Eseja
01.04.2016

Pseidointelektuāļa piezīmes

Komentē
6

Vai jums ir gadījies nolaisties tik zemu (vai uzlidot tik augstu – tas, protams, atkarīgs no skata punkta), lai kādā nebūt komentējamā interneta vietnē jūs tiktu apsūdzēts "pseidointelektuālismā"? Man ir, un ne reizi vien, paldies.

Pameklējot vārdnīcās, ātri vien var atrast šī vārdveidojuma skaidrojumu vismaz angļu valodā. Pseidointelektuālis ir vai nu persona, kas, ja lietojam latvisku izteiksmi, tiecas uzlēkt augstāk par savu intelektuālo, atvainojiet, pēcpusi, pat ja tai (personai, protams) nepiemīt nedz vajadzīgās zināšanas, nedz akadēmiskais grāds, vai arī tas ir cilvēks, kas vienkārši izliekas par gudrāku, nekā pēc kaut kādiem ķermeniskiem vai garīgiem lielumiem būtu izmērāms (ja jau Bībeles latviešu tulkojumā var tikt pieminēti "prāta gurni", kāpēc gan tas nevarētu iemājot arī citās mūsu miesas daļās?). Kā bija minēts vienā no pseidointelektuāļa raksturojumiem, šo apzīmējumu var lieliski izmantot, vēršoties vai nu vienkārši pret cilvēkiem, kuru uzskati nesakrīt ar jūsējiem, vai arī pret tipiņiem, kas visādus "gudrus" vārdus izmanto nevis patiesās lietu dabas noskaidrošanai, bet tikai spožam un sevi slavējošam feijervērķim. Kā esmu pamanījis, dažkārt pseidointelektuāļa apzīmējums tiek izmantots arī kā sinonīms vārdam "snobs".

Tas viss pilnīgi noteikti ir atbilstošs manas personas raksturojums. Izglītības ziņā esmu tikai puskoka lēcējs, plānā galdiņa urbējs un paša pamatā esošā zara zāģētājs, turklāt – dzimis strādnieku un kalpotāju ģimenē laukos. Neko daudz es nezinu un nesaprotu, bet to, ko esmu izlasījis grāmatās vai uzklausījis lekcijās, bieži vien mēdzu ātri aizmirst pat vēl pirms aizmigšanas tai pašā dienā. It kā jau tas baigi nekad mani nav uztraucis, tomēr rūgtums, kā mēdz teikt īstie intelektuāļi savās no vēl īstākajiem intelektuāļiem noklausītajās anekdotēs, paliek.

Nevarētu gan teikt, ka tas viss mani nodarbinātu 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā, tomēr laiku pa laikam – galvenokārt jau atkal saskaroties ar kārtējo apsūdzību – man par to ir bijis jāpadomā. Tā teikt, kas gan manī ir tik aplams, bet visos citos – pareizs un labs?

Kaut kādu mierinājumu nesen radu Dena Foksa grāmatiņā "Pretenciozitāte – kāpēc tā ir svarīga". Grāmatai manu uzmanību piesaistīja recenzija laikrakstā "The Guardian", kuras autors Stīvens Pūls rakstīja: "No visiem Foksa argumentiem, iespējams, pats nozīmīgākais ir viņa apgalvojums, ka vissmagākās apsūdzības pretenciozitātē nav pelnījusi tiekšanās uz augšu, bet gan tiekšanās uz leju. "Antiintelektuālisms," viņš raksta, "ir snobisms [..]. Antiintelektuāli bieži nodarbina nevēlēšanās identificēties ar izglītoto eliti." Un tieši šādu apvērstu snobismu visdažādākajās izpausmēs būtu jādēvē par pretenciozitāti vissliktākajā nozīmē. [..] Lietot vārdu "pretenciozs" kā ieroci pret mākslu, kas tiecas pateikt kaut ko sarežģītāku, nozīmē sabiedrības hierarhijas vardarbīgu uzspiešanu."

Jāsaka gan, ka par "apvērstu" šādu snobismu var nodēvēt, vienīgi pārprotot vai nezinot šī vārda izcelsmi un nozīmi. Latviešu valodas svešvārdu vārdnīcā kodolīgi paskaidrots, ka snobs esot vienkārši cilvēks, kas cenšas stingri sekot tā saucamās augstākās sabiedrības modei, manierēm un gaumei; cilvēks, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, kas pret citiem izturas augstprātīgi. Angļu valodas vārdnīcās rodams skaidrojums, ka snobs ir vai nu persona, kas uzskata, ka pastāv tieša sakarība starp sabiedrisko stāvokli un cilvēka "vērtību", vai arī tāds cilvēks, kas augstprātīgi uzskata, ka visi citi dažādu parametru ziņā par viņu ir krietnu tiesu zemākas būtnes. Saprotams, pats sevi par snobu kāds diez vai nodēvēs (krievu valodā iznākošais dzīvesstila žurnāls ar šādu nosaukumu ir drīzāk izņēmums, un tajā vārds lietots laikam gan ironiskā nozīmē), un visbiežāk vārds tiek lietots nievājošā, lamuvārda nozīmē. Mūsu platuma grādos vārds "snobs" pirmoreiz lietots vācu valodā iznākušos preses izdevumos 19. gadsimta otrajā pusē ("Rigasche Rundschau", "Libausche Zeitung" u.c.), savukārt pirmo vārda lietojumu latviešu tekstā vietne periodika.lv uzrāda 1900. gadā, kad žurnālā "Austrums" turpinājumos ticis publicēts Žorža Onē romāna "Bezdibeņa dziļumos" tulkojums, un romāna pēdējā daļā lasāms:

""Snobs!" čukstēja Varenvals. "Viņš mani sauca par "snobu". Tragomer, es zvēru, ka tam par šo vārdu būs jāmaksā."

Visos pieminētajos vārda "snobs" skaidrojumos gan ir noklusēta kāda būtiska detaļa, proti – vārda "snobs" izcelsme. Lai gan vairumā vārdnīcu minēts, ka vārda etimoloģijas vēsture nav īsti zināma, un minētajās nozīmēs izmantotā "snoba" saistību ar sarunvalodā lietotu kurpnieka apzīmējumu izsekot varētu būt pagrūti, pēc vienas no ticamākajām versijām pirmie snobi esot parādījušies Oksfordas un Kembridžas koledžās vien 19. gadsimtā, kad iepretī no zemākām kārtām nākušu audzēkņu vārdiem studentu sarakstos likts saīsinājums no latīņu "sine nobilitate" ("bez titula") – "s. nob." –, lai tādējādi viņus nošķirtu no augstdzimušajiem biedriem. Nicinošā nozīmē tad nu šie paši augstdzimušie biedri šo apzīmējumu sākuši lietot, runājot par turīgākiem zemāko kārtu studentiem, kas jau sākuši piesavināties aristokrātu dzīvesveida ārējos atribūtus un manieres. Respektīvi – snobs nebūt nav kāds kurš uz pārējiem raugās no augšas, bet drīzāk otrādi – kāds, kurš visiem spēkiem cenšas pastiepties garāks un pielīdzināties tiem, kas stāv viņam pāri. Šādā nozīmē citātā pieminētais antiintelektuālisms ir visparastākais snobisms, proti – vēlme celt vērtību pašam savās vai vēl kādās acīs, mēģinot pierādīt citu personu, notikumu vai lietu nevērtību, pielīdzinot tos sev vai kādam citam zemākajam iespējamajam punktam. Šādu pašu snobismu es saklausu ikreiz, kad kaut kur padzirdu par pseidointelektuālismu, jo tas, kas aiz šī vārda parasti slēpjas, nav jau nekāds "īstais intelektuālis" vai "pārintelektuālis", bet vienkāršs antiintelektuālis.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
6

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!