"2019. bija nožēlojams, bet es domāju, ka 2020. būs mūsu gads," saka viens no SNL etīdes varoņiem, kas ieradies pie ekstrasenses Viveldas uzzināt nākotni. Vivelda nāk klajā ar dažādiem dīvainiem un nesaprotamiem pareģojumiem – es neredzu 2020. gadā koncertus un muzejus, redzu tikai krāsojamās grāmatas, vai arī – jūnijā tu izdarīsi kaut ko tik briesmīgu, ka tavi draugi no tevis novērsīsies – tu paēdīsi pusdienas restorāna telpās!
Etīde uzņemta 2020. gada rudenī, un mēs, skatītāji, saprotam šo pareģojumu nozīmi, bet patiešām – kurš gan varēja paredzēt?! Caurskatu mūsu pareģu prognozes 2020. gadam. "Tas būs pagrieziena gads, kuru daudzi tik ļoti gaidījuši. Visiem tiks dota unikāla iespēja savu dzīvi veidot no jauna." Bez šaubām. Turpat: "Arvien biežāk pasaulē uzmirdzēs mazo tirgotāju vārdi, aizvien vairāk talantīgu cilvēku iekaros savu vietu starptautiskajā telpā. Tieši kultūras bizness 2020. gadā būs nozīmīgākais." Vai, re, veselības jomā arī gaidāmas pārmaiņas – galvenais jautājums būs mediķu algas: "Iespējams, veselības ministre Ilze Viņķele būs spiesta atgriezties pie modeļa, kas reiz jau tika apspriests, – par medicīnu maksā visi." ("Patiesā Dzīve" 17. dec.–7.janv. 2019./2020.). Nav melots – viss kas ir "iespējams".
Protams, es piesienos. Pirmkārt, no horoskopiem nekādas nopietnas prognozes negaidu. Līdzās likumiem un desām es tos pieskaitu pie lietām, par kuru tapšanas apstākļiem labāk nezināt (starp citu, asprātību par likumiem un desām neesot izteicis Bismarks). Otrkārt, esmu piemeklējis izteikumus, kuros to autori riskējuši un pateikuši kaut ko vairāk vai mazāk konkrētu, kamēr lielākā daļa horoskopu rakstītāju izvēlas drošāku taktiku – uzburt tik vispārīgus un daudznozīmīgus formulējumus, ka patiesībā nekādas prognozes nav: "Skaidrs ir viens – jānosprauž prioritātes, jābūt aktīviem, daudz jāmācās, bet slinkums un pārmērīgas emocijas jāmet pie malas!" [1] Visbeidzot, pateikts tiek tik daudz, ka kaut kādā mērā kaut kas vienmēr trāpa. Jau minētajā "Privātās Dzīves" horoskopā teikts, ka olimpiskās spēles Tokijā "latviešiem sensacionālas uzvaras nesola" (taisnība, jo tās nenotika) un svarcēlājai Rebekai Kohai "martā un jūlijā varētu būt kritiski pārbaudījumi raksturam. Ja pirms tam emocionāli nepārdegs, var būt arī labi rezultāti" (Koha jūlijā paziņoja par pievēršanos islāmam un augustā –par aiziešanu no profesionālā sporta). Cita prognoze: "2020. gadā veiksies tiem, kas skaidri apzināsies savus mērķus, neslinkos un pildīs solīto. Labs laiks, lai mainītu darbības virzienu [taisnība], atvērtu savu privātbiznesu [diez vai] un veidotu karjeru [kad gan tam ir slikts laiks?]." Man patika šis: "No vienas puses, gads var izrādīties labvēlīgs visa veida bagātības vairošanai, no otras – arī tās izšķērdēšanai." [2] Mazliet noslēpumaina norāde.
Šobrīd, kad gads beidzas, viens no refrēniem, kas pastāvīgi atkārtojas medijos, ir: "Kas par gadu!" Kas par gadu… Kurš gan varēja paredzēt? "The Economist" jaunākajā apskatā "Pasaule 2021. gadā" kā vienmēr analizē, cik precīzas bijušas iepriekšējā apskata prognozes. Un skaidrs, ka daudz kas no pateiktā nav zaudējis nozīmi, bet tas viss nobāl, jo apskatā par 2020. gadu nav ņemta vērā pandēmija un tās iespaids uz sabiedrību.
Covid-19 pandēmiju var uzskatīt par klasisku piemēru tam, ko finansists un filozofs Nasims Talebs dēvē par melno gulbi – notikumu, kuru ir grūti paredzēt, bet kam ir grandiozas sekas uz ekonomiku [3]. Kā vienmēr, savā ziņā absurdā veidā no Taleba teiktā cilvēkiem visvairāk paliek prātā, ka ir tādi "melnie gulbji", lai gan tas nu tiešām nav nekāds jaunums. Cita starpā –Talebs melnā gulbja piemēru paņēma no austriešu izcelsmes filozofa Karla Popera un sapotēja to ar britu filozofa Bertrana Rasela piemēru par vistu, kuru Talebs pārdēvēja par tītaru ("adaptācija Ziemeļamerikai"). Jautājums nav – "vai tādi melnie gulbji pastāv?", bet – kā tos prognozēt un kā pret tiem nodrošināties. Talebs uzskata, ka paredzēt nevar, bet nodrošināties var.
Vai Covid-19 patiešām nevarēja prognozēt, ir nākotnei svarīgs, bet šobrīd drīzāk teorētiski risināms jautājums. Kā zināms, bija cilvēki, kuri teica, ka agrāk vai vēlāk šāda pandēmija būs, bet to tikai daļēji var uzskatīt par prognozi. Tas ir brīdinājums, kas nav tukšs, tāpat kā brīdinājums, ka ātrāk vai vēlāk būs finanšu krīzes vai – jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo lielāka iespēja viņam saslimt ar vēzi. Tomēr lielākoties cilvēkus interesē, piemēram, vai finanšu krīze būs šogad vai nākamgad, pēc pieciem gadiem vai simt, nevis – vai tā vispār kaut kad varbūt varētu būt.
Skaidrs, ka šie riski bija jāņem vērā, pat ja tie bija hipotētiski. Bet dzīvē risku un problēmu ir daudz, tāpēc nav arī brīnums, ka, pieņemot lēmumus, cilvēki vairāk koncentrējas uz tiem, kas ir skaidri un acīmredzami. Var gadīties, ka par šiem lēmumiem ir dārgi jāmaksā. Un, atskatoties uz Covid-19 gaitu, ir diezgan viegli pamanīt vismaz dažas kļūdas, kas tika pieļautas. Spriest, vai no tām varēja izvairīties, savā ziņā ir par vēlu. Jācer vienīgi, ka būsim guvuši kādu mācību.
Atbilstoši, kas notiks 2021. gadā, ir interesants un pārdomu vērts jautājums, tomēr ne pats svarīgākais. Manuprāt, būtiskāk ir prasīt – ko mums nākamajā gadā darīt? Vienā versijā 2021. ir nesaprotams un haotisks gads – pandēmija it kā turpinās, bet reizē iet uz beigām, jo ir uzsākta vakcinācija, pastāv neskaidrība par to, cik ilgi būs karantīna, vai darbs un mācības notiks attālināti vai klātienē, kādā tempā varētu samazināties ierobežojumi. Šajā versijā 2021. ir gaidīšanas gads – starpperiods starp Covid-19 un normālu dzīvi.
Manuprāt, šī versija ir nepareiza. Proti, tā apraksta nevis prognozi, bet izvēli. Mēs visi, liekot spēkus kopā, varam 2021. un nākamos gadus padarīt par normālas dzīves gaidīšanas un mulsuma gadiem. Bet mums jārēķinās, ka ne visi izvēlēsies šo pašu versiju. Esmu pārliecināts, ka daļa valstu, institūciju, uzņēmumu un cilvēku jau ir izdarījuši secinājumus no notikušā un daļa to izdarīs, kad šoks no otrā pandēmijas viļņa būs beidzies. Šiem secinājumiem sekos rīcība, kas mainīs to, kā darbojas medicīnas aprūpe, izglītības sistēmas, bizness dažnedažādās sfērās, brīvā laika pavadīšanas ieradumi utt. Mans aicinājums 2021. gadam, ja drīkstu tādu izteikt, būtu nevis gaidīt normālas dzīves atgriešanos, bet pasteigties un pašiem virzīt procesus. Manuprāt, 2021. gadam jābūt ļoti radošam un mērķtiecīgam gadam.
[1] https://www.1188.lv/iesaka/padomi/horoskops-2020-gadam-1951
[2] https://www.la.lv/ko-tev-sola-2020-gads-lielais-austrumu-horoskops-baltas-zurkas-gadam
[3] Taleba pazīstamākā grāmata "Melnais gulbis" latviski nav tulkota, bet ir tulkots "Risks ar savu ādu" par lēmumu pieņemšanu un pārvaldi ("Zvaigzne ABC", 2020).
0