Filmas "Tenet" publicitātes foto
 
Kino
07.10.2020

Psihiskais uzbrukums

Komentē
1

Par Kristofera Nolana filmu "Tenet" (2020)

In girum imus nocte et consumimur igni
(sens latīņu palindroms)

Sākums vienmēr ir nosacīts klusuma brīdis, ko iznīcina troksnis. Arī šis gadījums nav izņēmums – Kijevas opernamā valda tīkamas priekšnojautas pirms koncerta, mūziķi noskaņo instrumentus, kamēr apmeklētāji noskaņojas gaidāmajam baudījumam, taču pēkšņi šķietamo idilli sagrauj kalašņikova šāviens, kas kinoteātra zāles skaļruņu pastiprinājumā torpedē skatītāju prātus kā mūru dragājamā lode. Tā iesākas Kristofera Nolana jaunākā filma, kas ārēji nomaskēta ar samērā tradicionālas spiegu filmas atribūtiem – pievilcīgi varoņi, eksotiskas lokācijas, vērienīgas spriedzes ainas, cīņa ar augstām likmēm (kur vēl augstāk par visas civilizācijas likteni), taču Nolans jau nebūtu Nolans, ja neiepītu šajā stāstā sev tik raksturīgo apsēstību ar laiku un nesāktu rotaļāties ar filmas hronoloģisko struktūru.

Ar ideju par spiegu filmu Nolans bijis apsēsts jau 20 gadus, un tagad beidzot viņam izdevies savu senloloto sapni realizēt dzīvē. Kaut gan pirms filmēšanas viņš apzināti izvairījies skatīties tieši Džeimsa Bonda sērijas filmas, lai pārāk neietekmētos, nenoliedzami, ka "Tenet" sižetiskā struktūra, tēlu sistēma un daudzi vizuālie motīvi ir cieši saistīti ar leģendāro bondiādi un "Neiespējamās misijas" seriālu. Tāpēc, ja cerat gūt principiāli jaunu skatījumu uz spiegu kino žanru, tad visdrīzāk nāksies vilties, jo visi jaunievedumi drīzāk ir centieni apspēlēt jau esošos tropus, nevis uzbūvēt kosmosa kuģi no nulles. Džona Deivida Vašingtona slepenais aģents, kuram nav vārda un kurš titros minēts vienkārši kā "Protagonists", visai ātri pārvar sākotnējo mulsumu un iejūtas par sevi pārliecināta Bonda tipa varoņa kurpēs un uzvalkā. No vienas puses, šāds Nolana piegājiens ir mazliet postmoderna spēle ar šo spiega arhetipu kino, kuram tiek (it kā) nolaupīta jebkāda individualitāte, atstājot tikai funkcionālo lomu (rotaļa Alēna Roba-Grijē gaumē, ja atminamies "Pērn Marienbādē"). No otras puses, šī rotaļa nekad neiziet ārpus droša spēles laukuma robežām, respektīvi, tiek ievēroti visi kanoni, ja nu vienīgi iztrūkst ierastās mīlas dēkas (šī anomālija gan jau parādījusies arī vairākās Kreiga bondiādes filmās, kur Bondam nav romantisku attiecību ar galveno sieviešu dzimuma personāžu).

Protagonists neatļaujas, piemēram, pārkāpt zināmas uzvedības normas vai nogalināt nevainīgus cilvēkus (tas varētu radikāli mainīt skatītāju attieksmi pret šo personāžu). Arī viņa tuvākais palīgs – Roberta Patinsona atveidotais Nīls – ir tikpat "pareizs" un žanra likumībām atbilstošs, kaut gan trūcīgi ieskicētā, burtiski nojaušamā nākotnes draudzība starp Protagonistu un Nīlu man negaidīti kļuva par filmas emocionāli spēcīgāko brīdi, bet te nu jāsamierinās ar to, ka vīriešu draudzība gluži vienkārši ir mana vājība. Daudz mazāku iespaidu atstāja Elizabetes Debicki un Keneta Branā personāžu laulības drāma, lai gan abi aktieri savas lomas izpilda precīzi. Šis stāsta aspekts, bez šaubām, bija ļoti izkalkulēts kā filmas emocionālais un tematiskais kodols, bet, iespējams, tieši tādēļ atstāja mani vienaldzīgu, jo visi mehānismi šķita pārāk labi saskatāmi. Tomēr es neuzskatu, ka filma bez tā varētu gluži labi iztikt. Iespējams, ka Nolanam vajadzēja vai nu šo sižeta niansi izvērst smalkāk (bet tas nav īsti viņa stilā), vai arī to maksimāli saīsināt (taču filma jau tā ir ļoti dinamiska). Branā kā ļaunais krievu oligarhs, protams, "spridzina", lai cik klišejisks viņa tēls arī nebūtu. Jūtams, ka pieredzējušais Šekspīra interprets šo lomu nospēlē ar patiesu kaifu.

Nav nepamatoti "Tenet" salīdzinājumi ar citu Nolana daiļrades sasniegumu (daudzi kritiķi to min kā viņa labāko filmu) – filmu "Pirmsākums" ("Inception"). Taču, ja "Pirmsākuma" elegantā struktūra, bruņota ar viegli uztveramu daudzpakāpju emocionālo lādiņu, bija vērsta uz perfektās kombinācijas salikšanos skatītāja prātā, tad "Tenet", šķiet, darbojas gluži pretēji, arvien tālāk atvirzot no atminējuma gūšanas prieka un sagraujot visas tradicionālās struktūras. Lielā mērā Nolans atkārto savas agrīnās filmas "Memento" formulu, lineāri izstāstītu stāstu sagriežot daļās un šīs daļas kā karšu kavā savstarpēji sajaucot, lai iznīcinātu jebkādas linearitātes paliekas. Uz "Tenet" šis piegājiens attiecas tikai daļēji, jo dažādi laika periodi filmā sastopas pat vienas ainas ietvaros un galvā iebūvētais procesors sāk pamatīgi kūpēt, mēģinot šo ainu loģiku saslēgt kopā ar reālās dzīves loģiku un saprast, kā tad galu galā darbojas filmā ieviestā laika inversija. Nedomāju, ka vērts tērēt laiku un pārslogot šīs recenzijas ierobežoto apjomu ar pārspriedumiem par "Tenet" notikumu faktisko hronoloģiju un savstarpējo cēloņsakarību, jo interneta dzīles ir pārpildītas ar dažādām fanu teorijām un spekulācijām, kas palīdz saprast filmā notiekošo. Es gan šaubos, vai tas tiešām ir svarīgi filmas skatīšanās laikā.

Iespējams, Nolans pats šoreiz sapratis, ka "balto plankumu" un deus ex machina brīžu viņa stāstā ir pārāk daudz, tāpēc filmā iekļāvis aicinājumu skatītājiem, ko Klemansas Poezi atveidotā zinātniece instruktāžas laikā nodod Protagonistam: "Necenties to saprast. Vienkārši sajūti." Un patiesi – kad filma bija nokļuvusi līdz vienai no tās plaši izreklamētajām kulminācijas ainām – milzīgā aviolainera "Boeing 747" uzspridzināšanai Oslo lidostā, arī es nolēmu "atslēgties" no analītiskā un līdzdomājošā skatītāja pozīcijas, ļaujoties baudījumam tīri audiovizuālā līmenī. Šajā ziņā Nolana filmām man nekad nav bijis, ko pārmest. Operators Hoite van Hoitema un komponists Ludvigs Jēransons ir uzdevuma augstumos, ar IMAX 70 mm kameru uzņemtais attēls vienmēr priecē acis, action ainas ir horeografētas un samontētas pēc visaugstākajiem Holivudas standartiem, un sirds atsaucīgi pulsē līdzi Jēransona radītajiem dzirdi satricinošajiem bītiem, skatoties, kā varoņi no sirds izārdās labi pazīstamajās Tallinas ielās, cenšoties nozagt rūpīgi apsargātu plutonija kravu (arī filmas darbība, man par lielu pārsteigumu, šajā ainā patiesi bija pārcelta uz Igauniju).

Pēc "Tenet" manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka Nolans aktīvi meklē ceļus, lai studiju sistēmā ar maksimāli uzpūstiem budžetiem ("Tenet" gadījumā tas bija ap 250 miljoniem dolāru tikai ražošanas izmaksās) radītu neparastus tīra ārthausa un klasisku Holivudas blokbāsteru hibrīdus. "Pirmsākums" ir līdz šim precīzākais un visaugstāk novērtētais viņa veikums šajos meklējumos, taču vienlaikus arī visdrošākais attiecībā pret skatītāju. "Denkerka" pirms dažiem gadiem bija krietni drosmīgāks eksperiments, taču mani joprojām nepamet sajūta, ka Nolans vai nu pats nobijās, vai arī studija viņu piespieda filmas beigas izveidot skatītājiem maksimāli draudzīgas. "Tenet" šajā ziņā šķiet mazāks kompromiss, kas gan neatkāpjas no Nolanam ierastajiem principiem (tas joprojām ir studijas blokbāsters ar pusaudžiem draudzīgo PG-13 reitingu ASV), taču viņš arīdzan šķiet mazāk iesprindzis uz vēstījuma saprotamību un skatītāja intelektuālās kapacitātes izaicināšanu.

Es "Tenet" uztveru kā mākslas produktu, kas primāri vērsts uz maksimālu jutekļu kairināšanu (šo frāzi var attiecināt uz vairākām Nolana filmām) – mazliet provokatīvi to varētu raksturot kā Maikla Beja filmu, kas uzņemta pēc Čārlija Kaufmana scenārija. Lai cik daudz pārmetumu šai filmai man arī nebūtu, nevaru noliegt, ka kinoteātrī pavadīju sasodīti aizraujošas divarpus stundas no savas dzīves, izbaudot Nolana organizēto psihisko uzbrukumu manai nervu sistēmai. Ņemot vērā aktuālo situāciju pasaulē un studiju paniku saistībā ar "Tenet" sliktajiem kases ieņēmumiem pandēmijas iespaidā, ceru, ka "Tenet" nebūs lemts kļūt par gulbja dziesmu blokbāsteru ērai uz lielajiem ekrāniem.

Tēmas

Aivars Madris

Aivars Madris ir liepājnieks, kas aizķēries Rīgā. Diplomēts filologs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!