Foto: Mārtiņa Staķa "Twitter" konts
 
Komentārs
31.05.2021

Reālpolitikai patīk klusums

Komentē
5

Tādi žesti kā vēršanās pret totalitāra režīma simboliem ir nepieciešami, tomēr jāsaprot, ka tie situāciju nemaina.

Es personīgi atbalstu Rīgas domes priekšsēdētāja aizvadītajā nedēļā sarīkoto Baltkrievijas oficiālā karoga nomaiņu pret vēsturisko kaut tā iemesla dēļ, ka mēra rīcībā nav daudz instrumentu, kā paust savu attieksmi pret kaimiņvalstī notiekošo. Mārtiņam Staķim palīgā nākušajam Edgaram Rinkēvičam iespējas ir plašākas, tomēr tas nemaina lietas būtību. Ir skaidrs: karogu nomaiņa un Aleksandra Lukašenko reakcija, protams, nodrošināja abu Latvijas amatpersonu žestam labu publicitāti, tomēr nekas vairāk par žestu tas nav. Virknē valstu, piemēram, Irānā vai Pakistānā, ierasta lieta ir ASV karoga dedzināšana, mīdīšana un līdzīgas izdarības (visbiežāk neviltotu dusmu vadītas), tomēr nedomāju, ka krāšņie attēli vai TV reportāžas laupa naktsmieru ASV valdībai.

Arī simboliski žesti var būt noderīgi kāda politiska mērķa sasniegšanai, tomēr žests a priori paredz to, ka, pirmkārt, runa ir par kaut ko samērā vienkāršu un, otrkārt, tas notiek "šeit un tagad". Savukārt reālpolitika (lai cik nelāga pieskaņa būtu šim jēdzienam) prasa pacietību un vairās no skaļas publicitātes.

Aplūkosim Baltkrievijas gadījumu kontekstā ar to, ka ASV un arī Eiropas Savienība gatavo pret Lukašenko režīmu jaunas sankcijas. Te veselīgi atskurbinoša ir, piemēram, intervija ar ASV strādājošo ekonomistu Vladislavu Inozemcevu. Pretēji publiski izskanējušam, pēc Inozemceva domām, sankcijas pret Minskas diktatoram pietuvinātiem uzņēmumiem situāciju patiesībā īpaši nemainīs. Jā, kālija mēslojuma eksports režīmam ik gadu ģenerē naudas plūsmu apmēram 2,5 miljardu eiro apmērā, tomēr eksports lielākoties notiek uz Brazīliju, Ķīnu un Indiju. Pārstrādāto naftu vienkārši var sūtīt atpakaļ uz Krieviju un netraucēti pārdot ar tās starpniecību. Ierobežojumi Baltkrievijas aviosatiksmes sektoram, visticamāk, vienkārši beigsies ar to, ka šie aktīvi nonāks Krievijas kontrolē. Bet – ja Eiropa ierobežojumus vērstu pret kravas auto tranzītu caur Baltkrieviju, tas režīmam tiešām būtu sāpīgi. Respektīvi, ja ir vēlme režīmam radīt zaudējumus, tad vispirms precīzi jāsaprot patiešām vājās vietas (nevis jāstartē ar draudīgiem paziņojumiem), un skaidrs, ka trieciena sagatavošanai nepieciešams laiks. Kaut vai tādēļ, lai sekas nebūtu pārāk nepatīkamas pašiem.

Lai ilustrētu apgalvojumu, ka efektīgi risinājumi ne vienmēr ir tie efektīvākie, minēšu ar politiku nesaistītu piemēru. Kā samazināt savvaļas dzīvnieku ķermeņa daļu tirdzniecību? Protams, lieti noder stingrāki likumi un spēcīgākas dabas aizsardzības struktūras. Tomēr mēs arī labi saprotam, ka pieprasījums rada piedāvājumu. Tātad ķeramies pie sociālās reklāmas kampaņām, kas skaidro, cik slikti ir pirkt, teiksim, ziloņkaula izstrādājumus. Vienlaikus ir skaidrs, ka lielai daļai no tiem, kuri šādu preci pērk, apelēšana pie sirdsapziņas neko daudz nenozīmē. Galu galā šīm tradicionālajām metodēm (pastiprināta kontrole un kaunināšana) pievienojās vēl cita – sačakarēt, atvainojiet par izteicienu, tirgu kopumā, iepludinot tajā vizuāli neatšķiramus viltojumus. Nopērk "degunradža" raga izstrādājumu, kas izrādās zirgu astri plus līme… Cik saprotu, metode šobrīd sākusi strādāt labi, bet skaidrs, ka bija nepieciešams laiks tās izdomāšanai, īstenošanai un droši vien publicitāte vismaz gatavošanas stadijā bija pilnīgi lieka. Vizuāli izteiksmīgāk ir pozēt pie konfiscēto preču grēdas vai blakus aizturētajiem malu medniekiem, tomēr es prognozētu, ka lielāka jēga laika gaitā izrādīsies šai klusajai, teiksim tā, sabotāžai.

Ja jautājumu "efektīgs vai efektīvs?" atgriežam politisko tēmu laukā, var minēt pavisam neseno konfliktu starp Spāniju un Maroku. Šī teksta ietvaros varu pieminēt Rietumsahāras un tās neatkarības cīnītāju ("Polisario") tēmu – interesentiem iesaku plašāku izklāstu. Īsumā – Marokas valdība kā nepārprotami nedraudzīgu rīcību uztvērusi faktu, ka Madride ļāvusi "Polisario" līderim ierasties Spānijā, lai ārstētos no Covid-19. Protams, var izsaukt Spānijas vēstnieku, padedzināt Spānijas karogus protesta demonstrāciju laikā utt. Un var vienkārši ļaut gandrīz 10 000 migrantiem šķērsot Marokas un Spānijas anklāva Seutas robežu. Man ir aizdomas, ka Madride būtu priecīgāka par demonstrācijām un karogu dedzināšanu.

Klasisks pacietīgas reālpolitikas piemērs ir ASV un PSRS attiecības t.s. Aukstā kara posmā. Protams, abu valstu propagandas mašīnas strādāja ar pilniem apgriezieniem, tomēr galu galā vislabāk iedarbojās tas, ka ASV ievilka PSRS ilgstošā bruņošanās sacensībā, ko PSRS nevarēja finansiāli atļauties. Domāju, ka tā ir bijis visas vēstures garumā – žesti, sākot no ugunīgu runu teikšanas, beidzot ar pieminekļu gāšanu, mijas ar aukstasinīgu kalkulāciju.

Dažkārt abas metodes tiek veiksmīgi kombinētas, un jāatzīst, ka šajā ziņā piemēru var rādīt Ķīna. No vienas puses, autoritārais režīms plaši lieto propagandas rīkus, bet, no otras puses, tas ir pamanījies, piemēram, pakāpeniski un bez lieka trokšņa uzlikt roku retzemju metālu resursiem pasaulē, nostādot stulbā situācijā citu valstu elektronikas industriju. Šovinistiski noskaņoto ķīniešu ārdīšanās sociālajos tīklos, kas vērsta pret ikvienu, kas atļaujas paust kaut ko kritisku par Ķīnu, paliktu žestu līmenī, ja vien tā netiktu prasmīgi transformēta "nogrēkojušos" valstu vai kompāniju preču boikotā. Ja kareivīgus izteikumus internetā var laist gar ausīm, tad boikotu – ne. Citiem vārdiem sakot, valdošais režīms Ķīnā prasmīgi kanalizē pilsoņu emocijas pragmatiski nevainojamā politikā.

Manas viegli nojaušamās simpātijas reālpolitikai nenozīmē pārmetumus politiķiem, kuri lieto simboliskus žestus. Sabiedrības lielākajai daļai žesti ir saprotamāks vēstījuma nodošanas veids, un politiķu mērķauditorija galu galā ir vēlētāji. Tajā pašā laikā, manuprāt, pietrūkst sadaļas, kurā eksperti mērķtiecīgi – ne kampaņveidīgi! – meklē labākos veidus, kā politiķu žestus papildināt ar reālpolitiku, kurai rezultāti nebūs "rīt, uz pusdienlaiku" un par kuru, ļoti iespējams, plašāka publika vispār neuzzinās. Var, protams, noņemt karogu vai nosaukt kādu no Rīgas ielām kāda baltkrievu politieslodzītā vārdā. Tomēr būtu nepatīkami, ja izrādītos, ka šo skaisto žestu fonā ar Lukašenko režīmu saistītām personām vai struktūrām Latvijā ir finanšu vai cita veida aktīvi.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
5

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!