Teātris
21.09.2021

Redzēt sevi cita acīs

Komentē
1

Turpinām ekspresrecenziju ciklu par festivāla "Homo Novus" izrādēm. Šajā publikācijā – māksliniece Ksenija Tarasova par izrādi "Tavi vārdi manā mutē" bārā "Sapņi un kokteiļi".

Uz izrādi atnāku neizgulējusies, jo visu nakti esmu pavadījusi bailēs, ka man būs jālasa kāda varoņa vārdi. Lai gan ticu, ka tas varētu būt interesanti, tāpat pieceļos nepareizajā noskaņojumā. Jo vairāk tāpēc, ka zinu – izrādes vietā būs šķirtas tualetes, kas man, kā teju ikvienai transpersonai pārejas procesā, ir diezgan stresaina situācija. Mana satraukuma iemesls ir bailes likt apkārtējiem justies neērti.

Izrādē jūtos nogurusi un uzvilkta, bet nogurums ir vājinājis manus emocionālos aizsargslāņus. Jūtos kā atbalsta grupā vai lasījumu vakarā. Omulīgi un vienlaikus trauksmaini. Kaut arī nelasu, jūtos kā daļa no izrādes: mans acu skatiens, sejas izteiksmes, tas, kā reaģēju uz sacīto, – šķiet, viss iekļaujas vienotā izrādes mehānismā, jo nepastāv skaidras robežas starp lasītājiem un skatītājiem. Varbūt es justos ērtāk, sēžot lasītāja vietā, jo man nebūtu tik daudz laika domāt?

Cilvēki lasa sarunu par mīlestību, un es mēģinu tajā sadzirdēt kaut ko pazīstamu, kas izteiktu arī manas sajūtas un izpratni, bet tas nenotiek. Skatītāji vietām smejas par jokiem no attiecību ikdienas, bet man smiekli nenāk. Jūtos atstumta, it kā būtu atpalikusi attīstībā. Un tā arī ir; es gandrīz neesmu bijusi attiecībās, noteikti ne tādās, kur būtu es pati, jo kāds cits vienmēr ir izmantojis manu izsalkumu pēc tuvības – bet tagad, kad esmu sākusi dzīvot īstu dzīvi, šķiet, ka neviens mani nekad nemīlēs. Joprojām jūtos izkritusi ārpus sabiedrībā pieņemtajiem priekšstatiem par mīlestību un attiecībām un turpinu pazaudēt sevi naivās fantāzijās, kaut saprotu, ka patiesība mani visdrīzāk sāpinās. Vai ir jābūt attiecībās, lai saprastu, kas ir mīlestība?

Esmu pieradusi justies kā citplanētiete, bet tagad zinu, ka tas nav saistīts ar manu būtību. Es vienkārši esmu tik ilgi bijusi neredzama, ka tas atstājis nospiedumu. Būt mīlētai man nozīmē būt redzētai. Es gribu, lai kāds redzētu manu skaistumu – arī trauksmi, vājumu un traumas, manus "defektus". Lai mani apskaustu no tīras sirds. Lai man palīdzētu nest smagas pārtikas somas. Lai izteiktu īstus komplimentus. Lai mani aizstāvētu. O, es varētu daudz par to runāt! Šīs lietas ir svarīgas ne tikai romantiskās attiecībās, un tām nav nekādas saistības ar seksu. Tie ir mīlestības žesti, kas liek man justies pa īstam redzētai.

Mans pirmais reflekss, runājot par izrādi, ir aprakstīt katra varoņa skatpunktu uz mīlestību, bet patiesībā atmiņā visvairāk iespiedies pats izrādes formāts, kas līdzinās tiem projektiem, kuros cilvēki anonīmi dalās savos stāstos, bet sabiedrībā pazīstami cilvēki dod tiem balsi. Caur sevi nodot tālāk sveša cilvēka pieredzi nozīmē patiešām ļaut šim cilvēkam būt redzamam.

Es atpaliku no dzīves nevis savas būtības vai trūkumu, bet mīlestības deficīta dēļ un apzinos, ka šis deficīts nav man unikāls. Es dziļi ticu atklātības spēkam un ceru, ka tie cilvēki, kuri sniedza izrādei savus vārdus, lai kādi bija viņu iemesli, jūtas redzēti un mīlēti. 

 

Ksenija ir māksliniece un transpersona, kas pašlaik atrodas pārejas procesā. Uzzināt vairāk par viņas ceļu un atbalstīt tajā iespējams šeit.

Ksenija Tarasova

Ksenija Tarasova ir vizuālā māksliniece un ilustratore. Gadiem slēpusies aiz zīmējumiem, viņa tikko sākusi dzīvot. Kseniju aizrauj emocijas, performatīvā māksla, cilvēka ķermenis, mentālā veselība, sa...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!