Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi 2022. gada otrajā ceturksnī, eksperti Purvīša balvai 2023 nominējuši Daigu Grantiņu, Kristīni Krauzi-Slucku, Elzu Sīli un Ati Jākobsonu.
Daiga Grantiņa balvai izvirzīta par personālizstādi "Lauka telpa" mākslas muzejā Rīgas Birža.
"Daigas Grantiņas skulptūru ažūrie silueti paveras skatītāja acīm cits caur citu, kadrējot arī telpas opulento arhitektūru. Izstāde atklāj laikmetīgo tēlniecību kā pilnīgi caurspīdīgu procesu – darbu tehniskajā izpildījumā nav pārāk daudz amatniecisku noslēpumu. Toties tas lieliski izrāda ciešo saiti starp mākslinieka iztēli (sākot no izstādei pievienotajām skiču reprodukcijām), unikālo redzējumu un nemierīgu roku darbu DIY estētikā," izvēli skaidro mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
"Uzskatu, ka nomināciju pamato Daigas Grantiņas spēja izveidot fiziski atsaucīgu, tehniski nevainojumu un imersīvu pieredzi, kurā būtiska ir ne tikai tēlniecības darbu radītā trīsdimensionālā pieredze, bet arī to spēja psiholoģiski absorbēt skatītāju pieredzi," stāsta Līna Birzaka-Priekule.
Kristīne Krauze-Slucka balvai nominēta par izstādi "Pagātnes piespiedu kustības" izstāžu telpā "Tu jau zini kur".
"Izstāde ir viena no spēcīgākajām šībrīža mākslas reakcijām uz šausminošo Krievijas iebrukumu Ukrainā un karadarbību, kas noris jau bezgalīgi daudz dienu. Lielformāta telpiskas skulptūras, kas veidotas no tumša vatelīna auduma, ko izmanto arī militārajās uniformās un ar kuru māksliniece performatīvi iedarbojusies, to plēšot, mēģinot pārraut uz pusēm, spēcīgi atgādina, ka "atgriešanās normalitātē ir neiespējama arī mākslas pasaulē. Krauzei-Sluckai izdodas ar abstraktas formas palīdzību radīt intensīvas traumas klātbūtnes sajūtu, kuru pastiprina arī Kaspara Jaudzema veidotais skaņu celiņš. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieces spēja ar pārmērīgu mērogu un audumu smagumu panākt tukšuma, bezpalīdzības un izmisuma sajūtu, ko ir fiziski grūti aprakstīt un vēl grūtāk radīt," izvēli skaidro LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
Elza Sīle nomināciju saņēmusi par personālizstādi "Bi-Dža, Ge-Ilk, Mir-Nul Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā.
"Izstādē pārsteidz veids, kā māksliniece strādā ar glezniecības medija būtību un tā robežu pētniecību un izplešanu, piešķirot tiem gluži vai skulpturālu raksturu. Lai arī glezniecības kontekstā šī robežu paplašināšana nav nekas jauns, tomēr, apskatot mākslinieces darbus, nerimstoši gribas sev atgādināt jautājumus, kas glezniecību vispār padara par glezniecību un vai vispār iespējams jebkuram medijam piešķirt kādu konkrētu nosaukumu, un vai tas maz ir nepieciešams? Elzas izkoptā zīmju sistēma atgādina topogrāfiskas kartes, būvlaukumus, galda spēļu laukumus vai miniatūras skatuves, kuru notikumus ir teju neiespējami atkodēt, bet ātri vien top skaidrs, ka tas nemaz nav jādara. Par šo nerimstošo mākslas piedzīvojumu un brīvību arī nominācija," izvēli pamato LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
Atis Jākobsons balvai nominēts par personālizstādi Padures muižā.
"Pingpongā starp ātru un lēna dzīves rituma meklējumiem, Ata Jākobsona personālizstāde aizved trešā ceļa meklējumos, kas varbūt šķiet atrauti no ikdienas dzīves reālijām. Taču man liek uzdot pavisam apbružātu jautājumu – vai viena no mākslas unikālajām pieredzēšanas manifestācijām nav patvēruma un mierinājuma atrašana? Un mākslinieks arī to nemaz neslēpj aiz pārmērīgi uzpūstām kontekstuālajām struktūrām un ierobežotiem skatīšanās fokusiem, aicinot šo izstādi izjust no tā, ko mākslinieks ir radījis, dzīvošanu un radīšanu no tā, kas ir, nevis no tā, kā trūkst vai nemaz tur nav. Un katrs portretējamais subjekts, vai tā būtu tulpe vai skatītājam nezināms vīrietis vai būtne, mainās savstarpēji savā objektivitātē, nojaucot robežas starp atspīdumu uz sārtās tulpes zieda kausa vai asiņu tecējuma no deguna. Jo tas viss ir viens, kā gaismas cauraustā plūsma caur auduma vieglo viļņošanos logā," stāsta kuratore un mākslas zinātniece, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede.
"Ata Jākobsona jaunā personālizstāde apkopo pēdējos gados tapušos figurālos darbus, kuros viņš, paša vārdiem runājot, tiecies attēlot "pārlaicīgu pārdzīvojumu. Šis šķietami pretrunīgais jēdziens (jo vai tad ikviens pārdzīvojums nav laicisks un pārejošs?) atbalso Šarla Bodlēra ideju par skaistumu kā mūžības un acumirkļa sajaukumu un liecina par Jākobsona nevēlēšanos spēlēt pēc laikmetīgās mākslas pasaules noteikumiem. Skaistums ir māksliniekam būtiskais kritērijs gan sižetu un modeļu atlasē, gan darbu izpildījumā, un tas piešķir viņa glezniecībai provokatīva nesavlaicīguma niansi, ko var interpretēt arī kā tieksmi pēc pārlaicīguma. Šo tieksmi apliecina arī darbu ikonogrāfiskā stilistika, kuru veiksmīgi nolīdzsvaro melanholiskais erotisms. (..) Uzskatu, ka izstāde pelnījusi nomināciju gan kā darbu kopums, gan arī kā performatīvs notikums, par kura dalībniekiem Padurē kļuvis ne tikai pats mākslinieks ar saviem suņiem un paša audzētiem ziediem, bet arī ikviens muižas apmeklētājs," izvēli skaidro filozofs Igors Gubenko.
Purvīša balvas 2023 ekspertu grupā darbojas LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un "Kim?" Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, LMA prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja sešus mākslas notikumus, un to vidū bija arī Reiņa Lismaņa izstāde "Arrangements" Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros galerijā "LOOK" un Elīnas Semanes personālizstāde "Mic drop" Rīgas Fotomēneša 2022 ietvaros mākslas centrā "Masa.
0