Priekš kam?

Lolita, kur Jūs esiet? Kārtējais Jūsu draudziņš te sarakstījis tā, ka nespēju saprast - priekš kam. Domājiet man līdzi. Man iznāk tā, ka viens jauns latviešu vīrietis , nonāk ārzemēs. Tur smagi jāstrādā, jānes cements, bet strādāt negribas. Viņš ložņājas pa citu privātām dzīvēm, piemēram, piekasās spānim, kāpēc skatās bērnu bildes un kāpēc negrib viņu bērēs un kāzās apkalpot. Nojaušams , ka visādi citādi nav draudzīgs ar likumu un aktīvu policistu sabaidīts atgriežas Latvijā.
Šeit tērē nopelnīto naudu ar padibenēm - šaubīga izskata sievietēm- dzērājām un narkomanēm, kuras - trīs vienā, parasti ir arī maukas. Tad naudu notērējis pievērš policistu uzmanību , līdz beidzot nonāk iecirknī un visu savu ironiju un sarkasmu - metaforās izsakoties, visu savu indes kausiņu izgāž uz policistiem, kaut gan - nekļūst saprotams - kāpēc. Vardes varonis jau pārkāpj noteikumus un kārtību un mūs apdraud -nevis policisti. Policisti mūs glābj, kā reiz ....
Tad viņu atlaiž un stāsts tā arī beidzas - ar klaiņošanu un vienaldzību pret visu, ieskaitot sabiedrības kopējās rūpes u n raizes.
Jādomā taču, ka autors pats šo rakstu uzskata par literatūru, bet es jautāju Jums Lolita - priekš kam? Ko mēs gūstam to izlasot? Autors drusku apžēlojas par varoni un liek viņam visur vadāt līdzi grāmatas. Labi, es saprotu, bet Lolita, kāpēc ajūrvēda? Kāpēc atkal un atkal tie indiešu dievi jātrenkā, ja mums pašiem ir savi teicēji, vārdotāji, pūšļotāji un būrēji? Vilku un vēju , balto un melno garu šamanņi. Mums viss tas ir. Kāpēc ir šī atsauce uz ajūrvēdu , nevis mūsu vērtībām, nu vismaz Levita Valstsgribu varēja piesaukt.
Nesaprotu, nē un nē un nesaprotu , priekš kam.
Un uz kādu upuri cer satori šādus idejiski patriotiski tukšus stāstus publicējot, nesaprotu un galvenais - priekš kam?