1999. gada 10. marts. Rainis Aspazijai. Pastkarte:
Mans zelta mīļais mīlulīt, sveicu Tevi šūpļa svētkos! Jauki, ka esi iegādājusies datoru, tagad varēsim sazināties ātrāk un biežāk pa internetu. Telefona zvani tomēr sanāk ļoti dārgi. Lugāno viss pa vecam. Dzīvoju no rokas mutē, bet daudz strādāju. Tulkoju Umberto Eko un rakstu simbolisku lugu par Trešo atmodu.
1999. gada 19. marts. Aspazija Rainim. Vēstule:
Paldies, bumbulīt, par mīļajiem sveicieniem. Tava kartiņa atnāca ar divu dienu nokavēšanos. Dzimšanas dienu nosvinējām kā jau parasti šajos laikos – pāris cilvēku no izdevniecības, daži dzejnieki, bija atnākuši skolēni no Pumpuru vidusskolas. Datoru nopirku, bet tālāk neesmu tikusi. Mani visas šīs tehnoloģijas nomāc. Kā varētu latviskot vārdu "internets"?
2004. gada 12. jūlijs. Rainis Aspazijai. E-pasts:
Uztaisīju par mums abiem šķirkļus Wikipedia. Nosūtu "saiti".
2005. gada 21. janvāris. Rainis Aspazijai. E-pasts:
Tava pēdējā vēstule bija nonākusi pie junk mail. Tikko pamanīju. Tagad tikai ātri reaģēju, garāku vēstuli uzrakstīšu vakarā. Šobrīd man galvā ir ideja par jaunu simbolisku lugu. Tā būs par Eiropas Savienību kā visas Eiropas kopīgu projektu, šīs idejas nākotni.
2005. gada 21. janvāris. Aspazija Rainim. E-pasts:
Domāju, ka luga par Eiropas Savienību šeit diez vai aizies, to vajadzēja rakstīt pirms pāris gadiem. Vispār Tev vajadzētu pamēģināt rakstīt romānus, jo lugas šobrīd noteikti neatmaksājas. Varbūt Tu vari uzrakstīt kaut ko par veciem cilvēkiem, kuri ir vientuļi un dzīvo laukos? Starp citu, pirms dažām dienām par gada vārdu tika atzīta "mēstule", tas ir latviskojums "junk mail".
2005. gada 1. augusts. Aspazija. Ieraksts "Sviesta Cibā":
Sapnī redzēju, ka esmu skolā un man pie tāfeles jāizrēķina, cik ir taisnstūris trešajā pakāpē.
2011. gada 16. marts. Aspazija Rainim. E-pasts:
Paldies, saulīt, par mīļajiem sveicieniem. Gribētos būt priecīgākai, bet nesanāk. Tikko saņēmu atteikumu no VKKF :(. Esot mazāk aktuāls iesniegto projektu kontekstā. Žurnāls "Karogs" vairs neiznāk, jāmēģina uzrakstīt kaut ko garāku. Man piedāvāja rakstīt scenāriju televīzijai, bet atteicos.
2014. gada 1. janvāris, plkst. 00:30. Aspazija Rainim. E-pasts:
Laimīgu jauno gadu, bumbulīt! Šodien beidzas manu veco darbu autortiesības. Jāraksta jauni. Taisu vienu gabalu četrpadsmit romānu sērijai par Latvijas 20. gs. vēsturi. Tas uz Latvijas simtgadi. Man ir iedalīts rakstīt par piecdesmitajiem. Mokos :( :(
2015. gada 16. marts, plkst. 9:00. Rainis Aspazijai. SMS:
Daudzu bučiņu tava dzimšanas dienā!!!!!
2015. gada 16. marts, plkst. 10:02. Aspazija Rainim. SMS:
Paldies!!!
2015. gada 21. septembris, plkst. 22:43. Rainis Aspazijai. E-pasts:
Atkal e-pastā saņēmu ziņu, ka pārsniegta mana lietotāja kvota. Sāku pārskatīt vecos e-pastus. Praktiski visu dzēšu ārā.
2016. gada 1. maijs, plkst. 12:10. Aspazija Rainim. E-pasts:
Vakar biju uz "Vaidelotes" jaunā iestudējuma pirmizrādi. Domāju, ka varbūt ir vērts mēģināt atkal rakstīt lugu. Par sievieti mūsdienu pasaulē. Teātris vairs nav tāds kā kādreiz, tomēr interese par pašmāju lugām ir. Tu arī varētu uzrakstīt. Simbolisku un spēcīgu. Sociāldemokrātisku! Citādi visi, kuriem nav slinkums, tevi mēģina pataisīt teju par tradīciju sargātāju.
2018. gada 6. oktobris, plkst. 10:00. Rainis. Tvīts:
Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.
2020. gada 30. marts, plkst. 21:25. Aspazija Rainim. Zvans uz mobilo telefonu:
– Sveiks! Esmu pārbraukusi.
– Ļoti labi. Kā jums tur vispār izskatās?
– Neko nevaru pateikt. Slimo skaits mazāks nekā jums, bet tagad pašizolējos, vēl četrpadsmit dienu.
– Nekas, vismaz paspēji izbraukāt.
– Jā, labi, bet baigi garais lidojums, jūtos ļoti nogurusi.
2020. gada 7. aprīlis, plkst. 14:29. Rainis. Zoom konference:
– Hallo, jūs mani dzirdat? Hallo… Jūs mani dzirdat? Kā te var parādīt prezentāciju?
2020. gada 11. maijs, plkst. 11:07. Rainis Aspazijai. Zvans uz mobilo telefonu:
– Gribēju tikai teikt, ka tas seminārs augustā rakstnieku rezidencē ir atcēlies. Varbūt tad atbraukšu uz Latviju.
– Jā, mums arī atceļas. Man bija plānots dzejas vakars, "Izplestiem spārniem" simt gadu, bet pārlikām uz rudeni.
– Ko citādi dari? Raksti?
– Zvanīja kaut kādi jaunieši no portāla, grib attālināti ierakstīt, kā es lasu savus dzejoļus. Vajagot kaut ko uzmundrinošu, optimistisku. Tagad visi sēž mājās, uz teātriem un koncertiem nevar iet, bet kaut ko garīgu gribas. Patiesībā tu jau arī varētu, nav nekur jābrauc, tāpat attālināti – kāda atšķirība: Latvija vai Šveice?!
2020. gada 24. decembris, plkst. 18:37. Aspazija Rainim. Zoom zvans:
– Ā, es nebiju ieslēgusi skaņu.
– Bet tagad ir atbalss.
– Noliec telefonu kaut kā citādi, šobrīd var redzēt tikai tavu sirmo bārdu.
– Kas tev tur fonā? Kaut kādas jaunas grāmatas?
– Jā, bet man nav laika lasīt grāmatas… Paga, nespiedies!... Es nezinu, ko ar tiem kaķiem lai dara. Kā ieslēdzu kameru, viņi lien kadrā.
– Es arī esmu tik daudz filmējies kā nekad savā mūžā. Internets pilns ar manu seju. Pēc tam nākamās paaudzes varēs dienām skatīties šo "videomateriālu". Lasīt nemaz vairs nevajadzēs.
2020. gada 8. februāris, plkst. 9:01. Aspazija. Paraksts zem bildes Instagram:
Šorīt sabruka mana frizūra.
2021. gada 16. marts, plkst.: 7:00. Rainis Aspazijai. WhatsApp īsziņa:
1