Pusotra mēneša laikā, kopš ERAF projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" Kultūras informācijas sistēmu centra vadībā uzsākta arhīvu un muzeju priekšmetu plānotā digitalizācija, digitalizēti gandrīz 7000 muzeju priekšmetu, informē Kultūras informācijas sistēmu centrs.
Darbs noritējis 12 Latvijas muzejos – Dobeles, Naujenes, Pāvilostas, Ķekavas novadpētniecības muzejā, Mazsalacas Novada muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Limbažu, Bārtas, Tukuma, Jaunmoku pils un Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kā arī Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā "Rumbiņi".
Muzejos speciālistu komanda šobrīd skenē un fotografē visdažādākā veida un izmēra priekšmetus – fotogrāfijas, foto negatīvus, dokumentus, gleznas, afišas, arheoloģiskos priekšmetus, metāla un koka darbarīkus, ieročus, dažādas mēbeles, apģērbus un pat auto tehniku. Katrs muzejs ir atšķirīgs un daudzējādā ziņā unikāls – gan krājuma priekšmetu, gan telpu ziņā, tāpēc, kā atzīst speciālisti, "katrs no tiem prasa ļoti individuālu pieeju".
Turpmākā mēneša laikā digitalizācija norisināsies arī Bauskas un Bauskas pils muzejos, Rundāles pils muzejā, turpināsies Daugavas muzejā un citviet.
2019. gada sākumā Kultūras informācijas sistēmu centrs kā partneris ERAF projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" uzsācis arhīvu un muzeju priekšmetu digitalizāciju, kuras ietvaros divu gadu laikā tiks digitalizēti 2000 Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāti pergamenti – svarīgi Latvijas vēstures dokumenti - un 68 000 Latvijas akreditēto muzeju krājumā esoši priekšmeti. Tajā skaitā 30 īpaši atlasītiem priekšmetiem tiks veikta arī 3D digitalizācija. Visi attēli tiek iekļauti Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā un būs brīvi pieejami ikvienam interesentam apskatei internetā.
Savukārt par to, kas redzams un dzirdams klātienē rakstnieku muzejos, lasi Ievas Vieses-Vigulas un Arvja Vigula rakstu sērijā "Ko atceras muzeji".
0