Komentē
0
Īsziņa meitenei Es miru un miru lai augšāmceltos no jauna. Bet saules stari dūra kā naži. Es salūzu lielceļa vidū, pasaules aizmirsts. Aizveru acis un redzu tavējās. Nezvani, atkal neesmu mājās. viss pa vecam izgarojusi jūra lido pāri izslāpušai pilsētai un nenolīst tavs dievs pa mākoņiem klīst un nepalīdz Atkal ceļā manas domas snieg un kūst uz nekurienes ceļa vien manas tālugunis uz dzīves nobružātā vienvirziena lielceļa Kāpēc ne? Ej nu, brāl, kur acis rāda! Tur, kur dzīve nāvi stāda! Zini, pankam tā nav barikāde. Pasaulei viņš pigu rāda. Pusīte Atstāj man pusīti! Pusīti bēdu un rētu. Izmet atmiņas, lai tās izdziest peļķē. Nē, nē, veselu ne! Redz man pašam vēl pilna paciņa.

Andris Hiršs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!