcenzūras, rituāli, elki un dievekļi gan vienā, gan otrā frontes pusē. Vienīgā nelaime - visā šajā jezgā tiek palaists garām fakts, ka atšķirības starp abām sistēmām ir tikai detaļās...Toreiz vieniem bija ugunskrusts uz sarkana audekla, otriem uz tā paša sarkanā audekla bija sirpis un āmurs. Tagad vieniem svētās govis ir patriarhālās sabiedrības shēmas, otriem - homoseksuālisms, feminisms un multikulturālisms.

Circus Maximus
pirms 7 gadiem
Protams, daļa sabiedrības tic Dievam un šie cilvēki apgalvos, ka svētdienas skola ir vieta, kurā viņi uzzināja, kura rīcība ir laba un kura slikta. Bet filozofiskā diskusijā ir absolūti vienalga, kurā vietā katrs cilvēks pirmo reizi uzzināja, ka zagt ir slikti. Viens to uzzināja svētdienas skolā, cits to saprata brīdī, kad vecākais brālis viņam nozaga rotaļlietu, viņš atriebās, pats nozogot citu rotaļlietu, brāļi sāka kauties un beigās noslēdza pamieru, vienojoties, ka viens no otra nezags.

-----------------------

Tā pamatproblēma ir tā, ka nekādu pamieru viņi neslēgs. Jo vecākais brālis jaunākajam kārtīgi sados pa tauri. Vispirms par to, ka jaunākais nozaga vecākā rotaļlietu. Pēc tam par to, ka jaunākais kaut ko pīkstēja pretī, kad vecākais pievāca jaunākā rotaļlietu. Lielākā daļa cilvēces vēstures sastāv no šādām shēmām (ar reģionālām un laikmeta īpatnībām). Un, lai šo sistēmu kaut kā leģitimētu, ir nepieciešama reliģija. Kas izskaidro vājākajam, ka viņa pienākums ir ciest, klusēt un necepties. Jo kaut kādai puslīdz leģitīmai sistēmai ir jābūt. Nevar būt pilnīga anarhija, kur visi karo pret visiem.

Naivais
pirms 7 gadiem
Smieklīgi, reizē skumji, bet galvenais - bezjēdzīgi!

Es tomēr atļaušos vērst sabiedrības uzmanību galvenā redaktora virzienā. Par nevēlēšanos iedziļināties. Par bezdarbību! Par vāja vidusskolas ZPD līmeņa rakstu publicēšanu!

Piedodiet manu naivumu. To es tā - emociju uzplūdos. Es jau saprotu, ka jebkurai tīmekļa vietnei ir jādzīvo un "klikšķi" ir maizīte. Bet tā gribās kaut ko skaistu, tīru, godīgu(un vērtīgāku par "tvnetiem" un "delfiem" utt)!

viesturs
pirms 7 gadiem
Paldies par rakstu. Viss bija ok, līdz pašām beigām.

Kā no reliģijas un kristietības raksta beigās hops nonākam tieši līdz baznīcas 'bālajam rēgam'?
Un kas šitas tāds: "Rēgu, kurš pārstāv pasauli, kura (diemžēl) vairs neeksistē, un cīnās par vērtībām, kuru (laikam) vairs nav".

Pirmsvētku Ludziņā rēgu tad spēlē "baznīca", pasaule būtu "kristietība" un vērtības mauc "kristīgā morāle"? Es varu saprast premisi. Bet netur pat anekdotisku faktu slodzi.

a)Pietiek ieiet Jānī Rozē/Amazon, lai būtu skaidrs, ka reliģija noteikti nav pabalējusi.
b)CIA/Wiki joprojām skaidri rāda kristietību kā vienu no pasaules vadošajām reliģijām. Āfrika, Ķīna, ASV, Latīņamerika? Vienīgī Eiropā tā zaudē savas pozīcijas. True that. Bet Jūs, cerams, neesat Euro-American fanu ložā?
c)Baznīca ir tikai organizācijas forma. Te #mājas draudzes līdz 3AD, te #valsts-cum-draudze ar Nīkaju (@323)&Konstantīnu, te konfesionālie līdz ar #1575&Luteru, te Veslijs&visu sugu #vasarsvētku baznīcas 18gs un atpakaļ pie slepenām mājasdraudzēm Ķīnā, Indijā un Marokā.

Guntis Kārkliņš
pirms 7 gadiem
"Tāpēc, kad kritizējam kristietību, jākritizē arī tās nestās vērtības un līdz ar to arī visas Rietumu sabiedrības diskursīvās prakses un tajās attīstījušās liberālisma vērtības, kas veidojušās kristietības augsnē. Liberālisma vērtības, vienlaikus esot kristietības pretmets, ir arī tās turpinājums."

Lai cik tas arī nebūtu dīvaini jebkurš sekulārisma, ateisma un liberālisma adepts pēc būtības nav nekas vairāk kā tā paša protestantiskā kristietisma sludinātājs, kurš savā protestantismā ir atmetis visu Baznīcu, Dievu un Morāli. Nevienā citā pasaules reliģijā kaut kas tāds nav iespējams, vienīgi protestantiskajā kristietībā.

Beze
pirms 7 gadiem
Grūti piekrist, ka Ievas Skrebeles stratēģija būtu "neproduktīva". Komentāru skaits pie viņas raksta liecina par pretējo.
Kas attiecas uz Annes Saukas tekstu - šķiet, tā galvenais mērķis ir parādīt, ka Ievas Skreles pozīcija ir neiespējama.

martell
pirms 7 gadiem
" Rietumeiropas filozofijā, kultūrā un sabiedrībā jau ilgāku laiku [ kopš 60.gadiem ] valda ļoti izteikts antiintelektuālisms, man žēl to atzīt, bet tā tas ir, tā es saprotu mūsu situāciju."
S.Eriks Brods
==============================
Ja jau citējat, tad piekrītat un esat domājis par šo lietu. Un tātad - kurš, Jūsuprāt, Rietumeiropas filozofijā, kultūrā un sabiedrībā ir bijis periods ar izteiktu intelektuālismu? Bet konkrēti, lūdzu..

martell
pirms 7 gadiem
Cienītais, Jums laikam tas sagādā baudu. Sava veida fetišs. Jo esat tik vieds, ka jelkādus argumentus autorei, Ievai un citiem komentētājiem pat nav vērts rakstīt. Jo te tak visi ir bērni, tīņi un slimie ar nepārgrieztām nabas saitēm. Jūs kādreiz spogulī arī paskataties?

R.U
pirms 7 gadiem
Man šis raksts atgādina anekdoti, kur students uz bioloģijas eksāmenu sagatavojis tikai vienu jautājumu "par blusām", bet izvelkot biļeti "par zivīm", liek pasniēdzējam iztēloties zivis ar kažoku kurā dzīvo blusas, lai pēc tam varētu izvērst savas zināšanas.
Bet, protams, ka Skrebele runā par reliģiju nevis reliģiozitāti tieši tik šauri cik šaurs ir melnsvārču skatījums uz morāli. Līdz ar to diskurs par psihoanalīzi reliģiozitātes kažokā ir pilnīgi nevietā.

Kusunoki Masashige 楠木 正成
pirms 7 gadiem
Rakstu izlasīju ar baudu.
Skrebeles atbilde bija 100% prognozējama un domāju, ka tāds arī bija cienījamās Annes Saukas mērķis, panākt, lai Skrebele kaut ko tādu uzraksta. Tādu bezjēdzīgu naida un niknuma savārstījumu, ar putām uz lūpām. Nu, nu morāles autoritāte Skrebele un šaurā melnsvārču skatījums uz morāli speciālists R.U
Bauda Skrebeli provocēt un skatīties kā viņa atkal metīsies plosīt atsevišķus teksta gabalus, kā bullis sarkanu lupatu, nespējot uztvert kopainu arēnā, kur publika sajūsminās par buļļa trakošanu un arēnas īpašnieks pelna naudu no tā.
Satori, nav labi tā ņirgāties par slimiem cilvēkiem. Un vispār jau morāli pārstāvošie cilvēki ir pret dzīvnieku upurēšanu, kur nu vēl slimu cilvēku izmantošanu peļņas nolūkos.

Kusunoki Masashige 楠木 正成
pirms 7 gadiem
Kā, lai sarunājas ar cilvēku, kurš pa visām varēm brēc, ka ir pieaudzis un visu zinu, bet kurš uzvedas kā divgadīgs bērns?
Kurš ir visu izlasījis, bet neko nav sapratis?
Kurš apgalvo, ka ir visu sapratis, un ka visi pārējie neko nesaprot?
Satori, jūs tagad te risināsiet kaut kādus aizkavējušos, visu izlasījušu tīņu un bērnu vecāku noliegšanas kompleksus, uzdodot to par nez kādu vērtību?
Varbūt, lai tas cilvēks tiek galā ar savu nabas saiti pats? Vai arī kas viņam tur ir par problēmām?

Ieva Skrebele
pirms 7 gadiem
“Vai saruna būs socioloģijas, antropoloģijas vai varbūt psihoanalīzes ietvaros?”

Es biju domājusi filozofijas ietvaros. Ideja uzrakstīt šādu rakstu man ienāca prātā pirms kādiem diviem gadiem, kad lasīju http://www.andrsib.com/dt/moral.htm . Manā rakstā izklāstītie argumenti ir daļēji ņemti no šī raksta. Starp citu, šis raksts ir labs, iesaku izlasīt.

„Šķiet, šajā rakstā nav ņemta vērā Virs-es kā likumdevēja un Tēva struktūras funkcija cilvēka psihē.”

Te nu gan viss atkarīgs no cilvēku kopienas. Ateistu kopienai, kuras locekļi jau kopš dzimšanas tiek mācīti neticēt nevienam Dievam, psihē nav nekādas Dieva Tēva struktūras. Manā ģimenē visi ir ateisti/agnostiķi, kad es gāju skolā, ticības mācības vēl nebija, attiecīgi es par kristietību bērnībā zināju ļoti maz. Tikai apmēram 18 gadu vecumā es sāku intensīvi lasīt grāmatas par reliģijām, taču to es darīju tikai ar vienu mērķi – lai iegūtu zināšanas, kas man diskusijās ļautu aizstāvēt ateismu. Latvijā ir ļoti daudz neticīgu ģimeņu, attiecīgi netrūkst bērnu, kuri tā arī nekad īsti neieguva Dieva Tēva struktūru psihē.

„(..) taču tad izpaliek psihes dziļāko līmeņu analīze”

Atgādinu, ka apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju reliģija ir pie vienas vietas (statistika no šejienes https://en.wikipedia.org/wiki/Religion_in_Europe#Religiosity ), attiecīgi viņu psihē Jūs neko neizraksiet.

„Tāpat tādā gadījumā neatbildēts paliek jautājums – kā kristietība sabiedrībā vispār tik ilgi ir noturējusies?”

Tā ir loģikas kļūda. Skatīt https://en.wikipedia.org/wiki/Appeal_to_tradition un https://en.wikipedia.org/wiki/Argumentum_ad_populum Tas vien, ka kaut kam ir sena vēsture un daudzi cilvēki tam tic, to nepadara par pareizu. Kāpēc daļa cilvēku tic ezotērikai, zīlēšanai un virknei citu muļķību? Daļai cilvēku trūkst laika/motivācijas mācīties un izpētīt, kas zinātnei par attiecīgo jautājumu sakāms. Par laimi cilvēku skaits, kas tic pārdabiskajam, pasaulē samazinās.

„(..) nav skaidri iedomājams, vai iespējams cilvēks, kuram nav kaut kāda veida reliģiskas jūtas – ja atceramies, ka pielūgt taču var ne tikai Dievu, bet arī Ļeņinu vai, piemēram, Putinu.”

Nu labi, man pārliecinātai ateistei, rūp liberālisms, brīvība un cilvēktiesības. Džonu Stjuartu Millu es gan nepielūdzu. Pieņemu, Jūs gribat pateikt, ka liberālisma vērtības un cilvēktiesības ir mana reliģija. Manuprāt, šis apgalvojums ir aizdomīgs, jo te vārda „reliģija” nozīme tiek izstiepta tik tālu, ka tas nozīmē visu (un, ja vārds nozīmē visu, tas vairs nenozīmē neko). Orhidejas ir kvēla orhideju audzētāja reliģija. Iepirkšanās ir patērnieciskas sabiedrības reliģija. Alkohols ir alkoholiķa reliģija. Jebkas, kas vien kādam cilvēkam ir svarīgs, ir reliģija. Šajā brīdī vārds „reliģija” kļūst par sinonīmu vārdam „nozīmīgs”. Un te nu mēs nonākam definīciju spēlēs, kas beidzas ar loģikas kļūdu, kad vienā argumentā kādu vārdu izmanto divās nozīmēs, piemēram, “ticība” (ticība Dievam un ticība, ka uz Zemes eksistē gravitācija). Skatīt https://en.wikipedia.org/wiki/Equivocation

„Arī sabiedriskā līmenī reliģijas un morāles atraisīšana neizdosies, kaut vai tāpēc, ka kristietība lielā mērā ir pamatā mūsdienu liberālisma vērtībām, kuras, šķiet, pārstāv arī raksta autore.”

Ko????!!!! Jūs laikam jokojat. Liberālās vērtības – katrs dara, ko grib. Aborti, geju laulības, brīvprātīga sterilizācija, sekss bez laulībām, uzvedība, kas neatbilst dzimumu lomām. Parasti tieši reliģiskās grupas šo visu kritizē, bet ateisti atbalsta.

„(..) kristīgās vērtības noteikti iekļauj Augustīna pozicionēto 'ticību, cerību un mīlestību' un no sengrieķiem aizgūto "taisnīgumu, mērenību, gudrību un vīrišķību (..)toleranci jeb iecietību, līdztiesību, brīvību un empātiju.”

Nu labi. Bet kas tad ir vispārcilvēcīgās vērtības, kas piemīt arī Amazones džungļos dzīvojošiem cilvēkiem, kuri par kristietību nekad mūžā nav dzirdējuši? Vai tikai nav tās pašas? Ja kristīgās vērtības = vispārcilvēcīgās vērtības, tad es labprātāk saku, ka Eiropas vērtības ir vispārcilvēcīgās (kā nekā abi saraksti taču ir identiski).

„Visticamāk, autore ar Nīčes idejām ir iepazinusies, bet nez vai saskatījusi viņa ideju nozīmību liberālisma kritikā.”

Nevajag spekulēt, ko es esmu vai neesmu lasījusi un ko es esmu vai neesmu domājusi un saskatījusi.

„Diemžēl uzbrukums nevēršas pret kristietību, bet gan pret Bībeles tekstu, analizējot senebreju tautas paražas, kas atspoguļotas Svētajos Rakstos. Autore, šķiet, likusi vienlīdzības zīmi starp Svēto Rakstu burtisko tekstu un kristietību kā reliģiju. Jāatzīmē, ka tas ir vairāk nekā savādi, jo kristietība, un it sevišķi kristietības ētiskās prakses, nav reducējama uz Bībeles tekstu.”

Vai jūs esat pamanījusi, ka pasaulē ir burtiski desmitiem dažādu kristietības novirzienu? Sākot ar „prosperity gospel” https://en.wikipedia.org/wiki/Prosperity_theology un beidzot ar ultrakonservatīvajiem, kuri nelieto kontracepciju un nolād savus bērnus, ja tie izrādās homoseksuāli. Vēl, protams, ir arī puķu bērni, kas saka, ka Dievs mīl visus cilvēkus. Un tā tālāk. Bībele ir viena vienīga, attiecīgi to ir iespējams kritizēt. Kristiešu sektas ir daudz un dažādas. Ja es kritizēju vienu sektu, kura neļauj sievietēm būt par mācītājām un apmētā gejus ar izkārnījumiem, tad starp raksta lasītājiem vienmēr atradīsies kādi, kuri paziņos: „Es esmu kristietis un ticu kaut kam pavisam citam.” Kuru sektu Jūs man ieteiktu kritizēt? Pat starp luterāņiem un katoļiem ir ārkārtīgi daudz atšķirību.

Pie tam, kurš teica, ka es vispār vēlos kritizēt konkrētu kristiešu novirzienu? Man daudz labāk patīk kritizēt pašu kristīgās reliģijas fundamentu, t.i. svēto, dieva inspirēto grāmatu. Ja tiek pamatots, ka Bībele ir absurda, sabrūk pats kristietības pamats. Bez šī pamata paliek vairs tikai teologu interpretācijas par to, ko šis pamats kādreiz nozīmēja.

Pie tam Bībele tiek uzskatīta par Dieva vārdu. Ja es gribu kritizēt kristīgo Dievu, tad man ir jākritizē Dieva vārds, nevis kāda teologa interpretācija par to, kāds ir Dievs.

„Izlasot viņu mājaslapas nosaukumu, šķiet, ka tieši viņi ir tie, pret kuriem vēršas Ieva Skrebele. Ja tā – lai viņai izdodas!”

Es vēršos pret Bībeli (kā nejēdzīgu tekstu ar daudz nemorālām rindām) un reliģiju kopumā (kā nepamatotu māņticību iedomātai un neeksistējošai būtnei). Protams, pasaulē ir daži liberāli kristieši, kuri saka, ka geji var precēties, transvestīti, svingeri un pornozvaigznes nav nosodāmi un Darvina evolūcijas teorija ir pareiza. Pret šiem „kristiešiem” man nav īpašu iebildumu. Tikai diemžēl vairums Latvijas iedzīvotāju, kuri sevi sauc par kristiešiem, neatbilst šim aprakstam.

„Pirmkārt, kristietība lielā mērā ir atklāsmes reliģija, tāpēc par visu svarīgāka tomēr ir ticība.”

Ticēt bez pierādījumiem ir stulbi. Zobu fejai un vienradžiem Jūs ticat? Neticat, jo tas būtu muļķīgi? Nu ko, ticība Dievam ir tikpat muļķīga.

„Otrkārt, analizējot kristietību, nozīmīga būtu kristietības kā diskursīvas, aizvien mainīgas prakses izpausmes analīze, nevis pievēršanās kristietībai kā reliģiskajai praksei, sevišķi, ja vēlas izprast "no kurienes aug kājas" pašpasludinātu 'kristiešu' izteikumiem par tikumību un morāli.”

Es pazīstu ne vienu vien kristieti, kurš citē Bībeli brīdī, kad saka, ka geji nedrīkst precēties. Kas attiecas uz mainīgajām praksēm, atgādinu, ka pasaulē to ir desmitiem un tās ir atšķirīgas.

„Kāpēc apelēt pie kristiešu morālajām jūtām, ja reliģijai ar morāli saistības nav? Ja tomēr apelēt, tad acīmredzot ar priekšpieņēmumu, ka kristiešiem tomēr jābūt morāliem.”

Es nekad neesmu apelējusi pie kristīgajām morālajām jūtām, bet gan pie jebkuram cilvēkam (neatkarīgi no reliģijas) piemītošajām vispārcilvēciskajām izjūtām. Iesaku noskatīties http://www.ted.com/talks/sam_harris_science_can_show_what_s_right un https://www.youtube.com/watch?v=qtH3Q54T-M8
Izlasiet Dan Ariely „The Honest Truth about Dishonesty”. Ja nav laika lasīt, īsā versija šeit - https://www.youtube.com/watch?v=nUdsTizSxSI

Un visbeidzot, Jūsu spriedelējums par maniem mērķiem ir nožēlojams. Jūs mani nepazīstat, nezināt manus mērķus, attiecīgi nevarat par tiem spriest. Jūsu mēģinājums uzminēt, ko es biju domājusi, ir beidzies ar iebrukšanu auzās (t.i. Jūsu minējums ir kļūdains). Jūsu mēģinājums uzminēt manas emocijas „emocionāli uzlādētā attieksme” ir tikpat neveiksmīgs. Es Jums iesaku nespekulēt par to, kas Jums nav zināms. Arī Jūsu mēģinājums „skaidrot” raksta virsrakstu un tekstu, ir izgāzies. Ja jums kaut kas bija neskaidrs, varējāt man pajautāt. Atšķirībā no Dieva (kurš nespēj izskaidrot dīvainās Bībeles vietas), es atbildu uz jautājumiem. Es atbildēju uz raksta komentāriem. Nebija nekādas nepieciešamības sadzejot manu vārdu interpretāciju (kura, protams, ir nepatiesa).

„Īsumā virsraksta un tam pielāgotā satura neizprotamību var skaidrot, pieņemot, ka raksts veidots anglosakšu "zinātne vs. kristietība" paradigmas ietvaros.”

Jūs gribat uzzināt, kuru autoru lekcijas es klausījos un kuras grāmatas es lasīju? Varējāt taču pajautāt. Nevajag taču minēt. Te būs saraksts:
https://www.coursera.org/course/moralities
Sam Harris,
Dan Ariely „The Honest Truth about Dishonesty”,
Peter Singer,
https://www.youtube.com/user/TheThinkingAtheist/videos
https://www.youtube.com/user/AronRa/videos

„Šie cīniņi gan parasti ir neauglīgi – šķiet, vieni runā par āboliem, bet otri – par bietēm.”

Ja Jums nepatīk kāds raksts – nelasiet. Ja Jums kāda diskusija šķiet neauglīga, nepiedalieties tajā. Kāpēc Jūs rakstāt garu tekstu par to, cik bezjēdzīga ir šī diskusija? Ko Jūs cenšaties panākt? Pārliecināt mani, lai es par šo tēmu vairāk nerakstu? Priekš kam? Kāda Jums daļa, ka es izniekoju savu laiku, piedaloties neauglīgās diskusijās un rakstot bezjēdzīgus tekstu? Tas ir mans brīvais laiks, un uz Jums tas neattiecas.

„Un sabiedrība ir tā, kas, cita starpā, sabiedrības audzināšanas un terapeitiskos nolūkos uztur reliģiju.”

Ticīgi vecāki ir tie, kas saviem bērniem iemāca savu ticību. Sabiedrībai no tā nekāda labuma nav. Skatīt http://www.pitzer.edu/academics/faculty/zuckerman/Zuckerman_on_Atheism.pdf un http://www.reproductive-health-journal.com/content/6/1/14

„Autore turklāt piemin "kaunināšanu", kas esot iedarbīgāka par reliģiju, – bet vai kaunināšana reliģiska sabiedriskā diskursa ietvaros aizvien nav arī reliģiska kaunināšana, proti, kā atšķirt, kad tā ir sekulāra, kad reliģiski inspirēta kaunināšana?”

Ja neticīga skolotāja kaunina savu ateistisko skolēnu par to, ka viņš nav izpildījis mājasdarbu, ir diezgan skaidrs, ka ar reliģiju tam nav nekāda sakara.

Secinājumi:
1. Ja Jums kaut kas manā rakstā nav skaidrs, varat man pajautāt. Nevajag pašai sadzejot visādas muļķības, par to, ko es biju domājusi.
2. Ja varat pierādīt, ka kāds mans arguments ir neloģisks, es labprāt Jūs uzklausīšu. Ja gribat runāt par raksta tēmu pēc būtības, ļoti jauki. Taču, ja gribat spriedelēt par manu personību, manām emocijām, vēlmēm un mērķiem, tad tā ir „ad hominem” loģikas kļūda https://en.wikipedia.org/wiki/Ad_hominem . Un loģikas kļūdas to autoram godu nedara.
3. Jūsu teksts lielā mērā bija par tēmu „ko es lasot nesapratu un ko es nezinu”. Tas laikam nozīmē, ka Jūs no manis vēlaties ieteicamās literatūras sarakstu. Te tas būs:
1. https://www.coursera.org/course/moralities
2. Sam Harris http://www.ted.com/talks/sam_harris_science_can_show_what_s_right
3. Dan Ariely „The Honest Truth About Dishonesty”
4. The Great Debate - Can Science Tell Us Right From Wrong https://www.youtube.com/watch?v=qtH3Q54T-M8
5. De Waal, F. Moral Behavior in Animals http://www.ted.com/talks/frans_de_waal_do_animals_have_morals
6. Marcus Ranum “Morals”. 1.daļa http://fav.me/d3sr1d2 2.daļa http://fav.me/d3s1nht 3.daļa http://fav.me/d3rxo13
7. Julian Baggini http://www.andrsib.com/dt/moral.htm

Cik noprotu, Jūs nesapratāt, kāpēc es izvēlējos attiecīgo virsrakstu. Mana raksta mērķis bija pierādīt, ka ētika/morāle pastāv atsevišķi no reliģijas, ka arī bez Dieva komandas cilvēki spēj atšķirt labu rīcību no sliktas rīcības. Ja filozofs var pierādīt, ka var pastāvēt no reliģijas nošķirta morāle, tātad morālei ar reliģiju nav jābūt savstarpēji saistītām. Ne velti gan kristiešu, gan budistu, gan ateistu, gan iezemiešu sabiedrībās morāles normas ir vienas un tās pašas.

Protams, daļa sabiedrības tic Dievam un šie cilvēki apgalvos, ka svētdienas skola ir vieta, kurā viņi uzzināja, kura rīcība ir laba un kura slikta. Bet filozofiskā diskusijā ir absolūti vienalga, kurā vietā katrs cilvēks pirmo reizi uzzināja, ka zagt ir slikti. Viens to uzzināja svētdienas skolā, cits to saprata brīdī, kad vecākais brālis viņam nozaga rotaļlietu, viņš atriebās, pats nozogot citu rotaļlietu, brāļi sāka kauties un beigās noslēdza pamieru, vienojoties, ka viens no otra nezags.

Edge
pirms 7 gadiem
" Rietumeiropas filozofijā, kultūrā un sabiedrībā jau ilgāku laiku [ kopš 60.gadiem ] valda ļoti izteikts antiintelektuālisms, man žēl to atzīt, bet tā tas ir, tā es saprotu mūsu situāciju."
S.Eriks Brods, Upsalas universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns ( Rīgas Laiks, 2004.g. februāris)
http://www.rigaslaiks.lv/Read.aspx?year=2004&month=2&page=39

Češīras Kaķe
pirms 7 gadiem
Itin tā. Sektanti tādi! Abi labi, bāz tik maisā!

Sierrealiste
pirms 7 gadiem
Lasot Ievas rakstu, ne brīdi to neuztvēru kā apgalvojumu, ka kristietībai nav absolūti nekādas saistības ar morāli. Tikai to, ka tiem, kas uzskata sevi par kristiešiem, nevajadzētu balstīt izpratni par to, kas labs, kas slikts uz selektīvi izvēlētiem Bībeles tekstiem. Jo, ne viss, kas rakstīts Bībelē, ir domājošam mūsdienu cilvēkam vērā ņemams.
Un dzīve reālā tomēr parāda, ka izpratne par seksualitāti un ģimeni tiek pamatota tajā, ko kāds kaut kur tā sauktajos Svētajos Rakstos ir izlasījis... Tas, ka to nedara Satori lasītāji... Nu, un? Vai tāpēc ir kaitīgi lieku reizi atgādināt, ka tie 3 Bībeles teikumi par homoseksualitāti nebūtu uztverami kā absolūti Dieva likumi, jo tad jau kā tādus varētu uztvert arī pārējos ne visai jēdzīgos šai grāmatā lasāmos apgalvojumus.
?
Tad, jau tagad mani interesē atbilde uz jautājumu, kur gana daudzie Kristiešu vadoņi rāvuši savu nepatiku pret homoseksualitāti? Ja jau " kristietībā ieaustā izpratne par seksualitāti un ģimeni balstīta nevis burtiskā Svēto Rakstu teksta interpretācijā, bet gan Rietumu sabiedrības un kristīgajā diskursā, kas laika gaitā transformējies un mainījies neatkarīgi no tā, ko apgalvo kāds individuāls kristietības zinātājs, un turklāt nekad nav sakritis ar Svēto Rakstu tekstā aprakstīto paražu kopumu".
Kā tad viņi ir nonākuši pie šīs secinājuma, ka gejus Dievs mīl, bet viņu grēcīgo rīcību nosoda? Man jau gan liekas, ka līdz šim pārsvarā tie, kas šādi domā, apgalvojuši "Bībelē tā rakstīts", nevis atsaukušies uz diskursu, atklāsmi vai vēl kaut ko.
Ne raksta nr. 1. autore, ne es apgalvoju, ka visi kristieši vienā maisā bāžami. Protams, ka Kristīgā pasaule nav viendabīga (labs sinonīms vārdam "homogēns", starp citu). Bet tā ir arī tāda, kā Ieva aprakstīja. Būtu bijusi priecīga, ja Annne labāk pati (iespējams labāk) risinātu Ievas izvēlēto tēmu, nevis ņemtos ap to, kāpēc viņasprāt Ievas virsraksts ir nepareizs, viedoklis neizprotams, pieeja neatbilstoša. Tikai priecātos, ja viņa piedāvātu savu skatījumu uz pieminētajām paradigmām.
Turklāt,
jānorāda, ka Annei Saukai nopietni vajadzētu piedomāt pie teksta literārās kvalitātes (arī tā ir saistīta ar saprotamību, kuras trūkumu viņa pārmet).
Šis te: "centīšos iezīmēt dažus noskaidrojamo nezināmo mezglu punktus." Eh? Ja mezglu punkti ir nezināmi? Kam nezināmi?
"Raksta saturiskais izpildījums", manuprāt, ir saturs. "Vai saruna būs socioloģijas, antropoloģijas vai varbūt psihoanalīzes ietvaros" - gleznas liek ietvaros. Teikumus arī šur tur būtu ieteicams padalīt mazākās daļās.
He, bet es arī laikam neesmu mērķauditorija.

Ivars Neiders
pirms 7 gadiem
Dziesma par nesatikšanos, bet tik un tā, ļaudis aktīvi ieņem pozīcijas. Iesaku ižķirt strīdu ar balsošanas palīdzību, ja jau argumentu - kā noprotu - neko nenozīmē.
Un vēl - tagad sēžu un domāju - vai Nīčes rakstītais ir jāuzlūko kā antropoloģija, socioloģija vai tomēr filozofija? Labi, patiesībā jau nesēžu un nedomāju, jo mazāk būtisku jautājumu uzreiz pat nevar iztēloties.

kuģis
pirms 7 gadiem
Tu vēl to veco dziesmu, kas minstinās Nīči atzīt par Filozofu?

akmens
pirms 7 gadiem
Es sagrāvu psihoanalīzi, pierādot, ka cilvēks ir triju es-konceptu veidojums. Divas apziņas galvā un trešā apziņa viņa ķermenis. Es daudz nerakstīšu, ja kāds prot krievu valodu un ir vēlēšanas -
proza.ru

akmens
pirms 7 gadiem
proza.ru Пётр Карлов философия

cikala
pirms 7 gadiem
par morāles iedzimtību:
https://youtu.be/FRvVFW85IcU
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!