Mikelandželo Merīzi da Karavadžo glezna "Judīte un Holoferns"
 
Dzeja
31.01.2020

Post coitum

Komentē
0
Saglabā

Publicējam Raimonda Ķirķa dzejoļa ciklu, kurā ietverts arī viens dzejolis no apgāda "Neputns" nupat izdotā debijas krājuma "Kartes". Grāmatas atklāšana gaidāma 12. februārī bārā "Aleponija".

Judītes dziesmas

I

ir versme pierimusi
un grīda soļos tumst
kad krītot spuldzei logā
ap mani sasalums

top istabā viss akls
pār acīm nogulst samts
vien kaķis stūrī glūn
kā peles tramdīdams

kad velts un sarāvies
mans pieticīgais nams
tam garām paej tu
it rimti sērodams

ar tukšu acu skatu
tu sevi manī dzēs
ir atmirusi āda
un nogulst vērpetēs

 

Lietū ieilga mājupceļš. Sakodītām lūpām īsi pirms nakts, kad durvīs kā cietumnieks laužas vasaras pēdējās smaržas. Mainīgos apstākļos paguvu neredzēt, kur veidojas robežšķirtne – dambja lokanais vairogs.
            Dzinās mitrie zobrati, uzķerdami ķēdes eļļainos glāstus. Biezi salapojušas liepas iekšpagalmā – tur patvēros, lai drīz piekāptos debess iegruvumam.
             Lai stāstu noslēgtu, tam nepieciešams sākums: vēl pirms pametu tevi, atrados viņpus kūdras laukiem, viņpus sikspārņu redzes, nostājies starp divām lauvām – sauli un mēnesi.

 

II

es gavēju līdz ar sauli
un zemē iegrimstu sausa
kad izžuvusi klusa
no rītiem ierodas ausa

plok dilstošs mēnesis
kā nobiris koks tik pliks
arvien es izliecos cēla
kā vecas verandas stikls

 

Dzīvsudrabs zaudēja mēru. Ieniris elpvados, sekoja pa pēdām dzeltu laika iezīmētai dvašai. Kā viss aizliegtais tas turpināja savas gaitas pa šaurākajām ejām, līdz sasniedza bīstamāko atzīmi.
            Miers plūstot no austrumiem, kad biji izvēdinājusi istabu. Nolīkuši ziedi tavā priekšā klanījās arvien plašāk. Tikpat neticami stīvi, cik sviedri noklāj miesu, aizkari aizsedza panorāmisku skatu, kam jāatduras tevī.

 

III

savā varā pārņēmis
manus avotus strautus
tu tērpies purpura drānās
es vien netīros autos

tāpat kā bij cerējis Holoferns
ka slāpes var nomākt godu
es ticu tu noslīksi reiz
bezspēcīgs siekalās gļotās

 

Iedvesma nudien atnāca pati, neliekuļoti un strauji: maiss, no kura izbērti graudi, – vispilnīgākais veidols, ko šobrīd spēju ieskicēt. Vai dzirksteļojošs šampanietis ar neatsprāgušu korķi.
            Biju gan es iedvesmots allaž klusēt, kā ūdeni mutē ieņēmis. Laiva, kurai nozuduši airi – vēl cita līdzība, pēc kuras veidojos, kad aizdreifēju novārtā.

 

IV

ar izmisumu bruņoties
prot tikai garā vājie
es cietinos ar spītu naidu
kas asins dzīslās mājo

lai sagūstītu manu dzimtu
ar viltu nepietiks
ir manā pusē stājies dievs
un būs tev liktenīgs

 

Cik liekas telpas ir apguvuši tie, kas iemitinājuši savu eremītisko galvaskausu kādā no centra vārgi izgaismotajiem īres namiem?
            Ir iestājusies vēla pēcpusdiena, un iepretim parādes durvīm situsi tā spokainā stunda, kad vidusšķira stiepjas mājup pa mitro asfaltu. Zāliens elpo aizgūtnēm piesviedrēto gaisu – daiļrunīgi burbuļo ūdens radiatoros un caurulēs – pa kreisi novietota stāvlampa stutē gaismu abažūrā.
            Esmu noņēmies ar pēcakta skumjām, nevarēdams saprast, kā latviski iemēļot post coitum. Kad atklāta tieši, grūtsirdība vairs nezina, kā gūt atjaunotni. Jautājums par īres namiem ir svarīgs vien līdz brīdim, kad tiek izņemts kārtējais sludinājums, svarīgs tiktāl – cik maksā?

Tēmas

Raimonds Ķirķis

Raimonds Kirķis ir dzejnieks. Studē Latvijas Kultūras akadēmijā un raksta recenzijas par grāmatām.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!